1 Un tā mēs pabeigsim debesis un zemi, un visus to pulkus.

2 Un Dievi runāja savā starpā: Septītajā laikā Mēs beigsim savu darbu, ko Mēs esam apsprieduši; un Mēs atpūtīsimies septītajā laikā no visa Sava darba, ko Mēs esam apsprieduši.

3 Un Dievi pabeidza ar septīto laiku, tāpēc ka septītajā laikā Viņi atpūtās no visiem Saviem darbiem, ko Viņi (Dievi) apspriedās Savā starpā veikt; un svētīja to. Un tādi bija Viņu lēmumi, kad Viņi apspriedās Savā starpā, lai radītu debesis un zemi.

4 Un Dievi nāca lejā un radīja šos debesu un zemes laikposmus, kad tie tika radīti tanī dienā, kad Dievi radīja zemi un debesis,

5 atbilstoši visam, ko Viņi bija sacījuši, attiecībā uz ikvienu lauka stādu, pirms tas bija uz zemes, un katru lauka augu, pirms tas auga; jo Dievi vēl nebija likuši lietum līt pār zemi, kad Viņi apspriedās radīt tos; un nebija radījuši cilvēku, lai apstrādātu zemi.

6 Bet cēlās migla no zemes un apūdeņoja visu zemes virsu.

7 Un Dievi radīja cilvēku no zemes pīšļiem un ņēma viņa garu (tas ir, cilvēka garu), un ielika to viņā; un iepūta viņa nāsīs dzīvības elpu, un cilvēks kļuva par dzīvu dvēseli.

8 Un Dievi iestādīja dārzu austrumos Ēdenē, un tur Viņi ielika cilvēku, kura garu Viņi bija ielikuši ķermenī, ko Viņi bija radījuši.

9 Un Dievi izdarīja, ka no zemes auga ikviens koks, kas ir tīkams skatam un labs barībai; arī dzīvības koks dārza vidū un laba un ļauna atzīšanas koks.

10 No Ēdenes tecēja upe, lai apūdeņotu dārzu, un no turienes tā sadalījās un pārgāja četrās iztekās.

11 Un Dievi ņēma cilvēku un ielika viņu Ēdenes dārzā, lai koptu un uzturētu to.

12 Un Dievi pavēlēja cilvēkam, sakot: No katra dārza koka tu vari brīvi ēst,

13 bet no laba un ļauna atzīšanas koka—tev nebūs ēst no tā; jo tanī brīdī, kad tu ēdīsi no tā, tu noteikti mirsi. Tad nu es, Ābrahāms, redzēju, ka tas bija pēc Tā Kunga laika, kas bija pēc Koloba laika; jo tad vēl Dievi nebija nolikuši Ādamam viņa rēķinu.

14 Un Dievi sacīja: Darīsim palīgu cilvēkam, jo nav labi, ka cilvēks būtu viens, tādēļ mēs radīsim palīgu viņam.

15 Un Dievi lika dziļam miegam krist pār Ādamu; un viņš gulēja, un Viņi izņēma vienu no viņa ribām un aizpildīja miesu tās vietā;

16 un no ribas, ko Dievi bija izņēmuši no cilvēka, radīja Viņi sievieti, un atveda to pie cilvēka.

17 Un Ādams sacīja: Šis bija kauls no maniem kauliem un miesa no manas miesas; tad nu viņa tiks saukta: Sieviete, tāpēc, ka viņa tika ņemta no vīra;

18 tādēļ vīrs pametīs savu tēvu un savu māti un pieķersies sievai, un viņi būs viena miesa.

19 Un viņi abi bija kaili, vīrs un viņa sieva, un nekaunējās.

20 Un no zemes Dievi radīja ikvienu lauka zvēru un ikvienu putnu gaisā un veda tos pie Ādama, lai redzētu, kā viņš nosauks tos; un kā Ādams nosauca katru dzīvu radību, tāds arī bija tās vārds.

21 Un Ādams deva vārdus visiem lopiem, putniem gaisā, ikvienam lauka zvēram; un Ādamam—viņam bija atrasts palīgs.