1 Un tad Jēkabs runāja vēl daudz ko vairāk manai tautai tajā laikā; tomēr tikai šīs lietas es esmu pierakstījis, jo tas, ko es esmu pierakstījis, man ir pietiekami.

2 Un tagad es, Nefijs, rakstu vairāk no Jesajas vārdiem, jo manu dvēseli iepriecina viņa vārdi. Jo es pielīdzināšu viņa vārdus savai tautai, un es izplatīšu tos visiem saviem bērniem, jo viņš patiesi redzēja manu Pestītāju, tāpat kā es Viņu esmu redzējis.

3 Un mans brālis Jēkabs arī ir Viņu redzējis, tāpat kā es esmu Viņu redzējis; tāpēc es izplatīšu viņu vārdus saviem bērniem, lai pierādītu tiem, ka mani vārdi ir patiesi. Tad nu Dievs ir teicis: Ar triju vārdiem Es apstiprināšu Savu vārdu. Tomēr Dievs sūta vairāk liecinieku, un Viņš pierāda visus Savus vārdus.

4 Lūk, mana dvēsele priecājas, apliecinot manai tautai patiesību par Kristus atnākšanu; jo šī nolūka dēļ ir tikusi dota Mozus bauslība; un visas lietas, kas ir Dieva dotas cilvēkiem no pasaules iesākuma, norāda uz Viņu.

5 Un arī mana dvēsele priecājas par Tā Kunga derībām, ko Viņš ir slēdzis ar mūsu tēviem; jā, mana dvēsele priecājas par Viņa labvēlību un Viņa taisnību, un spēku, un žēlastību tai lielajā un mūžīgajā iecerē par atsvabināšanu no nāves.

6 Un mana dvēsele priecājas, apliecinot manai tautai, ka, ja Kristus nenāktu, visiem cilvēkiem būtu jāaiziet bojā.

7 Jo, ja nebūtu Kristus, nebūtu Dieva; un, ja nebūtu Dieva, nebūtu mūsu, jo nevarētu būt nevienas radības. Bet Dievs ir, un Viņš ir Kristus, un Viņš nāks Sava laika pilnībā.

8 Un tagad es rakstu dažus no Jesajas vārdiem, lai tie no manas tautas, kas redzēs šos vārdus, varētu priecāties savās sirdīs un līksmoties par visiem cilvēkiem. Tad nu šie ir tie vārdi, un jūs varat tos pielīdzināt sev un visiem cilvēkiem.