Glābēja lielā ietekme

Sāciet stundu, uz tāfeles uzrakstot mana griba un Dieva griba. Aiciniet kādu studentu skaļi izlasīt Jāņa 6:38 un palūdziet studentiem sekot līdzi, meklējot to, cik daudz „Savas gribas” lēmumus Jēzus pieņēma. Aiciniet studentus klusībā apdomāt, cik daudz lēmumu pēdējā laikā viņi ir pieņēmuši, ko varētu klasificēt kā „mana griba”, un cik daudz lēmumu, ko varētu klasificēt kā „Dieva griba”.

Pasakiet studentiem, ka pēc Jēzus kristībām Sātans kārdināja Viņu darīt to, ko varētu klasificēt kā „mana griba”. Palūdziet vairākiem studentiem pa dažiem pantiem skaļi nolasīt Mateja 4:1–11. Aiciniet klases audzēkņus sekot līdzi, meklējot to, kā Jēzus Kristus pārvarēja kārdinājumus. (Apsveriet nepieciešamību studentiem paskaidrot, ka Džozefa Smita tulkojumā Mateja 4:1–11 ir precizēts, ka Gars, nevis Sātans, uzcēla Jēzu tempļa jumta galā [skat. 5. pantu] un tad uzveda augstā kalnā [skat. 8. pantu]. Pēc tam, kad Gars bija aizvedis Jēzu uz šīm vietām, velns nāca Viņu kārdināt.)

• Kā Glābējs atbildēja uz Sātana kārdinājumiem?

• Ko jūs mācāties no Glābēja parauga šajos pantos?

• Kā kārdinājumi, ar kuriem saskārās Glābējs, līdzinās kārdinājumiem, ar kuriem mēs saskaramies savā dzīvē?

Parādiet un nolasiet šo apgalvojumu, ko teicis prezidents Deivids O. Makejs (1873–1970), kurš izteicās par kārdinājumiem, ar ko Jēzus saskārās tuksnesī:

Attēls

Prezidents Deivids O. Makejs

„Gandrīz katrs kārdinājums, kas piemeklē jūs un mani, ir vienā no šiem veidiem. Sagrupējiet tos, un jūs atklāsiet, ka gandrīz katrs kārdinājums, kas notraipa jūs un mani, lai cik mazs tas arī būtu, nāk pār mums vienā no šīm trim kategorijām: (1) apetītes kārdinājumi; (2) padošanās to cilvēku lepnībai, modei un iedomībai, kas ir atsvešinājušies no Dieva lietām; vai (3) kaisles apmierināšana, vēlme iegūt pasaules bagātības vai varu starp cilvēkiem” („Unspotted from the World”, Ensign, 2009. g. aug., 27. lpp.).

Aiciniet kādu studentu skaļi nolasīt Ebrejiem 2:17–18; 4:15–16. Palūdziet citu studentu skaļi nolasīt Mācības un Derību 20:22. Palūdziet klases audzēkņus sekot līdzi un atzīmēt visas līdzības starp šīm divām rakstvietām. Pēc tam uzdodiet šos jautājumus:

• Kāpēc Jēzum bija nepieciešams pieredzēt kārdinājumus?

• Kāpēc mums ir svarīgi saprast, ka Jēzus Kristus pieredzēja tādus pašus kārdinājumus, ar kādiem mēs saskaramies mūsdienās?

Pasakiet studentiem, ka viens no šodienas stundas mērķiem ir ilustrēt Glābēja nepārspējamo dzīvi. Pajautājiet klases audzēkņiem, kā līdz šim nodarbībā studētie Svēto Rakstu panti ilustrē vienu Glābēja nepārspējamās dzīves aspektu. (Studentiem vajadzētu noteikt šādu principu: Jēzus Kristus dzīvoja nepārspējamu dzīvi, jo Viņš nekad nepadevās kārdinājumiem un negrēkoja.)

Parādiet šo prezidenta Hovarda V. Hantera (1907–1995) apgalvojumu un palūdziet kādam studentam to skaļi nolasīt:

Attēls

Prezidents Hovards V. Hanters

„Svarīgi ir atcerēties, ka Jēzus spēja sagrēkot, ka Viņš varēja padoties, ka dzīvības un glābšanas plāns varēja tikt izjaukts, taču Viņš palika uzticīgs. Ja Viņam nebūtu bijis iespējams padoties Sātana vilinājumiem, nebūtu bijis nekādas īstas pārbaudes, nekādas patiesas uzvaras iznākumā. … Viņš bija pilnīgs un bezgrēcīgs — nevis tāpēc, ka Viņam tādam bija jābūt, bet drīzāk tāpēc, ka Viņš skaidri un apņēmīgi vēlējās tāds būt” („The Temptations of Christ”, Ensign, 1976. g. nov., 19. lpp.).

Aiciniet studentus klusībā izlasīt Lūkas 22:42, 44 un 3. Nefija 11:11 un sameklēt Jēzus Kristus īpašību, kas ir vēl viens piemērs Viņa nepārspējamajai dzīvei. (Studentiem būtu jānosaka Glābēja vēlme pakļauties Tēva gribai.)

Parādiet šo prezidenta Ezras Tafta Bensona (1899–1994) apgalvojumu un palūdziet kādam studentam to skaļi nolasīt:

Attēls

Prezidents Ezra Tafts Bensons

„Viņš izcieta visu cilvēku sāpes Ģetzemanē, lai viņiem nebūtu jācieš, ja viņi nožēlos grēkus.

Viņš pakļāvās Savu ienaidnieku pazemojumiem un apvainojumiem bez žēlabām vai atriebības.

Un, visbeidzot, Viņš izturēja pēršanu un brutālo krusta apkaunojumu. Tikai tad Viņš brīvprātīgi padevās nāvei. …

Viņš bija pilnīgi paklausīgs mūsu Debesu Tēvam” („Jesus Christ: Our Savior and Redeemer”, Ensign, 1983. g. nov., 7., 8. lpp.).

Pārbaudiet, kā studenti ir sapratuši šos apgalvojumus, uzdodot šādus jautājumus:

• Kāpēc Debesu Tēva glābšanas iecerē Jēzum bija nepieciešams būt pilnīgi bezgrēcīgam un pilnīgi pakļāvīgam Debesu Tēva gribai? (Studenti varētu sniegt dažādas atbildes, taču viņiem ir jānosaka šāda patiesība: Glābšanas ieceres nosacījums: lai īstenotu Izpirkšanu, Jēzum bija jābūt pilnīgi paklausīgam.)

• Kā zināšanas par to, ka Jēzus Kristus bija pilnīgi bezgrēcīgs un paklausīgs Debesu Tēva gribai, ietekmē jūsu ticību Viņam? (Studentiem atbildot, uzsveriet, ka mēs varam gūt spēku, lai pārvarētu kārdinājumus un būtu paklausīgi, kad sekojam Jēzus Kristus piemēram — censties darīt Tēva gribu, nevis savu.)

Uzrakstiet uz tāfeles vai parādiet šo teikumu no „Dzīvais Kristus — apustuļu liecība” (Ensign vai Liahona, 2000. g. apr., 2. lpp.):

Palūdziet studentus apdomāt minēto apgalvojumu, uzdodot šo jautājumu:

• Kura no Jēzus Kristus īpašībām ļāva Viņam tik dziļi iespaidot visus, kas ir dzīvojuši un kas vēl dzīvos?

Pasakiet studentiem, ka viens no cilvēkiem, uz kuru Jēzus atstāja dziļu iespaidu Savas laicīgās kalpošanas laikā, bija kāda samariete. Palīdziet studentiem izmantot studiju palīglīdzekļus savos Svētajos Rakstos, lai atrastu informāciju par samariešiem (skat. Svēto Rakstu ceļvedis, „Samarieši”; scriptures.lds.org). Rezumējiet Jāņa 4:1–8 un tad palūdziet kādam studentam skaļi nolasīt Jāņa 4:9. Norādiet, kā sievietes atbilde Jēzum atklāj zināmu naidīgumu, kas pastāvēja starp jūdiem un samariešiem tajā laikā. Tad lūdziet studentus klusībā izlasīt Jāņa 4:10–15. Pēc pietiekami ilga laika uzdodiet šādus jautājumus:

• Kā jūs raksturotu sarunu starp Jēzu un samariešu sievieti?

• Ko Jēzus viņai piedāvāja?

Lūdziet kādu studentu skaļi izlasīt Jāņa 4:16–19 un pārējos klases audzēkņus sekot līdzi un iztēloties, kā viņi justos, ja būtu sievietes vietā šajā sarunā ar Jēzu. (Piezīme: iztēlošanās var palīdzēt padarīt Svēto Rakstu stāstu dzīvāku un īstāku.) Pēc tam uzdodiet šos jautājumus:

• Kādas domas jums būtu bijušas, ja jūs būtu samariešu sievietes vietā? Kāpēc?

• Kas liecina par to, ka Jēzus iespaidoja viņu? (Norādiet, kā pieauga titulu nozīmīgums, ar ko šī sieviete uzrunāja Viņu: „jūds” [9. pants]; „kungs” [11., 15. pants]; un tad „pravietis” [19. pants].)

Aiciniet vairākus studentus pa dažiem pantiem skaļi nolasīt Jāņa 4:20–29. Lūdziet klases audzēkņus noteikt Glābēja titulus 25. un 29. pantā. Tad lūdziet studentus brīdi padomāt, pirms atbildēt uz šādu jautājumu:

• Ko Glābējs izdarīja šajā īsajā laika posmā, lai mainītu šīs sievietes izpratni par Viņu no „jūda” (9. pantā) uz „Kristu” (29. pantā)? (Lūdziet studentus pastāstīt, ko viņi uzzināja no šiem pantiem. Atbildes varētu būt šādas: Viņš izrādīja viņai cieņu, Viņš mācīja viņai doktrīnu, Viņš mācīja viņu tā, ka Svētais Gars liecināja viņai, Viņš atklāja viņai privātas lietas par viņu un Viņš vērsa Savu uzmanību uz viņu.)

• Ko stāsts par Glābēju un samariešu sievieti māca par to, ko Glābējs izjūt pret jums un kāda ietekme Viņam var būt uz jums?

• Kā jūs esat redzējuši, ka Glābējs ietekmē jūsu dzīvi vai kāda jums pazīstama cilvēka dzīvi? Kādas bija Glābēja ietekmes sekas?

• Ko jūs apņemsieties darīt, lai labāk atpazītu Glābēja ietekmi savā dzīvē un ļautu Viņa ietekmei izmainīt jūs?

Lieciniet, ka tad, kad mēs nodosim savu dzīvi Glābējam, Viņš dziļi iespaidos mūs. Visvairāk Glābējs mūs iespaido tad, kad mēs aicinām Viņa Izpirkšanas upura spēku attīrīt mūs, pacilāt mūs un pārveidot mūs. Mudiniet studentus apdomāt, ko viņi var darīt, lai izrādītu pateicību Glābējam par Viņa ietekmi viņu dzīvē. Aiciniet viņus rīkoties saskaņā ar to, ko viņi jūt.