1 Un tad notika, ka bija liels ļaužu pulks no Nefija tautas sapulcējies kopā apkārt templim, kas bija Pārpilnības zemē; un viņi bija izbrīnīti un pārsteigti cits ar citu, un rādīja viens otram tās lielās un brīnumainās izmaiņas, kas bija notikušas.

2 Un viņi arī runāja par šo Jēzu Kristu, par kuru zīme bija tikusi dota, par Viņa nāvi.

3 Un notika, kamēr viņi tā sarunājās cits ar citu, ka viņi izdzirdēja balsi, kas it kā nāca no debesīm; un viņi pameta savas acis visapkārt, jo tie nesaprata to balsi, ko viņi dzirdēja; un tā nebija spalga balss, nedz arī tā bija skaļa balss; un tomēr, neskatoties uz to, ka tā bija klusa balss, tā iedūrās viņos, ka tie dzirdēja to pašā sirdī, tā ka nebija nevienas ķermeņa daļas, kam tā neliktu trīcēt; jā, tā iedūrās tiem pašā dvēselē un lika viņu sirdīm degt.

4 Un notika, ka viņi atkal dzirdēja to balsi, un viņi to nesaprata.

5 Un vēl trešo reizi viņi dzirdēja to balsi, un viņi atvēra savas ausis, lai klausītos to; un viņu acis bija pavērstas uz to skaņu; un viņi cieši raudzījās uz debesīm, no kurienes skaņa nāca.

6 Un lūk, trešajā reizē viņi saprata to balsi, ko viņi dzirdēja; un tā sacīja uz tiem:

7 Lūk, šis ir Mans mīļotais Dēls, pie kura Man labs prāts, kurā Es esmu pagodinājis Savu Vārdu—klausiet Viņu.

8 Un notika, kad viņi saprata, viņi atkal pameta savas acis uz debesīm; un lūk, viņi redzēja Cilvēku nonākam no debesīm; un Viņš bija ģērbies baltā apmetnī; un Viņš nāca lejā un nostājās to vidū; un visu acis pūlī bija pievērstas Viņam, un tie neuzdrīkstējās pavērt savas mutes pat savā starpā, un nezināja, ko tas nozīmē, jo viņi domāja, ka tas ir eņģelis, kas tiem bija parādījies.

9 Un notika, ka Viņš pastiepa Savu roku un runāja uz ļaudīm, sacīdams:

10 Lūk, Es esmu Jēzus Kristus, par kura nākšanu pasaulē liecināja pravieši.

11 Un lūk, Es esmu pasaules gaisma un dzīvība; un Es esmu izdzēris to rūgto biķeri, ko Tēvs deva Man, un esmu pagodinājis Tēvu, uzņemdamies uz Sevi pasaules grēkus, ar ko Es esmu izcietis Tēva gribu un visas lietas no paša iesākuma.

12 Un notika, kad Jēzus bija pateicis šos vārdus, ka viss ļaužu pulks krita pie zemes, jo tie atcerējās, ka bija ticis pravietots starp tiem, ka Kristus pats parādīsies viņiem pēc Savas uzkāpšanas debesīs.

13 Un notika, ka Tas Kungs runāja uz tiem, sacīdams:

14 Piecelieties un nāciet pie Manis, lai jūs varētu likt savas rokas Manos sānos un arī lai jūs varētu pataustīt naglu rētas Manās rokās un Manās kājās, lai jūs varētu zināt, ka Es esmu Israēla Dievs un visas zemes Dievs, un esmu ticis nonāvēts par pasaules grēkiem.

15 Un notika, ka ļaužu pulks gāja un lika savas rokas Viņa sānos, un taustīja naglu rētas Viņa rokās un Viņa kājās; un to viņi darīja, iedami viens aiz otra, līdz viņi visi bija izgājuši un redzējuši ar savām acīm, un pataustījuši ar savām rokām, un droši zināja un liecināja, ka tas ir Viņš, par kuru bija rakstījuši pravieši, ka Tam jānāk.

16 Un, kad viņi visi bija gājuši un paši pārliecinājušies, tie iesaucās vienā balsī, sacīdami:

17 Ozianna! Svētīts lai ir Visuaugstā Dieva Vārds! Un tie krita pie Jēzus kājām un pielūdza Viņu.

18 Un notika, ka Viņš runāja uz Nefiju (jo Nefijs bija ļaužu pulkā) un Viņš pavēlēja tam, lai tas nāktu priekšā.

19 Un Nefijs piecēlās un gāja, un nometās Tā Kunga priekšā, un skūpstīja Viņa kājas.

20 Un Tas Kungs pavēlēja tam, lai viņš pieceltos. Un tas piecēlās un nostājās Viņa priekšā.

21 Un Tas Kungs sacīja viņam: Es dodu tev varu, lai tu kristītu šos ļaudis, kad Es atkal uzkāpšu Debesīs.

22 Un vēl Tas Kungs sauca citus un runāja uz tiem līdzīgi; un Viņš deva tiem varu kristīt. Un Viņš sacīja uz tiem: Tādā veidā jūs kristīsit, un nebūs strīdu jūsu starpā.

23 Patiesi Es saku jums, ka tas, kas nožēlo savus grēkus caur jūsu vārdiem un vēlas tapt kristīts Manā Vārdā, tādā veidā jūs to kristīsit—lūk, jūs iesit un nostāsities ūdenī, un Manā Vārdā jūs kristīsit tos.

24 Un tad lūk, šie ir tie vārdi, ko jūs teiksit, nosaucot tos vārdā, sacīdami:

25 Būdams pilnvarots no Jēzus Kristus, es kristīju tevi Tēva un Dēla, un Svētā Gara Vārdā. Āmen.

26 Un tad jūs iegremdēsit tos ūdenī, un nāksit atkal laukā no ūdens.

27 Un tādā veidā jūs kristīsit Manā Vārdā; jo lūk, patiesi Es saku jums, ka Tēvs un Dēls, un Svētais Gars ir viens; un Es esmu Tēvā, un Tēvs ir Manī, un Tēvs un Es esam viens.

28 Un atbilstoši tam, kā Es pavēlēju, tā jūs kristīsit. Un nebūs strīdu jūsu starpā, kā jums līdz šim bija; nedz arī jums būs strīdi par Manas mācības punktiem, kā jums līdz šim bija.

29 Jo patiesi, patiesi Es saku jums, ka tas, kam ir strīda gars, nav no Manis, bet ir no velna, kurš ir strīdu tēvs, un viņš uzkūda cilvēku sirdis strīdēties ar dusmām vienam ar otru.

30 Lūk, šī nav Mana mācība, lai uzkūdītu cilvēku sirdis ar dusmām vienam pret otru; bet šī ir Mana mācība, ka tādas lietas ir jāatmet.

31 Lūk, patiesi, patiesi Es saku jums: Es darīšu zināmu jums Savu mācību.

32 Un šī ir Mana mācība, un tā ir tā mācība, ko Tēvs Man ir devis; un Es liecinu par Tēvu, un Tēvs liecina par Mani, un Svētais Gars liecina par Tēvu un Mani; un Es liecinu, ka Tēvs pavēl visiem cilvēkiem visur nožēlot grēkus un ticēt Man.

33 Un tas, kas tic Man un top kristīts, tas tiks izglābts; un tie ir tie, kas iemantos Dieva valstību.

34 Un tas, kas Man netic un netop kristīts, tiks pazudināts.

35 Patiesi, patiesi Es saku jums, ka tā ir Mana mācība, un Es liecinu par to no Tēva; un kas tic Man, tic arī Tēvam; un tam Tēvs liecinās par Mani, jo Viņš piemeklēs to ar uguni un ar Svēto Garu.

36 Un tā Tēvs liecinās par Mani un Svētais Gars liecinās tam par Tēvu un par Mani; jo Tēvs un Es, un Svētais Gars esam viens.

37 Un atkal Es saku jums: Jums jānožēlo grēki un jātop kā maziem bērniem, un jātop kristītiem Manā Vārdā, vai arī jūs nekādi nevarēsit saņemt to.

38 Un atkal Es saku jums: Jums jānožēlo grēki un jātop kristītiem Manā Vārdā, un jātop kā maziem bērniem, vai arī jūs nekādi nevarēsit iemantot Dieva valstību.

39 Patiesi, patiesi Es saku jums, ka šī ir Mana mācība, un, kas ceļ uz tās, ceļ uz Manas klints, un elles vārtiem to nebūs uzvarēt.

40 Un, kas sludinās vairāk vai mazāk par šo un uzdos to par Manu mācību, tas nāk no velna un nav celts uz Manas klints; bet tas ceļ uz smiltīm, un elles vārti stāv atvērti, lai pieņemtu tādu, kad plūdi nāk un vēji tos sit.

41 Tādēļ ejiet pie šiem ļaudīm un dariet tiem zināmus vārdus, ko Es runāju, līdz pat zemes galiem.