Svētie visiem dzīves gadalaikiem

Savās bērnības atmiņās es glabāju kādu pasaules daļu, kas bija ārkārtīgi skaista katrā gadalaikā. Katrs aizgājušais mēnesis bija lielisks un brīnišķīgs. Nevainojamas ziemas dienā tikko uzsnidzis sniegs pārklāja kalnus un pilsētas ielas. Pavasara lietus noskaloja visu un lika dabai uzplaukt. Spoža saule spīdēja mierīgās, zilās vasaras debesīs. Un iespaidīgais rudens pārveidoja dabu lieliskos oranžos, dzeltenos un sarkanos toņos. Kad biju bērns, man patika katrs gadalaiks, un pat šodien man patīk katra gadalaika raksturs un vienreizīgums.

Arī mūsu dzīvē ir gadalaiki. Daži ir silti un patīkami. Taču citi tādi nav. Dažas dienas mūsu dzīvē ir skaistas kā bildes kalendārā. Un tomēr ir arī dienas un apstākļi, kas ir par iemeslu sirdsēstiem un kas var atnest mūsu dzīvē dziļas izmisuma, aizvainojuma un rūgtuma sajūtas.

Es esmu pārliecināts, ka vienā vai otrā reizē mēs visi esam domājuši par to, ka būtu jauki dzīvot zemē, kurā valda tikai nevainojamu gadalaiku dienas, un izvairīties no nepatīkamiem brīžiem starplaikos.

Taču tas nav iespējams. Ne arī vēlams.

Kad es raugos uz savu dzīvi, ir acīmredzami, ka bieži vien lielākā izaugsme ir notikusi tad, kad es piedzīvoju grūtus brīžus.

Mūsu visugudrais Debesu Tēvs zināja: lai Viņa bērni izaugtu par tādām būtnēm, par kādām viņas tika radītas kļūt, viņām būs jāpiedzīvo grūti brīži savā mirstības ceļojumā. Mormona Grāmatas pravietis Lehijs teica, ka bez pretstatiem „nevarētu notikt taisnīgums” (2. Nefija 2:11). Patiešām, tas ir dzīves rūgtums, kas ļauj mums atpazīt, pretnostatīt un novērtēt dzīves labos brīžus. (Skat. M&D 29:39; Mozus 6:55.)

Prezidents Brigams Jangs to pašu ir pateicis šādi: „Visām saprātīgām būtnēm, kuras ir vainagotas ar slavas kroni, nemirstību un mūžīgo dzīvi, ir jāiziet cauri katram smagam pārbaudījumam, kas šīm saprātīgajām būtnēm ir noteikts, lai iegūtu savu slavu un paaugstinājumu. Katrs pārbaudījums, kas var piemeklēt mirstīgās būtnes, būs jāizcieš, … lai sagatavotu mirstīgās būtnes izbaudīt Tā Kunga klātbūtni. … Katrs pārbaudījums un pieredze, kurai jūs esat gājuši cauri, ir nepieciešami jūsu glābšanai.”¹

Jautājums nav par to, vai mēs piedzīvosim grūtus laikus, bet gan — kā mēs izturēsim šīs grūtības. Mūsu dižā iespēja nemitīgi mainīgajos dzīves gadalaikos ir stingri turēties pie uzticamā Dieva vārda, jo Viņa padoms ir paredzēts ne tikai, lai mums palīdzētu izturēt dzīves vētras, bet arī lai vadītu mūs cauri šīm vētrām. Mūsu Debesu Tēvs ir devis Savu vārdu caur Saviem praviešiem — dārgas zināšanas, kas ir paredzētas, lai vestu mūs cauri grūto laiku izaicinājumiem uz neizsakāmu prieku un spožo mūžīgās dzīves gaismu. Tā ir svarīga mūsu dzīves pieredzes daļa, kas ļauj mums attīstīt spēku, drosmi un godaprātu, lai mēs stingri turētos pie patiesības un taisnīguma, neskatoties uz grūtībām, kuras mēs varētu pieredzēt.

Tie, kas ir iegājuši kristīšanas ūdeņos un saņēmuši Svētā Gara dāvanu, ir spēruši kāju uz māceklības takas, un no viņiem tiek prasīts sekot neatlaidīgi un uzticīgi Glābēja pēdās.

Glābējs mācīja, ka saule lec „pār ļauniem un labiem un … [lietus līst] pār taisniem un netaisniem”. (Mateja 5:45.) Dažreiz mēs nespējam saprast, kāpēc smagi un pat netaisni notikumi notiek dzīvē. Bet, kā Kristus sekotāji, mēs paļaujamies uz to: ja mēs „[meklēsim] uzcītīgi, [lūgsim] vienmēr un [būsim] ticīgi … visas lietas strādās kopā [mūsu] labumam, ja mēs [staigāsim] taisnīgi”. (M&D 90:24; uzsvērums pievienots.)

Kā Viņa baznīcas locekļi, kā svētie — mēs kalpojam ar prieku un labprātīgi jebkuros laika apstākļos un visos gadalaikos. Un, kad mēs tā darām, mūsu sirdis tiek piepildītas ar svētītu ticību, dziedējošu cerību un debesu žēlsirdību.

Tomēr mums ir jāizdzīvo visi gadalaiki — gan patīkamie, gan sāpīgie. Bet neatkarīgi no mūsu dzīves gadalaika, kā Jēzus Kristus sekotāji, mēs liksim savas cerības uz Viņu, tiecoties pēc Viņa gaismas.

Īsumā — mēs esam Dieva svētie, kuriem ir lemts mācīties no Viņa, mīlēt Viņu un mīlēt savus līdzcilvēkus. Mēs esam kā ceļinieki, kas iet pa svēto ceļu, pa kuru iet mācekļi, un mēs nelokāmi dodamies pretī mūsu debesu mērķim.

Tādēļ būsim svētie pavasarī, vasarā, rudenī un ziemā. Būsim svētie visos dzīves gadalaikos.