Esiet uzticīgi vēl kādu brīdi

Iespējams, šo garīgo izpausmju kulminācija notika Kērtlandes Tempļa ievētīšanas laikā, 1836. gada 27. martā. Viens no tiem, kas toreiz tur bija klāt, bija 28 gadus vecais Viljams Dreipers, kurš aprakstīja to dienu kā „Vasarsvētku dienu”. Viņš rakstīja: „Tā Kunga Gars tika izliets tik spēcīgi, ka es nevaru atrast vārdus, lai to aprakstītu vai izteiktu. Bet es teikšu, ka Tā Kunga Gars tika izliets, Tas nāca kā spēcīgs brāzmains vējš un piepildīja māju tā, ka daudzi, kas tur atradās, runāja mēlēs, redzēja vīzijas un eņģeļus, pravietoja un piedzīvoja tādu prieku, kāds vēl nebija zināms šajā paaudzē.”³

Šīs garīgās izpausmes saņēma ne tikai tie, kas atradās templī, jo „tās apkārtnes cilvēki tuvojās templim, skriedami kopā, (dzirdot neparastas skaņas, kas nāca no tempļa, un redzot spožu gaismu līdzīgu uguns stabam, kas nolaidās virs tempļa), un viņus pārsteidza tas, kas notika.”⁴

Lorenco Snovs (1814–1901), kurš vēlāk kļuva par Baznīcas prezidentu, šajā svētītajā laikā dzīvoja Kērtlandē. Viņš novēroja: „Varētu domāt, ka pēc šādu brīnišķīgu izpausmju saņemšanas nekādi kārdinājumi nevarēs pieveikt svētos.”⁵

Bet, protams, dižas garīgas pieredzes nenozīmē, ka pretdarbība un pārbaudījumi pazudīs. Tikai dažus mēnešus pēc tempļa iesvētīšanas Savienotās Valstis satricināja plaša ekonomiskā krīze, un Kērtlande šo krīzi izjuta ļoti spēcīgi. Bankas izputēja, atstājot daudzus grūtā finansiālā stāvoklī. Apstākļus vēl vairāk sarežģīja fakts, ka daudzi no svētajiem, kas bija pārcēlušies uz Kērtlandi, bija ieradušies ar pavisam nelieliem uzkrājumiem, nezinot, ko tie darīs, kad ieradīsies un kā tie izdzīvos.

Drīz vien pieauga vajāšanas un pret svētajiem tika vērsta organizētu grupējumu darbība. Baznīcas locekļi — pat daži tie, kas pravietim bija vistuvākie, no kuriem vairāki piedalījās tempļa iesvētīšanā, — atkrita un nolādēja Džozefu kā kritušu pravieti.

Kad es pastaigājos gar Kērtlandes Templi kopā ar savu sievu un mazdēliem, es domāju par to, cik gan tas ir traģiski, ka daži nevarēja palikt uzticīgi pat pēc tam, kad tie bija liecinieki garīgām izpausmēm. Cik skumji ir tas, ka viņi nevarēja izturēt neticīgo apsmieklu un kritiku. Cik bēdīgi ir tas, ka, saskaroties ar finansiāliem pārbaudījumiem un citām grūtībām, viņi nevarēja atrast spēku sevī, lai paliktu uzticīgi. Cik nožēlojami ir tas, ka viņi kaut kādā veidā zaudēja tempļa iesvētīšanas laikā redzēto brīnišķīgās garīgās pļaujas skatu.

Ko mēs varam mācīties no šīs Baznīcas vēstures ievērojamās ēras?

Viena no Kērtlandes perioda nezūdošajām mācībām ir tā, ka mūsu gariem ir nepieciešams pastāvīgs uzturs. Kā prezidents Harolds B. Lī (1899–1973) mācīja: „Liecība nav kaut kas tāds, kas jums ir šodien un kas jums būs vienmēr. Liecība vai nu augs un augs, līdz sasniegs pārliecības pakāpi, vai arī tā samazināsies, līdz izzudīs, atkarībā no tā, ko mēs ar to darām. Es saku, ka liecība, kuru mēs iegūstam katru dienu no jauna, ir tā lieta, kas paglābj mūs no ienaidnieka slazdiem.”⁶ Mums ir jāpaliek Tā Kunga tuvumā katru dienu, ja mēs gribam pārvarēt dzīves likstas, ar kurām mums katram ir jāsastopas.

Kaut kādā ziņā mūsu pasaule šodien ir līdzīga 1830-to gadu Kērtlandei. Arī mēs dzīvojam finansiālo grūtību laikā. Ir cilvēki, kas vajā un lamā Baznīcu un tās locekļus. Personīgie un kopīgie pārbaudījumi dažreiz var šķist pārāk lieli.

Un tas ir brīdis, kad mums kā nekad agrāk jātuvojas Tam Kungam. To darot, mēs uzzināsim to, ko nozīmē, ka Tas Kungs tuvojas mums. Meklējot Viņu arvien uzcītīgāk, mēs noteikti Viņu atradīsim. Mēs skaidri redzēsim, ka Tas Kungs nepamet Savu Baznīcu vai Savus uzticīgos svētos. Mūsu acis būs atvērtas, un mēs redzēsim Viņu atveram Debesu logus un izlejam vēl vairāk Savu gaismu pār mums. Mēs atradīsim garīgu spēku, lai izdzīvotu pat visgrūtākajos laikos.

Lai arī daži no svētajiem Kērtlandē pazaudēja to garīgās pieredzes vīziju, kas viņiem bija, tomēr lielākā daļa to nezaudēja. Lielākā daļa, ieskaitot Viljamu Dreiperu, turējās stingri pie garīgajām zināšanām, kuras Dievs tiem bija devis, un turpināja sekot Pravietim. Laika gaitā tie pieredzēja vēl smagākus pārbaudījumus, bet arī vēl patīkamāku garīgo izaugsmi, līdz beidzot tie, kas izturēja līdz beigām, tika „uzņemti … nebeidzamā laimes stāvoklī” (Mosijas 2:41).

Ja jūs kādreiz jūtat kārdinājumu padoties un atmest ticību, atcerieties tos uzticīgos svētos, kas palika uzticīgi Kērtlandē. Palieciet uzticīgi vēl kādu brīdi. Jūs to varat! Jūs esat īpašas paaudzes daļa. Jūs tikāt sagatavoti un pataupīti, lai dzīvotu šajā svarīgajā laikā uz mūsu brīnišķīgās planētas Zeme. Jums ir celestiāla izcelsme, un tāpēc jums ir visi nepieciešamie talanti, lai savu dzīvi padarītu par mūžīgu veiksmes stāstu.

Tas Kungs ir jūs svētījis ar liecību par patiesību. Jūs esat jutuši Viņa ietekmi un esat bijuši liecinieki Viņa spēkam. Un, ja jūs turpināsiet meklēt Viņu, Viņš turpinās dāvāt jums svētu pieredzi. Ar šīm un citām garīgajām dāvanām jūs varēsiet ne tikai izmainīt savu dzīvi uz labo pusi, bet arī varēsiet svētīt savas mājās, bīskapijas vai draudzes, apkārtējos cilvēkus, pilsētas, valstis un tautas ar savu labestību.

Dažreiz to ir grūti redzēt, bet palieciet uzticīgi vēl kādu brīdi, jo „ko acs nav redzējusi un auss nav dzirdējusi un kas neviena cilvēka sirdī nav nācis, to Dievs ir sagatavojis tiem, kas Viņu mīl” un gaida Viņu (1. korintiešiem 2:9; skat. arī M&D 76:10;134:45).

Es liecinu par atjaunotā Jēzus Kristus evaņģēlija un par šīs, Viņa Baznīcas, patiesumu. Es liecinu ar visu savu sirdi un dvēseli, ka Dievs dzīvo, ka Jēzus Kristus ir Viņa Dēls un atrodas šīs dižās Baznīcas vadībā. Mums atkal ir pravietis uz Zemes, patiesi, prezidents Tomass S. Monsons.

Vienmēr atcerēsimies Kērtlandes mācību un paliksim uzticīgi vēl kādu brīdi — pat ja viss šķiet nomācošs. Ziniet un atcerieties: Tas Kungs jūs mīl. Viņš jūs atceras. Un Viņš atbalstīs tos, kuri „pastāvēs ticībā līdz galam” (M&D 20:25).