Pašnāvība
Pašnāvības novēršana un atsaucīga rīcība pēc zaudējuma


Pašnāvības novēršana un atsaucīga rīcība pēc zaudējuma

Pieaugošais pašnāvību skaits daudzos pasaules reģionos rada nopietnas bažas. Šī dokumenta mērķis ir palīdzēt vecākiem, ģimenēm, Baznīcas vadītājiem un Baznīcas locekļiem, kuri cenšas kalpot tiem, kurus ietekmējusi pašnāvība.

Baznīcas locekļi var izmantot šo materiālu, lai uzzinātu par Baznīcas mācību saistībā ar pašnāvību, pašnāvības pazīmēm un to, kā palīdzēt kādam krīzes situācijā un kā reaģēt uz zaudējumu pēc pašnāvības. Vadītāji var izmantot šo materiālu, lai vadītu jēgpilnas diskusijas ar Baznīcas locekļiem stabu un bīskapiju padomēs un citās situācijās. Šo diskusiju mērķis būtu palīdzēt Baznīcas vadītājiem un locekļiem efektīvāk kalpot tiem, kurus ietekmējusi pašnāvība.

Ja šāda diskusija par pašnāvību palīdzētu novērst pašnāvības un kalpot tiem, kurus ir skārusi šī problēma, tad šādu diskusiju vajadzētu vadīt diviem pieaugušajiem. Vadītāji var pieaicināt šādā diskusijā piedalīties kādu profesionāli, kurš izprot un ciena Baznīcas doktrīnu par pašnāvībām. Pārrunām ar bērniem, kas jaunāki par 12 gadiem, vajadzētu notikt tikai pēc tam, kad vecāki ir apspriedušies ar saviem bērniem.

Pēc tam, kad stabu un bīskapiju padomes ir iepazinušās ar šo dokumentu, tām vajadzētu apspriesties par piemērotiem veidiem, kā atbalstīt kopienas centienus, un informēt Baznīcas locekļus par pieejamajiem resursiem.

Doktrīna un principi

Tas Kungs aicināja mūs izturēties pret visiem cilvēkiem ar sapratni un līdzjūtību, kad Viņš mācīja: „Tev būs savu tuvāku mīlēt kā sevi pašu” (Mateja 22:39). Mūsu centieni kalpot tiem, kurus ir skārusi pašnāvība, būs efektīvāki, ja mēs pilnīgāk izpratīsim doktrīnu un mācības, tādas kā šīs:

  • Caur Savu Izpirkšanu Jēzus Kristus pieredzēja mirstīgo izaicinājumu pilnību, lai Viņš varētu zināt, „kā palīdzēt Saviem ļaudīm viņu vājībās” (Almas 7:11–13). Džeimss E. Fausts mācīja: „Tā kā Glābējs ir izcietis jebko un pilnīgi visu, ko mēs jebkad varētu izjust vai pieredzēt, Viņš var palīdzēt vājajiem kļūt stiprākiem” („The Atonement: Our Greatest Hope,” Ensign, 2001. g. nov., 22. lpp.).

  • Mirstīgā dzīve ir vērtīga Dieva dāvana — dāvana, kurai vajadzētu būt cienītai un aizsargātai (skat. Mācības un Derību 18:10; M. Russell Ballard, „Suicide: Some Things We Know, and Some We Do Not”, Ensign, 1987. g. okt., 6.–9. lpp.).

  • Kad kāds atņem sev dzīvību, tikai Dievs ir spējīgs izvērtēt viņa domas, viņa rīcību un viņa atbildības līmeni. Pašnāvībai nav jābūt par indivīda mūžīgās dzīves noteicošo iezīmi (skat. 1. Samuēla 16:7; Mācības un Derību 137:9; Dale G. Renlund, video (angļu valodā) „Grieving after a Suicide Loss”, vietnē suicide.lds.org).

Papildus avoti:

  • Baznīcas evaņģēlija tēmu lapa vietnē topics.lds.org un Evaņģēlija bibliotēkas lietotne

Pašnāvības brīdinājuma signāli

Vairums cilvēku, kas mēģina izdarīt pašnāvību, nevēlas mirt; viņi vienkārši vēlas atvieglojumu no fiziskām, psihiskām, emocionālām vai garīgām sāpēm, kuras tos ir pārņēmušas. Daudzi cilvēki, kuri atrodas krīzes situācijā, izrāda brīdinājuma signālus, pirms viņi mēģina izdarīt pašnāvību. Ja jūs iemācīsieties atpazīt šos brīdinājuma signālus, jūs būsiet labāk sagatavoti kalpot tiem, kam nepieciešama palīdzība. Pievērsiet uzmanību šāda veida izteikumiem: „Man vienalga, vai es nomiršu” vai „Visiem būtu labāk bez manis”. Par brīdinājuma signāliem var uzskatīt šādas uzvedības izpausmes:

  • Ja kāds meklē veidu, lai sevi nonāvētu.

  • Ja cilvēks runā par to, ka jūtas bezcerīgi un neredz iemeslu dzīvot.

  • Ja kāds runā par to, ka jūtas kā slazdā vai atrodas nepanesamās sāpēs.

  • Stāsta, ka viņš citiem ir par apgrūtinājumu.

  • Sāk lietot vairāk alkohola vai narkotiku.

  • Bez jebkāda iemesla atdod personīgās lietas.

  • Uzvedas nemierīgi vai satraukti, vai rīkojas pārgalvīgi.

  • Ja cilvēks attālinās vai sevi izolē.

  • Izrāda naidu vai runā par vēlmi atriebties.

  • Cilvēkā novērojamas krasas garastāvokļa svārstības (skat. National Suicide Prevention Lifeline).

Ja novērojams tikai viens brīdinājuma signāls, tam nav obligāti jānozīmē, ka ir krīzes situācija. Taču, ja kādam indivīdam jau iepriekš bijuši pašnāvības mēģinājumi vai jūs pamanāt cilvēkā pēkšņas pārmaiņas vai sākat ievērot vairākus brīdinājuma signālus, rīkojieties nekavējoties! Bezmaksas palīdzības līnijas un papildus informācija pieejama vietnē: suicide.lds.org. (Sīkāku informāciju meklējiet šīs pamācības sadaļā „Kā palīdzēt kādam, kuru piemeklējusi krīze”.)

Pat pieliekot vislielākās pūles, ne visas pašnāvības izdodas novērst. Dažas pašnāvības notiek bez jebkādiem acīmredzamiem brīdinājuma signāliem. Jūs neesat atbildīgi par kāda cita izvēli izbeigt savu dzīvi.

Papildus resursi:

Kā palīdzēt kādam, kuru piemeklējusi krīze?

Vienmēr nopietni uztveriet pašnāvības brīdinājuma signālus un jebkādus draudus mēģināt izdarīt pašnāvību, pat ja uzskatāt, ka konkrētais cilvēks nedomā nopietni par pašnāvību vai tikai tiecas pēc uzmanības. Lai sniegtu atbalstu, sekojiet šiem trim soļiem — jautājiet, rūpējieties, pastāstiet.

1. solis: Jautājiet. Bez aplinkiem pajautājiet cilvēkam, vai viņš vai viņa domā par pašnāvību. Jūs varētu pajautāt: „Vai tu domā par savas dzīves izbeigšanu?” Ja viņi atbild, ka domā par pašnāvību, pajautājiet, vai viņiem ir plāns. Jūs varētu jautāt: „Vai tev ir plāns nodarīt sev pāri?” Ja viņiem ir plāns, palīdziet viņiem nokļūt slimnīcā vai veselības centrā, vai zvaniet uz glābšanas dienestu vai jūsu apgabala krīzes līniju. (Informāciju par palīdzības līnijām visā pasaulē meklējiet vietnē: suicide.lds.org/crisis.) Ja viņiem nav plāna, pārejiet pie 2. soļa.

2. solis: Rūpējieties. Parādiet, ka jums rūp — klausieties, ko viņi stāsta! Dodiet viņiem laiku paskaidrot, kā viņi jūtas. Cieniet viņu jūtas, sakot, piemēram: „Man ir žēl, ka tev ir jāiet cauri tik lielām sāpēm” vai „Es neapjautu, cik tev tas ir smagi.” Jūs varētu piedāvāt viņiem izveidot pašnāvības novēršanas drošības plānu (skat. „How to Create a Suicide-Prevention Safety Plan,” Doug Thomas, Ensign, 2016. g. sept., 63. lpp.). Drošības plāns var palīdzēt cilvēkiem atpazīt savas personīgās stiprās puses, pozitīvās attiecības un veselīgus paņēmienus, kā tikt galā ar situāciju. Tas var arī palīdzēt padarīt tiem nepieejamākus pašsavainošanās līdzekļus, tādus kā — ieroči vai tabletes. Ja viņi jūs lūdz nevienam nestāstīt par viņu izjūtām, paskaidrojiet, ka jūs cienīsiet viņu privātumu, cik vien tas ir iespējams, taču viņu vajadzība pēc palīdzības ir lielāka, nekā jūs varat tiem sniegt. Nekad neapsoliet paturēt viņu domas par pašnāvību noslēpumā.

3. solis: Pastāstiet. Mudiniet cilvēku pastāstīt kādam, kurš var sniegt vairāk atbalsta. Dalieties noderīgā jūsu reģiona resursu kontaktinformācijā. Šie resursi varētu būt — kopienas slimnīcas, neatliekamās palīdzības klīnikas vai bezmaksas krīzes līnijas. Ja viņi nemeklē palīdzību, jums ir kādam tas jāpastāsta viņu vietā. Jūs varētu sacīt apmēram šādi: „Es par tevi uztraucos un vēlos, lai tu būtu drošībā. Es pastāstīšu kādam, kurš var sniegt tev nepieciešamo palīdzību.” Cieniet viņu privātumu, stāstot tikai tādam cilvēkam, kurš, jūsuprāt, var palīdzēt, kā piemēram — tuvam ģimenes loceklim, šī cilvēka bīskapam, skolas konsultantam, ārstam vai kādam citam veselības aprūpes profesionālim. Ja neesat pārliecināti, kam par to pastāstīt, aprunājieties ar savu bīskapu vai zvaniet uz jūsu apgabala bezmaksas krīzes palīdzības līniju. Atcerieties, ka no jums netiek sagaidīts, ka atbalstīsiet šo cilvēku paša spēkiem.

Piezīme: Ja jūs vadāt pārrunas, apsveriet iespēju lūgt dalībniekus pavingrināties šo soļu pielietošanā. Piedāvājiet viņiem situāciju, kurā kāds cilvēks ir pie viņiem piegājis un izklāstījis savas pašnāvnieciskās domas, un lūdziet viņus vingrināties, kā atbildēt šim cilvēkam.

Papildus resursi:

Kā reaģēt pēc pašnāvības?

Pat pieliekot vislielākās pūles, ne visas pašnāvības izdodas novērst. Ir normāli, ja tos, kas pārdzīvojuši kāda pašnāvību, pārņem tādas sajūtas kā noliegums, šoks, vainas sajūta, dusmas un apjukums. Prezidents M. Rasels Balards sacīja: „Tas, ka kāds atņem sev dzīvību, patiesi ir traģēdija, jo šāda rīcība aiz sevis atstāj tik daudz upuru: pirmkārt, to, kurš ir nomiris, tad neskaitāmi daudz citu cilvēku — ģimeni un draugus —, kuri paliek, daudzi no kuriem pavadīs ne vienu vien gadu dziļās sāpēs un apjukumā” („Suicide: Some Things We Know, and Some We Do Not,” Ensign, 1987. g. okt, 7. lpp.). Šiem cilvēkiem dziedināšana nāk caur Glābēju, kurš „pazemojās visam”, „lai Viņš varētu zināt miesā, kā palīdzēt Saviem ļaudīm viņu vājībās” (Mācības un Derību 88:6; Almas 7:12). Jums varētu noderēt arī profesionāli resursi un konsultanta pakalpojumi.

Staba un bīskapijas padomes varētu apspriest, kā viņi var atbalstīt atsevišķu cilvēku vai ģimeni pēc pašnāvības. Apspriežamo jautājumu skaitā varētu būt šādi jautājumi:

  • Kā Jēzus Kristus mācības un Viņa īstenotā Izpirkšana var sniegt dziedināšanu cilvēkam vai ģimenei?

  • Kādām cilvēka vai ģimenes vajadzībām kalpojošajiem brāļiem un māsām vajadzētu pievērst uzmanību? Kādā veidā viņi ir kalpojuši?

  • Kāds emocionālais vai garīgais atbalsts šobrīd cilvēkam vai ģimenei ir nepieciešams? Kurš var piedāvāt šo atbalstu?

  • Vai cilvēkam vai ģimenei ir kādas konkrētas laicīgās vajadzības, piemēram, transports vai ēdienreizes?

  • Kā bīskapijas palīgorganizāciju vadītāji var atbalstīt bērnus un jauniešus, kas ir zaudējuši mīļoto cilvēku?

Sērošanas process pēc pašnāvības var turpināties ilgu laiku. Ja kāds turpina izjust intensīvas sāpes vai sēras, apspriedieties ar pārējiem, kas rūpējas par šo cilvēku. Ar lūgšanu apsveriet, kāds ir vislabākais veids, kā sniegt atbalstu. Jūs varētu palīdzēt šim cilvēkam saņemt priesterības svētību vai sazināties ar jūsu reģionā pieejamajiem resursiem. Varētu būt lietderīgi izmantot atbalsta grupu, ārstu vai citu veselības aprūpes profesionāļu palīdzību.

Piezīme: Ja jūs vadāt pārrunas, neapspriediet to, kādā veidā cilvēks atņēma sev dzīvību. Tas varētu netīši iedrošināt kādu grupas dalībnieku atdarināt aprakstītās darbības. Ja kāds no dalībniekiem grupas apspriedē sāk dalīties šādā informācijā, laipni novirziet sarunu.

Papildus resursi:

Citi resursi

Baznīcas vadītāju padomi

Baznīcas locekļu personīgās pieredzes

Citi Baznīcas resursi

Papildus materiālus meklējiet vietnē: suicide.lds.org