Svētie Raksti
Mozus 3


3. nodaļa

(1830. gada jūnijs–oktobris)

Dievs radīja visas lietas garīgi, pirms tās radās dabiski uz zemes—Viņš radīja vīrieti, pirmo miesu uz zemes—Sieviete ir palīgs vīrietim.

1 Tā debesis un zeme tika pabeigtas, un visi to pulki.

2 Un septītajā dienā Es, Dievs, pabeidzu Savu darbu un visu, ko Es biju radījis, un Es atpūtos septītajā dienā no visiem Saviem darbiem, un visas lietas, ko Es biju radījis, bija pabeigtas, un Es, Dievs, redzēju, ka tās bija labas;

3 un Es, Dievs, svētīju septīto dienu un iesvētīju to; tāpēc ka tajā Es atpūtos no visiem Saviem darbiem, ko Es, Dievs, biju radījis un izveidojis.

4 Un tagad, lūk, Es saku jums, ka šie ir debesu un zemes laikaposmi, kad tās tika radītas tanī dienā, kad Es, Dievs Tas Kungs, izveidoju debesis un zemi,

5 un katru stādu laukā, pirms tas nokļuva uz zemes, un katru augu laukā, pirms tas izauga. Jo Es, Dievs Tas Kungs, radīju visas lietas, par kurām Es runāju, garīgi, pirms tās radās dabiski uz zemes virsas. Jo Es, Dievs Tas Kungs, nebiju licis lietum līt pār zemes virsu. Un Es, Dievs Tas Kungs, biju radījis visus cilvēku bērnus; taču vēl nebiju radījis cilvēku, lai apstrādātu zemi; jo debesīs Es tos radīju; un vēl nebija nevienas miesas uz zemes, nedz ūdenī, nedz gaisā;

6 bet Es, Dievs Tas Kungs, runāju, un cēlās migla no zemes un apūdeņoja visu zemes virsu.

7 Un Es, Dievs Tas Kungs, izveidoju cilvēku no zemes pīšļiem un iedvesu viņa nāsīs dzīvības dvašu; un cilvēks kļuva par dzīvu dvēseli, pirmo miesu uz zemes, arī par pirmo cilvēku; tomēr visas lietas bija iepriekš radītas; bet garīgi tās bija radītas un izveidotas, saskaņā ar Manu vārdu.

8 Un Es, Dievs Tas Kungs, iestādīju dārzu Ēdenē austrumos, un tur Es ieliku cilvēku, kuru Es biju izveidojis.

9 Un no zemes Es, Dievs Tas Kungs, liku augt dabiski ikvienam kokam, kas ir patīkams cilvēka skatam; un cilvēks to varēja uzlūkot. Un arī tas kļuva par dzīvu dvēseli. Jo tas bija garīgs tanī dienā, kad Es to radīju; jo tas paliek tanī sfērā, kurā Es, Dievs, to radīju, jā, patiesi visas lietas, ko Es sagatavoju cilvēka lietošanai; un cilvēks redzēja, ka tās bija labas uzturam. Un Es, Dievs Tas Kungs, iestādīju arī dzīvības koku dārza vidū un arī laba un ļauna atzīšanas koku.

10 Un Es, Dievs Tas Kungs, liku upei tecēt no Ēdenes apūdeņot dārzu; un no turienes tā tika sadalīta un sadalījās četrās iztekās.

11 Un Es, Dievs Tas Kungs, pirmajai devu vārdu Pišona, un tā plūst apkārt visai Havilas zemei, kur Es, Dievs Tas Kungs, radīju daudz zelta;

12 un tās zemes zelts bija labs, un tur bija balzama sveķi un oniksa akmens.

13 Un otrās upes vārds tika nosaukts Gihona; tā pati, kas plūst apkārt visai Etiopijas zemei.

14 Un trešās upes vārds bija Hidekela; tā, kas plūst uz austrumiem no Asīrijas. Un ceturtā upe bija Eifrata.

15 Un Es, Dievs Tas Kungs, paņēmu cilvēku un ieliku to Ēdenes dārzā, lai viņš to koptu un uzturētu.

16 Un Es, Dievs Tas Kungs, pavēlēju cilvēkam, sakot: No ikviena dārza koka tu vari brīvi ēst,

17 bet no ļauna un laba atziņas koka tev nebūs ēst, tomēr tu pats vari izvēlēties, jo tas tev ir dots; bet atceries, ka Es to aizliedzu, jo tanī dienā, kad tu no tā ēdīsi, tu noteikti mirsi.

18 Un Es, Dievs Tas Kungs, sacīju Savam Vienpiedzimušajam, ka nav labi cilvēkam būt vienam; tādēļ Es darīšu palīgu viņam.

19 Un no zemes Es, Dievs Tas Kungs, izveidoju katru lauka zvēru un katru putnu gaisā; un pavēlēju, lai tie nāktu pie Ādama, lai redzētu, kā viņš tos nosauks; un arī tie bija dzīvas dvēseles; jo Es, Dievs, iedvesu viņos dzīvības elpu un pavēlēju, ka tā, kā Ādams nosauks katru dzīvu radību, tāds lai būtu tās vārds.

20 Un Ādams deva vārdu visiem lopiem un putniem gaisā, un ikvienam lauka zvēram; bet Ādamam pašam netika atrasts neviens palīgs.

21 Un Es, Dievs Tas Kungs, liku dziļam miegam nākt pār Ādamu; un viņš gulēja, un Es paņēmu vienu no viņa ribām un aizpildīju to vietu ar miesu;

22 un no ribas, ko Es, Dievs Tas Kungs, biju paņēmis no cilvēka, Es izveidoju sievieti un pievedu to pie cilvēka.

23 Un Ādams sacīja: Šī, es zinu, ir kauls no mana kaula un miesa no manas miesas; viņa sauksies par sievu, jo tā ir no vīra ņemta.

24 Tādēļ vīrs atstās savu tēvu un savu māti, un pieķersies savai sievai, un tie kļūs par vienu miesu.

25 Un tie abi bija kaili, cilvēks un viņa sieva, un nekaunējās.