2011
Palīdzības biedrības vēsture un mantojums
janvāris 2011


Apmeklējuma mācības vēstījums, 2011. gada JANVĀRIS

Palīdzības biedrības vēsture un mantojums

Studējiet šo materiālu un piemērotā brīdi apspriediet to ar māsām, kuras jūs apmeklējat. Izmantojiet jautājumus, kas palīdzēs jums stiprināt māsas, kuras jūs apmeklējat, un padarīt Palīdzības biedrību par aktīvu savas dzīves sastāvdaļu.

Attēls
Relief Society seal

Ticība • Ģimene • Palīdzība

Elīza R. Snova atcerējās kā pravietis Džozefs Smits mācīja, ka „lai arī vārds [Palīdzības biedrība] var izklausīties moderns, taču pašai organizācijai ir senas saknes”.1

Debesu Tēvs un Viņa Dēls, Jēzus Kristus, apciemoja Džozefu Smitu un caur viņu atjaunoja evaņģēlija pilnību uz Zemes. Palīdzības biedrība bija daļa no atjaunošanas. Baznīcas organizēšana nebija pabeigta, līdz tika organizētas māsas.2

Turpmākajos mēnešos katrs Apmeklējuma mācības vēstījums mums dos iespēju mācīties vairāk par Palīdzības biedrības vēsturi un tās lomu atjaunotajā evaņģēlijā. Daudzu iemeslu dēļ izpratne par mūsu vēsturi ir ne tikai svarīga, bet arī nepieciešama.

Pirmkārt, sapratne par mūsu vēsturi iedvesmo mūs būt tādām Dieva sievietēm, kādām mums ir jābūt. Sekojot Pēdējo Dienu svēto cēlo sieviešu piemēram, mēs mācāmies no pagātnes to, kā stāties pretī nākotnei.3

Otrkārt, mūsu vēsture māca, ka tie paši principi, kas pastāvēja agrīnajā Baznīcā, arī šodien ir mūsu pamatprincipi. Šīs zināšanas un mūsu mērķi — palielināt ticību un personīgo taisnīgumu, stiprināt ģimenes un mājas, kā arī tos, kas ir trūkumā, — iezīmē saikni starp mūsu pagātni un mūsu tagadni.

Treškārt, novērtējot mūsu vēsturi, mēs varam labāk dalīties savā garīgajā mantojumā. Prezidents Henrijs B. Airings, pirmais padomnieks Augstākajā Prezidijā, teica: „Palīdzot citiem saņemt žēlsirdības dāvanu, jūs līdzi nododat mantojumu. … Palīdzības biedrības vēsture ir pierakstīta vārdos un skaitļos, bet mantojums tiek nodots no sirds uz sirdi.”4

Visbeidzot, izpratne par mūsu vēsturi palīdz mums kļūt par ietekmīgu nākotnes Palīdzības biedrības daļu. Prezidents Spensers V. Kimbals (1895–1985) paskaidroja: „Mēs zinām, ka sieviete, kas ir dziļi pateicīga par pagātni, raizēsies par to, lai veidotu taisnīgu nākotni.”5

Džūlija B. Beka, Palīdzības biedrības vispārējā prezidente.

No Svētajiem Rakstiem:

Esteres 9:28–29; Romiešiem 16:1–2; Almas 37:8; Moronija 7:45–47.

No mūsu vēstures

„Palīdzības biedrība ir Tā Kunga organizācija sievietēm.”6 Būdams pravietis, Džozefs Smits 1842. gada 17. martā organizēja Palīdzības biedrību. Pirmajā sapulcē dažādu cilvēku nelielo grupu veidoja uzticīgas māsas, kas bija līdzīgas mūsdienu Palīdzības biedrības māsām. Jaunākās māsas bija trīs pusaudzes, bet vecākā bija sieviete ap piecdesmit gadiem. Vienpadsmit sievietes bija precētas, divas bija atraitnes, sešas neprecētas, un vienas māsas ģimenes stāvoklis nav zināms. Māsu izglītības līmenis un izcelsme bija ļoti atšķirīgi tāpat kā viņu finansiālais stāvoklis. Viņu atšķirības pieauga vēl vairāk, kad organizācijas locekļu skaits turpināja augt, bet viņas bija un turpināja palikt vienotas.”7

Atsauces

  1. Eliza R. Snow, „Female Relief Society,” Deseret News, 1868. gada 22. aprīlis, 81. lpp.

  2. Skat. Teachings of Presidents of the Church: Joseph Smith (2007), 451. lpp.

  3. Skat. L. Toms Perijs, „The Past Way of Facing the Future”, Liahona, 2009. gada novembris, 73.–76. lpp.

  4. Henrijs B. Airings, „The Enduring Legacy of Relief Society”, Liahona, 2009. gada novembris, 124.–125. lpp.

  5. Spensers V. Kimbals, „Privileges and Responsibilities of Sisters”, Ensign, 1978. gada novembris, 104. lpp.

  6. Spensers V. Kimbals, „Relief Society — Its Promise and Potential”, Ensign, 1976. gada marts, 4. lpp.

  7. Jill Mulvay Derr, Janath Russell Cannon, and Maureen Ursenbach Beecher, Women of Covenant (1992), 28. lpp.