Brāli, es esmu uzņēmies saistības

Divi jauni brāļi stāvēja nelielas klints virsotnē, kas pacēlās pāri zila ezera tīrajiem ūdeņiem. Tā bija populāra niršanas vieta, un brāļi bieži bija runājuši par lekšanu ūdenī — kā viņi bija redzējuši to darām citus.

Lai arī viņi abi gribēja ielekt ūdenī, tomēr neviens no viņiem negribēja būt pirmais. Klints nemaz nebija tik augsta, bet šiem diviem jaunajiem zēniem katru reizi, kad tie liecās uz priekšu, lai paskatītos lejā, klints augstums šķita pieaugam — un viņu drosme drīz vien pazuda.

Beidzot viens no brāļiem ar vienu kāju uzkāpa uz klints nogāzes un apņēmīgi spēra soli uz priekšu. Taču tajā brīdī viņa brālis čukstēja: „Varbūt mums vajadzētu pagaidīt līdz nākamai vasarai?”

Taču inerce pirmo brāli jau stūma uz priekšu. „Brāli,” viņš atbildēja, „es esmu uzņēmies saistības!”

Viņš ar šļakatām ieleca ūdenī un ātri iznira ar uzvaras saucienu. Otrais brālis viņam tūlīt sekoja. Pēc tam viņi abi smējās par pirmā brāļa pēdējiem vārdiem, pirms viņš ienira ūdenī: „Brāli, es esmu uzņēmies saistības.”

Saistību uzņemšanās ir līdzīga niršanai ūdenī. Vai nu jūs esat uzņēmušies saistības vai arī neesat. Vai nu jūs sperat soli uz priekšu vai arī stāvat nekustīgi. Trešā varianta nav. Mēs visi saskaramies ar brīžiem, kad ir jāpieņem lēmums, kas izmainīs visu mūsu atlikušo dzīvi. Kā Baznīcas locekļiem mums sev ir jāuzdod jautājums: „Vai es niršu vai tikai palikšu stāvam uz klints malas? Vai es speršu soli uz priekšu vai arī tikai pārbaudīšu ūdens temperatūru ar saviem kāju pirkstgaliem?”

Daži grēki tiek izdarīti tāpēc, ka mēs rīkojamies nepareizi, citi grēki tiek izdarīti tāpēc, ka mēs neko nedarām. Tikai daļēja nodošanās evaņģēlijam var atnest vilšanos, bēdas un vainas apziņu. Tam nevajadzētu attiekties uz mums, jo mēs esam derības ļaudis. Mēs noslēdzam derības ar To Kungu, kad tiekam kristīti un kad ieejam Tā Kunga namā. Vīrieši noslēdz derības ar To Kungu, kad viņi tiek ordinēti priesterībā. Nekas nevar būt svarīgāks par saistību ievērošanu, kuras mēs esam noslēguši ar To Kungu. Atcerēsimies Rahēles un Leas atbildi Jēkabam Vecajā Derībā. Tā bija vienkārša un tieša atbilde, un parādīja, ka viņas ir uzņēmušās saistības: „Tad nu dari visu, ko Dievs tev ir sacījis” (1. Mozus 31:16).

Tie, kuri ir tikai daļēji uzņēmušies saistības, var sagaidīt, ka tikai daļēji saņems liecības, prieka un miera svētības. Debesu logi var būt tikai daļēji atvērti viņiem. Vai tas nebūtu muļķīgi domāt šādi: „Tagad es uzņemšos saistības par 50 procentiem, bet kad Kristus parādīsies Otrajā Atnākšanā, es uzņemšos saistības par 100 procentiem?”

Nodošanās mūsu derībām ar To Kungu ir mūsu pievēršanās auglis. Nodošanās mūsu Glābējam un Viņa Baznīcai veido mūsu raksturu un stiprina mūsu garu tādā veidā, ka tad, kad mēs satiksim Kristu, Viņš mūs apskaus un teiks: „Labi, tu godīgais un uzticīgais kalps” (Mateja 25:21).

Pastāv atšķirība starp nodomu un rīcību. Tie, kas tikai domā uzņemties saistības, varēs atrast attaisnojumu jebkurā situācijā. Tie, kas patiešām ir uzņēmušies saistības, droši stājas pretī saviem izaicinājumiem un paši sev saka: „Jā, tas būtu ļoti labs iemesls, lai kavētos, bet es esmu noslēdzis derības un es darīšu to, ko es esmu apņēmies darīt.” Viņi pēta Svētos Rakstus un nopietni meklē Debesu Tēva vadību. Viņi pieņem un paaugstina savus Baznīcas aicinājumus. Viņi apmeklē savas sanāksmes. Viņi veic mājskološanu vai pilda apmeklējošo māsu aicinājumu.

Vācu sakāmvārds saka: „Solījumi ir kā pilnmēness. Ja tie netiek izpildīti uzreiz, tie dilst dienu pēc dienas.” Mēs kā Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus Baznīcas locekļi esam apņēmušies iet pa ceļu, pa kuru gāja Kristus mācekļi. Mēs esam apņēmušies sekot mūsu Glābēja piemēram. Iedomājieties tikai, kā tiks svētīta un pārveidota pasaule uz labo pusi, ja visi Tā Kunga Baznīcas locekļi dzīvos atbilstoši savam patiesajam potenciālam — pievērsti līdz dvēseles dziļumiem un apņēmušies celt Dieva valstību.

Kaut kādā ziņā katrs no mums stāv izvēles priekšā, vērojot ūdeni no augšas. Mana lūgšana ir, lai mums būtu ticība spert soli uz priekšu, ar drosmi stāties pretī bailēm un šaubām un pateikt pašiem sev: „Es esmu uzņēmies saistības!”