„Mācaities no Manis”

Jēzus mācīja vienkāršu, taču dziļu patiesību, kas pierakstīta Mateja evaņģēlijā. Pēc tam, kad Viņš un Viņa mācekļi nonāca no Apskaidrošanas kalna, viņi uzkavējās Galilejā un tad devās uz Kapernaumu. Tur mācekļi nāca pie Jēzus un jautāja:

„Kas gan ir lielākais Debesu valstībā?

Un Jēzus pasauca bērnu, nostatīja to viņu vidū

un sacīja: „Patiesi Es jums saku: ja jūs neatgriežaties un netopat kā bērni, tad jūs nenāksit Debesu valstībā.”⁵

Baznīcā evaņģēlija mācīšanas mērķis nav mājās, klasē vai misijā „ieliet informāciju” Dieva bērnu prātos. Evaņģēlija mācīšanas mērķis nav parādīt, cik daudz zina vecāks, skolotājs vai misionārs. Mērķis arī nav vienkārši vairot zināšanas par Glābēju un Viņa Baznīcu.

Mācīšanas pamata mērķis ir palīdzēt Debesu Tēva dēliem un meitām atgriezties Viņa klātbūtnē un baudīt mūžīgo dzīvi kopā ar Viņu. Lai to sasniegtu, evaņģēlija mācīšanai ir jāiedrošina viņus ikdienas māceklības un svēto derību ceļā. Mērķis ir iedvesmot cilvēkus apdomāt un sajust evaņģēlija principus, un tad kaut ko darīt, lai dzīvotu saskaņā ar tiem. Mērķis ir pieaugt ticībā Tam Kungam, Jēzum Kristum, un kļūt pievērstiem Viņa evaņģēlijam.

Mācība, kas svētī, pievērš un glābj, ir mācība, kas iedzīvina Glābēja piemēru. Skolotāji, kas iedzīvina Glābēja piemēru, mīl un kalpo tiem, kurus tie māca. Viņi iedvesmo savus klausītājus ar mūžīgām mācībstundām par dievišķo patiesību. Viņi dzīvo dzīvi, kuru ir vērts likt par piemēru.

Visa Glābēja kalpošana bija piemērs tam, kā mīlēt tuvāko. Patiešām, Viņa mīlestība un kalpošana bieži vien bija Viņa mācībstunda. Līdzīgā veidā skolotāji, kurus es atceros vislabāk, bija skolotāji, kas pazina, mīlēja un rūpējās par saviem audzēkņiem. Viņi meklēja noklīdušo avi. Viņi mācīja dzīves mācībstundas, kuras es vienmēr atcerēšos.

Viena no šādām skolotājām bija Lūcija Gertša. Viņa pazina katru savu studentu. Viņa vienmēr sazvanīja tos, kuri palaida garām kādu svētdienu vai vienkārši neatnāca. Mēs zinājām, ka viņa par mums rūpējas. Neviens no mums nekad neaizmirsa viņu un stundas, ko viņa mācīja.

Pēc daudziem gadiem, kad Lūcija tuvojās savas dzīves beigām, es viņu apmeklēju. Mēs gremdējāmies atmiņās par laiku, pirms viņa kļuva par mūsu skolotāju. Mēs runājām par katru mūsu klases dalībnieku un apspriedām, ko katrs no viņiem dara tagad. Viņas mīlestība un rūpes aptvēra visu dzīvi.

Man patīk Tā Kunga pavēle, kas ir atrodama Mācībā un Derībās:

„Es dodu jums pavēli, lai jūs mācītu cits citam valstības mācību.

Māciet uzcītīgi, un Mana labvēlība jūs pavadīs.”⁶

Lūcija Gertša mācīja uzcītīgi, jo viņa mīlēja nenogurstoši.

Apustulis Pēteris deva padomu: „[Esiet] arvien gatavi aizstāvēties pret ikvienu, kas vaicā par cerības pamatu jūsos.”⁷

Iespējams, lielākā cerība, ko skolotājs var piedāvāt, ir cerība, kas atrodama Jēzus Kristus evaņģēlija patiesībās.

„Un, kas ir tas, uz ko jūs cerēsit?” jautāja Mormons. „Lūk, es saku jums, ka jums būs cerība caur Kristus Izpirkšanu un Viņa augšāmcelšanās spēku tikt uzceltiem mūžīgā dzīvē, un tas ir dēļ jūsu ticības Viņam.”⁸

Skolotāji, paceliet savas balsis un lieciniet par Dievības patieso dabu. Paziņojiet savu liecību par Mormona Grāmatu. Izklāstiet brīnišķīgās un skaistās patiesības, kas ietvertas pestīšanas iecerē. Izmantojiet Baznīcas apstiprinātus materiālus, īpaši Svētos Rakstus, lai mācītu atjaunotā Jēzus Kristus evaņģēlija patiesības skaidri un vienkārši. Atcerieties Glābēja norādījumu: „[Pētiet] rakstus, jo jums šķiet, ka tajos jums ir mūžīgā dzīvība, un tie ir, kas dod liecību par Mani.”⁹

Palīdziet Dieva bērniem saprast, kas šajā dzīvē ir patiess un svarīgs. Palīdziet viņiem attīstīt spēku, lai izvēlētos tās takas, kas viņus vadīs droši ceļā uz mūžīgo dzīvi.

Māciet patiesību, un Svētais Gars jums palīdzēs jūsu centienos.

Tāpēc ka Jēzus Kristus bija pilnīgi paklausīgs un padevīgs Savam Tēvam, Viņš „pieņēmās gudrībā, augumā un piemīlībā pie Dieva un cilvēkiem”.¹⁰ Vai mums ir apņēmība rīkoties tāpat? Tieši tāpat kā Jēzus „saņēma labvēlību pēc labvēlības”,¹¹ arī mums savos centienos apgūt evaņģēliju ir pacietīgi un neatlaidīgi jāmeklē gaisma un zināšanas no Dieva.

Klausīšanās ir mācīšanās svarīga sastāvdaļa. Kad mēs sagatavojamies, lai tiktu mācīti, mums ar lūgšanām ir jāmeklē iedvesma un Svētā Gara apstiprinājums. Mēs pārdomājam, mēs lūdzam, mēs pielietojam evaņģēlija mācības, un mēs meklējam Tēva gribu attiecībā uz mums.¹²

Jēzus „daudz mācīja līdzībās”,¹³ kurām ir nepieciešamas ausis, kas dzird, acis, kas redz, un sirdis, kas saprot. Dzīvojot cienīgi, mēs varam labāk sadzirdēt Svētā Gara čukstus, kurš var „[mums] visu mācī[t] un atgādinā[t] … visu”.¹⁴

Kad mēs atsaucamies uz Tā Kunga laipno aicinājumu „Mācaities no Manis”, mēs kļūstam par Viņa dievišķā spēka saņēmējiem. Tādēļ dosimies uz priekšu paklausības garā, sekojot mūsu labākajam Paraugam, mācot tā, kā Viņš gribētu, lai mēs mācam, un mācoties tā, kā Viņš gribētu, lai mēs mācāmies.