1 Un notika, ka Etera dienas bija Koriantumra dienās; un Koriantumrs bija ķēniņš pār visu zemi.

2 Un Eters bija Tā Kunga pravietis; tādēļ Eters nāca Koriantumra dienās un sāka pravietot ļaudīm, jo viņš nevarēja tapt atturēts dēļ Tā Kunga Gara, kas bija viņā.

3 Jo viņš sauca no rīta līdz pat saules rietam, skubinādams ļaudis ticēt Dievam uz grēku nožēlošanu, lai tie netiktu iznīcināti, sacīdams tiem, ka ar ticību viss tiek piepildīts—

4 tādēļ, kas tic Dievam, var droši cerēt uz labāku pasauli, jā, patiesi uz vietu pie Dieva labās rokas, šī cerība nāk no ticības, izveido enkuru cilvēku dvēselēm, kas padara tos drošus un nelokāmus, vienmēr labu darbu pārpilnus, vadot tos godināt Dievu.

5 Un notika, ka Eters pravietoja lielas un brīnumainas lietas ļaudīm, kurām tie neticēja, jo tie tās neredzēja.

6 Un tagad es, Moronijs, gribu runāt mazliet par šīm lietām; es gribu parādīt pasaulei, ka ticība ir tas, uz ko tiek cerēts un kas nav redzams; tādēļ neapstrīdiet tāpēc, ka jūs neredzat, jo jūs nesaņemsit liecību, līdz jūsu ticība nebūs pārbaudīta.

7 Jo tas bija ar ticību, ka Kristus parādījās mūsu tēviem pēc tam, kad Viņš bija augšāmcēlies no miroņiem; un Viņš neparādījās tiem tikmēr, kamēr tiem nebija ticības Viņam; tādēļ ir vajadzīgs, lai dažiem būtu ticība Viņam, jo Viņš nerāda Sevi pasaulei.

8 Bet cilvēku ticības dēļ Viņš ir parādījis Sevi pasaulei un godājis Tēva Vārdu, un sagatavojis ceļu, lai tādējādi citi būtu debesu dāvanas dalībnieki, lai tiem būtu cerība uz to, ko tie nav redzējuši.

9 Tādēļ jūs arī varat cerēt un būt dāvanas dalībnieki, ja jūs gribat, ja tikai jums ir ticība.

10 Lūk, tas bija ar ticību, ka viņi senatnē tika aicināti pēc Dieva svētās kārtas.

11 Tādēļ ar ticību Mozus likums tika dots. Bet Sava Dēla dāvanā Dievs ir sagatavojis vēl lieliskāku ceļu; un tas ir ar ticību, ka tas ir ticis piepildīts.

12 Jo, ja nebūtu ticības starp cilvēku bērniem, Dievs nevarētu darīt brīnumus starp tiem; tādēļ Viņš nerādīja Sevi, kamēr tiem nebija ticības.

13 Lūk, tā bija Almas un Amuleka ticība, kas lika cietumam sagāzties zemē.

14 Lūk, tā bija Nefija un Lehija ticība, kas izraisīja pārmaiņas lamaniešos, ka tie tapa kristīti ar uguni un ar Svēto Garu.

15 Lūk, tā bija Amona un viņa brāļu ticība, kas paveica tik lielu brīnumu starp lamaniešiem.

16 Jā, un patiesi visi tie, kas ir veikuši brīnumus, ir veikuši tos ar ticību, patiesi tie, kas bija pirms Kristus, un arī tie, kas bija vēlāk.

17 Un tas bija ar ticību, ka trīs mācekļi saņēma solījumu, ka tie nebaudīs nāvi; un tie nesaņēma solījumu, līdz tiem nebija ticības.

18 Un neviens nekad nav darījis brīnumus, līdz tiem nav bijusi ticība; tādēļ tie vispirms ticēja Dieva Dēlam.

19 Un bija daudzi, kuru ticība bija tik ārkārtīgi stipra, pat pirms Kristus nāca, kuri nevarēja tikt noturēti aiz priekškara, bet patiesi redzēja ar savām acīm tās lietas, ko tie bija redzējuši ar ticības aci, un tie bija laimīgi.

20 Un lūk, mēs redzējām šinī pierakstā, ka viens no tiem bija Jareda brālis; jo tik liela bija viņa ticība Dievam, ka tad, kad Dievs pastiepa Savu pirkstu, Viņš nevarēja noslēpt to no Jareda brāļa acīm dēļ Sava vārda, ko Viņš bija runājis uz to, un šo vārdu viņš bija ieguvis ar ticību.

21 Un pēc tam, kad Jareda brālis bija redzējis Tā Kunga pirkstu, tā solījuma dēļ, ko Jareda brālis bija ieguvis ar ticību, Tas Kungs nevarēja neko atturēt no viņa acīm; tādēļ Viņš parādīja tam visu, jo viņš vairs ilgāk nevarēja tikt turēts aiz priekškara.

22 Un tas ir ar ticību, ka mani tēvi ir ieguvuši solījumu, ka šīs lietas nāks pie viņu brāļiem caur citticībniekiem; tādēļ Tas Kungs man ir pavēlējis, jā, patiesi, Jēzus Kristus.

23 Un es sacīju uz Viņu: Kungs, citticībnieki smiesies par šīm lietām dēļ mūsu vājības rakstībā; jo Kungs, Tu esi darījis mūs ar ticību varenus vārdā, bet Tu neesi darījis mūs varenus rakstībā; jo Tu esi darījis visiem šiem ļaudīm, lai tie varētu runāt daudz dēļ Svētā Gara, ko Tu esi devis tiem;

24 un Tu esi darījis mūs, ka mēs varam rakstīt, bet nedaudz, dēļ mūsu roku neveiklības. Lūk, Tu neesi darījis mūs varenus rakstībā kā Jareda brāli, jo Tu darīji viņu tādu, ka tās lietas, ko viņš rakstīja, bija varenas, tāpat kā Tu esi, un bija neatvairāmas, lai cilvēki tās lasītu.

25 Tu esi arī darījis mūsu vārdus spēcīgus un dižus, pat ka mēs nevaram tos rakstīt; tādēļ, kad mēs rakstām, mēs redzam savu vājību un stostāmies dēļ savu vārdu izvietojuma; un es baidos, ka citticībnieki smiesies par mūsu vārdiem.

26 Un, kad es biju to pateicis, Tas Kungs runāja uz mani, sacīdams: Muļķi smiesies, bet viņi sēros; un Mana labvēlība ir pietiekama lēnprātīgajiem, jo tie neizmantos jūsu vājību;

27 un, ja cilvēki nāks pie Manis, Es parādīšu tiem viņu vājības. Es dodu cilvēkiem vājības, lai tie būtu pazemīgi; un Mana labvēlība ir pietiekama visiem cilvēkiem, kas pazemojas Manā priekšā; jo, ja tie pazemojas Manā priekšā un tiem ir ticība Manī, tad Es darīšu, ka vājības kļūs tiem par spēku.

28 Lūk, Es parādīšu citticībniekiem viņu vājības, un Es parādīšu tiem, ka ticība, cerība un žēlsirdība ved pie Manis—visa taisnīguma avota.

29 Un es, Moronijs, dzirdējis šos vārdus, biju mierināts, un sacīju: Ak Kungs, lai notiek Tavs taisnīgums, jo es zinu, ka Tu visu dari priekš cilvēku bērniem atbilstoši viņu ticībai;

30 jo Jareda brālis sacīja Zerina kalnam: Pārcelies!, un tas tika pārcelts. Un, ja viņam nebūtu bijusi ticība, tas nebūtu ticis pārcelts; tādēļ Tu darbojies pēc tam, kad cilvēkiem ir ticība.

31 Jo tā Tu pasludināji Sevi Saviem mācekļiem; jo pēc tam, kad viņiem bija ticība un viņi runāja Tavā Vārdā, Tu parādījies tiem lielā spēkā.

32 Un es arī atceros, ka Tu esi teicis, ka Tu esi sagatavojis namu cilvēkam, jā, patiesi starp Sava Tēva mājokļiem, ar ko cilvēkam var būt daudz lieliskāka cerība; tādēļ cilvēkam ir jācer, vai arī viņš nevar saņemt mantojumu tajā vietā, kuru Tu esi sagatavojis.

33 Un vēl, es atceros, ka Tu esi teicis, ka Tu esi mīlējis pasauli tiktāl, ka esi atdevis Savu dzīvību par pasauli, lai Tu varētu ņemt to atkal, lai sagatavotu vietu cilvēku bērniem.

34 Un tagad es zinu, ka šī mīlestība, kas Tev ir pret cilvēku bērniem, ir žēlsirdība; tādēļ, ja cilvēkiem nav žēlsirdības, tie nevar iemantot to vietu, ko Tu esi sagatavojis Sava Tēva mājokļos.

35 Tādēļ es zinu no tā, ko Tu esi teicis, ka, ja citticībniekiem nav žēlsirdības par mūsu vājību, Tu pārbaudīsi tos un atņemsi tiem viņu talantu, jā, patiesi to, ko viņi ir saņēmuši, un dosi tiem, kam būs vēl vairāk.

36 Un notika, ka es lūdzu To Kungu, lai Viņš dotu citticībniekiem labvēlību, lai tiem būtu žēlsirdība.

37 Un notika, ka Tas Kungs sacīja uz mani: Ja tiem nav žēlsirdības, tas nav svarīgi tev, jo tu esi bijis uzticīgs; tādēļ tavas drānas tiks darītas tīras. Un tāpēc, ka tu esi redzējis savu vājību, tu tiksi darīts stiprs, patiesi pat līdz tam, ka sēdēsi tai vietā, ko Es esmu sagatavojis Sava Tēva mājokļos.

38 Un tagad es, Moronijs, saku ardievas citticībniekiem, jā, un arī saviem brāļiem, kurus es mīlu, līdz mēs satiksimies Kristus soģa krēsla priekšā, kur visi cilvēki zinās, ka manas drānas nav notraipītas ar jūsu asinīm.

39 Un tad jūs zināsit, ka es redzēju Jēzu un ka Viņš runāja ar mani vaigu vaigā, un ka Viņš pastāstīja man skaidrā valodā, tāpat kā kāds cilvēks manā paša valodā stāstītu citam par šīm lietām;

40 un tikai nedaudz es esmu rakstījis dēļ savas vājības rakstīšanā.

41 Un tagad es gribu ieteikt jums meklēt šo Jēzu, par ko pravieši un apustuļi ir rakstījuši, lai Dieva Tēva un arī Tā Kunga Jēzus Kristus, un Svētā Gara, kas liecina par tiem, labvēlība būtu jūsos un būtu ar jums mūžīgi. Āmen.