Kā gudri pārvaldīt resursus un nenonākt parādos

„Taupīgs dzīves veids … nozīmē mūsu resursu taupīšanu, gudru finansiālo jautājumu plānošanu, pilnu personīgās veselības aprūpi, pienācīgu sagatavošanos izglītības un karjeras attīstībai, veltot pienācīgu uzmanību mājražošanai un krājumu veidošanai, kā arī emocionālās izturības attīstību. … Ja mēs dzīvosim gudri un taupīgi, mēs būsim drošībā kā Dieva azotē.”¹

Prezidents Spencers V. Kimbals (1895–1985).

„Kādas iemaņas mums nepieciešams attīstīt, lai kļūtu pašpaļāvīgāki? … Jau Baznīcas agrīnajās dienās Brigams Jangs lūdza māsām mācīties, kā pasargāt savas ģimenes no slimībām, izveidot mājražošanu un mācīties rēķinvedību un grāmatvedību, un citas praktiskas iemaņas. Šie principi ir spēkā arī mūsdienās. Izglītība aizvien ir ļoti svarīga. …

Es jautāju vairākiem bīskapiem, kādas pašpaļāvības prasmes ir visvairāk nepieciešamas māsām viņu bīskapijās, un viņi teica, ka budžeta plānošanas prasmes. Sievietēm nepieciešams saprast, kādas sekas var būt pirkšanai uz kredīta un nedzīvošanai budžeta ietvaros. Otrā prasme, ko bīskapi nosauca, bija ēdienu gatavošana. Maltītes, kas tiek pagatavotas un ēstas mājas, lielākoties izmaksā mazāk, tās ir veselīgākas un stiprina ģimenes attiecības.”²

Džūlija B. Beka, Sieviešu Palīdzības biedrības vispārējā prezidente:

„Es varētu ieteikt piecus galvenos soļus ceļā uz finansiālo brīvību. …

Pirmkārt, maksājiet savu desmito tiesu. …

Otrkārt, izdodiet mazāk nekā nopelniet. …

Treškārt, mācieties ietaupīt. …

Ceturtkārt, pildiet savas finansiālās saistības. …

Piektkārt, māciet savus bērnus sekot jūsu piemēram.”³

Elders Džozefs B. Virtlins (1917–2008) no Divpadsmit apustuļu kvoruma.

„Ja mēs iekļūstam parādos, mēs zaudējam daļu no savas dārgās nenovērtējamās rīcības brīvības un nonākam pašu izveidotā verdzībā. Mēs veltām savu laiku, enerģiju un līdzekļus, lai atmaksātu to, ko mēs esam aizņēmušies — resursus, kuri varētu tikt izmantoti, lai palīdzētu sev, savai ģimenei un citiem. …

Lai nomaksātu pašreizējos parādus un izvairītos no parādiem nākotnē, mums ir jāizrāda ticība Glābējam — ne tikai, lai darītu labāk, bet lai kļūtu labāki. Nepieciešama liela ticība, lai izteiktu šos vienkāršos vārdus: „Mēs to nevaram atļauties.” Vajadzīga ticība, lai paļautos uz to, ka dzīve kļūs labāka, ja mēs upurēsim savas vēlmes, lai apmierinātu savas pašu un citu vajadzības.”⁴

Elders Roberts D. Heilzs no Divpadsmit apustuļu kvoruma.