Nāc Man līdzi!

Aiciniet kādu studentu īsi dalīties kādā atgadījumā, kad viņš vai viņa devās uz kādu galamērķi un kļūdaini nogriezās nepareizā vietā vai aizgāja pa nepareizu ceļu. Tad aiciniet studentus izlasīt Jāņa 14:6 un formulēt saviem vārdiem doktrīnu, ko Jēzus mācīja šajā pantā. (Studenti var lietot dažādus vārdus, taču viņiem būtu jāsaprot, ka vienīgais veids, kā mēs varam atgriezties un dzīvot ar Debesu Tēvu, — sekojot Jēzum Kristum.)

Pasakiet studentiem, ka pēc tam, kad Jēzus Kristus tika kristīts un tad kārdināts tuksnesī, Viņš aicināja citus sekot Viņam. Tie, kas sekoja Glābējam toreiz un tagad, tiek saukti par mācekļiem. Lūdziet studentus noteikt Jāņa 1:35–47 dažus Glābēja sākotnējo mācekļu vārdus un to, kas viņus pamudināja sekot Viņam.

Parādiet šo apgalvojumu, ko teicis prezidents Džeimss E. Fausts (1920–2007) no Augstākā prezidija, un lūdziet kādu studentu to skaļi nolasīt:

Attēls

Prezidents Džeimss E. Fausts

„Vārds māceklis (angļu val. — disciple) un vārds disciplīna (angļu val. — discipline) ir cēlušies no vienas latīņu valodas vārda saknes — discipulus, kas nozīmē skolēns. Tas uzsver vingrināšanos jeb trenēšanos. Pašdisciplīna un paškontrole ir Jēzus sekotāju konsekventa un pastāvīga iezīme. …

Kas ir māceklība? Tā vispirms ir paklausība Glābējam” („Discipleship”, Ensign vai Liahona, 2006. g. nov., 20. lpp.).

• Ko šī māceklības definīcija netieši norāda par to, kāda varēja būt dzīve agrīnajiem Jēzus Kristus mācekļiem?

Aiciniet studentus izlasīt un salīdzināt 2. Nefija 26:33 un Almas 5:33–34, lai uzzinātu, ko vēl Jēzus aicināja nākt pie Viņa. Tad pārrunājiet šādus jautājumus:

• Ko šīs rakstvietas māca par Glābēja aicinājumu nākt pie Viņa? (Pēc tam, kad studenti ir atbildējuši, uz tāfeles uzrakstiet šo patiesību: Jēzus Kristus aicina visus cilvēkus nākt pie Viņa un būt par Viņa mācekļiem.)

• Saskaņā ar Almas teikto, ko Glābējs apsolīja tiem, kas pieņem aicinājumu — nākt pie Viņa?

• Ko šie solījumi nozīmē jums?

Sadaliet studentus pa pāriem. Aiciniet viņus izstudēt Mateja 4:18–22 un Lūkas 5:11 un noteikt upurus, ko daži no pirmajiem Jēzus Kristus mācekļiem nesa, lai pieņemtu aicinājumu —sekot Viņam. Pārrunājiet šādus jautājumus:

• Kā jūs raksturotu šo agrīno mācekļu reakciju uz Glābēja pavēli — sekot Viņam? (Pārrunājiet tādu vārdu un frāžu nozīmi kā „tūdaļ atstāja savus tīklus”, „tūdaļ” un „atstāja”.)

• Kādas svarīgas patiesības šīs rakstvietas papildus atklāj par to, ko nozīmē būt Jēzus Kristus māceklim? (Pēc tam, kad studenti ir atbildējuši, uz tāfeles uzrakstiet šādu patiesu principu: Jēzus Kristus māceklība prasa paklausību un uzupurēšanos.)

Iedodiet studentiem tālāk dotā apgalvojuma kopiju, ko teicis elders Džozefs B. Virtlins (1917–2008) no Divpadsmit apustuļu kvoruma, un lūdziet kādu studentu to skaļi nolasīt:

Attēls

Elders Džozefs B. Virtlins

„Tīkls parasti tiek definēts kā lieta kaut kā noķeršanai. … Svarīgākā nozīmē mēs varētu definēt tīklu kā kaut ko, kas vilina mūs nesekot vai liedz mums sekot Jēzus Kristus, dzīvā Dieva Dēla, aicinājumam.

Tīkli šajā kontekstā var būt mūsu darbs, mūsu vaļasprieki, mūsu izpriecas un, vairāk par visu, mūsu kārdinājumi un grēki. Īsumā, tīkls var būt jebkas, kas velk mūs prom no mūsu attiecībām ar mūsu Debesu Tēvu vai no Viņa atjaunotās Baznīcas. …

Ir neiespējami uzskaitīt daudzos tīklus, kuros mēs varam sapīties un kas var mūs atturēt no sekošanas Glābējam. Taču. ja mūsu vēlme sekot Viņam ir patiesa, mums tūdaļ ir jāpamet pasaulīgie, piņķerīgie tīkli un jāseko Viņam.

… Mūsu dzīvi tik vienkārši ir piepildīt ar apspriedēm, pārrunām, sapulcēm un uzdevumiem. Tik vienkārši ir iepīties šajos daudzajos tīklos, ka dažreiz pat ideja par sevis atbrīvošanu no tiem var mums būt draudoša un pat biedējoša.

Dažreiz mums šķiet: jo aizņemtāki esam, jo svarīgāki esam — it kā mūsu aizņemtība noteiktu mūsu vērtību. Brāļi un māsas, mēs varam visu mūžu joņot apkārt drudžainā tempā, izpildot vienu darāmo darbu sarakstu pēc otra, kam galu galā nav nozīmes.

Tas, ka mēs daudz paveicam, varētu izrādīties ne tik svarīgi. Būtiski ir tas, ka mēs koncentrējam savu prātu, sirdi un dvēseli uz to, kam ir mūžīga nozīme” („Follow Me”, Ensign, 2002. g. maijs, 15.–16. lpp.).

• Ja zivis, tīkli un laivas, ko zvejnieki atstāja, attēlo viņu laicīgās rūpes, ko Glābējs varētu prasīt jums nolikt malā, lai sekotu Viņam?

• Kāpēc dažreiz ir grūti atsacīties no laicīgajām rūpēm?

• Kā cilvēks var atpazīt, vai viņš ir iepinies tādos tīklos, par ko runāja elders Virtlins?

Lūdziet studentus dalīties kādā gadījumā no savas dzīves, kad viņi atsaucās Glābēja aicinājumam sekot Viņam (varbūt atstājot vecos paradumus vai pieņemot aicinājumu Baznīcā). Tad pajautājiet:

• Kā šī aicinājuma pieņemšana svētīja jūs?

Parādiet šīs Svēto Rakstu norādes un jautājumus vai uzrakstiet tos uz tāfeles:

Sadaliet klases audzēkņus trīs grupās un uzdodiet katrai grupai izstudēt vienu no rakstvietām un atbilstošo jautājumu. Pēc pietiekama laika aiciniet studentus pastāstīt, kā viņu izlasītā rakstvieta atbild uz viņu jautājumu. Pēc tam, kad visas trīs rakstvietas ir pārrunātas, pavaicājiet:

• Kādu māceklības prasību ilustrē Glābēja līdzības? (Kad studenti apspriež minēto jautājumu, palīdziet viņiem saprast šo patiesību: Māceklība prasa mūsu pastāvīgu vēlmi — atstāt visu un sekot Jēzum Kristum.)

Paskaidrojiet: lai arī māceklība nozīmē, ka mēs neatlaidīgi padziļinām savu ziedošanos Glābējam un apņemšanos sekot Viņam, Viņš neprasa, lai mēs skrietu ātrāk, nekā spējam (skat. Mosijas 4:27).

Iedodiet katram studentam tālāk dotā apgalvojuma kopiju, ko teicis prezidents Dīters F. Uhtdorfs no Augstākā prezidija, un lūdziet kādu studentu to skaļi nolasīt:

Attēls

Prezidents Dīters F. Uhtdorfs

„Par laimi, pirmais solis uz māceklības takas sākas tieši tur, kur mēs stāvam! Mums nevajag atbilst kādām iepriekš noteiktām prasībām, lai spertu šo pirmo soli. Nav svarīgi, vai mēs esam bagāti vai nabagi. Netiek prasīts būt izglītotiem, daiļrunīgiem vai intelektuāliem. Mums nevajag būt pilnīgiem, ar izsmalcinātu valodu vai pat ar labām manierēm.

Jūs un es šodien varam iet pa māceklības taku. Būsim pazemīgi; lūgsim mūsu Debesu Tēvu no visas sirds un izrādīsim savu vēlmi tuvināties Viņam un mācīties no Viņa.

Ticiet. Meklējiet, un jūs atradīsiet. Klauvējiet, un durvis tiks atvērtas [skat. Mateja 7:7]. Kalpojiet Tam Kungam, kalpojot citiem. Kļūstiet par aktīvu dalībnieku savā bīskapijā vai draudzē. Stipriniet savu ģimeni, apņemoties dzīvot pēc evaņģēlija principiem. Esiet vienas sirds un viena prāta savā laulībā un savā ģimenē.

Tagad ir laiks pielāgot savu dzīvi, lai jums varētu būt tempļa rekomendācija un lai jūs varētu to lietot. Tagad ir laiks noturēt jēgpilnus ģimenes mājvakarus, lasīt Dieva vārdu un sarunāties ar mūsu Debesu Tēvu dedzīgā lūgšanā. Tagad ir laiks piepildīt savu sirdi ar pateicību par Viņa Baznīcas atjaunošanu, par mūsdienu praviešiem, par Mormona Grāmatu un priesterības spēku, kas svētī mūs. Tagad ir laiks pilnā mērā pieņemt Jēzus Kristus evaņģēliju, kļūt par Viņa mācekļiem un staigāt Viņa ceļus” („The Way of the Disciple”, Ensign vai Liahona, 2009. g. maijs, 77. lpp.).

• Kur, pēc prezidenta Uhtdorfa teiktā, sākas māceklības taka?

• Saskaņā ar prezidenta Uhtdorfa teikto, kad ir īstais laiks sākt iet pa māceklības taku?

Uz tāfeles uzrakstiet:

Aiciniet studentus apdomāt, kā viņi varētu pabeigt šo teikumu, nosaucot vienu lietu, ko viņi darīs kā Jēzus Kristus mācekļi. Mudiniet viņus rīkoties nekavējoties atbilstoši tam, kas ienāca viņu prātā, jo šī doma, visticamāk, bija pamudinājums no Svētā Gara. Lieciniet, ka tad, kad viņi spers šo pirmo soli, Tas Kungs palīdzēs viņiem būt par Viņa mācekļiem.