Kalpošana un mūžīgā dzīve

Glābējs ir mūsu piemērs nesavtīgai kalpošanai. Viņa pilnīgā dzīve tika veltīta tam, lai kalpotu Debesu Tēvam un visiem Viņa Tēva bērniem. Vienotais Tēva un Dēla mērķis ir dot mums visiem nemirstības dāvanu un mūžīgās dzīves svētības (skat. Mozus 1:39).

Lai mēs būtu mūžīgās dzīves cienīgi, mums ir jāizmainās caur Jēzus Kristus Izpirkšanu — jāpiedzimst no jauna un jātiek attīrītiem no grēkiem. Mazi bērni, kas ir jaunāki par astoņiem gadiem, ir bez grēka un ir izpirkti caur Izpirkšanu (skat. Mosijas 3:16, 21; Moronija 8:10–12).

Visiem mums, kas esam sasnieguši atbildības vecumu, pastāv brīnišķīga iecere, kas ļauj mums tikt attīrītiem no grēkiem un tikt sagatavotiem mūžīgajai dzīvei. Šī sagatavošanās sākas ar kristīšanos, ko veic pilnvaroti priesterības nesēji, un Svētā Gara saņemšanu. Kopš tā brīža mums vienmēr ir jāatceras Glābējs un ir jātur baušļi, kurus Viņš mums ir devis.

Ķēniņš Benjamīns Mormona Grāmatā saviem ļaudīm stāstīja par prieku, kas rodams, jūtot grēku piedošanu caur Jēzus Kristus Izpirkšanu. Tad viņš tiem mācīja, ka, lai saglabātu savu grēku piedošanu, viņiem ir jāmāca saviem bērniem kalpot cits citam un viņiem ir jābūt tik dāsniem, cik vien viņi spēj, lai apmierinātu apkārtējo cilvēku laicīgās un garīgās vajadzības. (Skat. Mosijas 4:11–16.)

Viņš arī mācīja: „Un lūk, es saku jums to visu, lai jūs varētu mācīties gudrību; lai jūs varētu mācīties, ka tad, kad jūs kalpojat saviem tuvākajiem, jūs patiesībā kalpojat savam Dievam.” (Mosijas 2:17.)

Jēzu, gāja apkārt, mācīdams Savu evaņģēliju un labu darīdams (skat. Apustuļu darbi 10:38). Viņš dziedināja slimos. Viņš uzcēla mirušos. Ar Savu spēku Viņš paēdināja tūkstošiem cilvēku, kad tie bija izsalkuši un bez ēdiena (skat. Mateja 14:14–21; Jāņa 6:2–13). Pēc Savas Augšāmcelšanās Viņš sniedza ēdienu dažiem no Saviem mācekļiem, kad tie ieradās Galilejas jūras krastā (skat. Jāņa 21:12–13). Amerikā Viņš dziedināja slimos un svētīja bērnus vienu pēc otra (skat. 3. Nefija 17:7–9, 21).

Apustulis Jēkabs mums mācīja, kā vēlēšanās kalpot citiem rodas no pateicības par to, ko Tas Kungs ir darījis mūsu labā:

„Bet, kas ieskatīsies un paliks pilnīgajā svabadības likumā, nebūdams aizmāršīgs klausītājs, bet darba darītājs, tas būs svētīgs savā darbībā. …

Tīra un neapgānīta kalpošana Dieva Tēva priekšā ir šī: pieskatīt bāriņus un atraitnes viņu bēdās, sevi no pasaules pasargāt neapgānītu.” (Jēkaba v. 1:25, 27.)

Viens no apliecinājumiem tam, ka jūs esat attīrīti, ir pieaugoša vēlēšanās kalpot citiem Glābēja labā. Mājskološana un apmeklējuma mācība kļūst vairāk par prieku nekā par apnicīgu pienākumu. Jūs ievērojat, ka arvien biežāk piesakāties kā brīvprātīgais vietējā skolā vai palīdzat trūcīgajiem jūsu kopienā. Lai arī jums varētu nebūt daudz naudas, ko dot tiem, kuriem ir vēl mazāk, jūs vēlaties, lai jums būtu vairāk, lai varētu dot vairāk (skat. Mosijas 4:24). Jūs atklājat, ka dedzīgi vēlaties kalpot saviem bērniem un parādīt viņiem, kā kalpot citiem.

Mainoties jūsu raksturam, jūs jutīsiet vēlēšanos kalpot vairāk, nesaņemot atzinību. Es pazīstu Glābēja mācekļus, kas ir ziedojuši lielas naudas summas un daudz kalpojuši ar apņemšanos, ka neviens, izņemot Dievu un viņu bērnus, par to neuzzinās. Dievs atzinīgi novērtēja viņu kalpošanu, svētot viņus šajā dzīvē, un Viņš svētīs tos nākamajā — mūžīgajā dzīvē (skat. Mateja 6:1–4; 3. Nefija 13:1–4).

Turot bausli — kalpot citiem (skat. Mateja 22:39), jūs jutāt izmaiņas savā lepnumā. Glābējs aizrādīja Saviem apustuļiem, kad tie strīdējās par to, kurš ir lielākais viņu vidū. Viņš sacīja:

„Jums arī nebūs saukties par vadoņiem, jo viens ir jūsu vadonis, Kristus.

Bet lielākais jūsu starpā lai ir jūsu kalps.” (Mateja 23:10–11.)

Glābējs mums māca, kā mēs varam mācīties kalpot citiem. Viņa kalpošana bija pilnīga, un mums ir jāmācās kalpot, kā Viņš mācījās, — labvēlību pēc labvēlības (skat. M&D 93:12–13). Caur mūsu kalpošanu mēs varam kļūt līdzīgāki Viņam. Mēs lūgsim ar visu savas sirds spēku, lai varētu mīlēt savus ienaidniekus, kā Viņš tos mīl (skat. Mateja 5:43–44; Moronija 7:48). Tad mēs beidzot varētu kļūt cienīgi, lai mūžīgi dzīvotu kopā ar Viņu un mūsu Debesu Tēvu.

Es apsolu, ka mēs varam iemācīties kalpot pilnīgāk, sekojot Glābēja mācībām un piemēram.