Cerība uz mūžīgās ģimenes mīlestību

No visām dāvanām, ko mūsu mīlošais Debesu Tēvs ir sniedzis Saviem bērniem, lielākā ir mūžīgā dzīve (skat. M&D 14:7). Šī dāvana nozīmē — mūžīgi dzīvot ģimenēs Dieva Tēva un Viņa Dēla, Jēzus Kristus, klātbūtnē. Tikai augstākajā no Dieva valstībām, celestiālajā valstībā, turpināsies ģimenes dzīves mīlošās saiknes.

Visi no mums cer uz prieku, ko dod dzīve mīlošā ģimenē. Dažiem no mums tās ir sajūtas, ko mēs vēl neesam piedzīvojuši, — sajūtas, par kurām mēs zinām, ka tās ir iespējamas, bet kuras vēl neesam sajutuši. Mēs varbūt tās esam redzējuši citu cilvēku dzīvē. Citiem no mums ģimenes mīlestība šķiet daudz reālāka un dārgāka, kad nāve ir šķīrusi mūs no bērna, mātes, tēva, brāļa, māsas vai mīloša un iemīļota vecvecāka.

Mēs visi esam jutuši cerību, ka kādu dienu mēs atkal varēsim just šī ģimenes locekļa, kuru mēs reiz tik ļoti mīlējām un kuru tagad tik ļoti gribam apskaut, maigo mīlestību.

Mūsu mīlošais Debesu Tēvs pazīst mūsu sirdis. Viņa mērķis ir sniegt mums laimi (skat. 2. Nefija 2:25). Un tā Viņš kā dāvanu deva Sava Dēlu, lai padarītu iespējamu, ka ģimenes saites turpinās mūžīgi. Pateicoties tam, ka Jēzus Kristus sarāva nāves saites, mēs augšāmcelsimies. Pateicoties tam, ka Viņš izpirka mūsu grēkus, mēs varam caur mūsu ticību un grēku nožēlošanu kļūt celestiālās valstības cienīgi, kur ģimenes ir saistītas mīlestībā uz mūžu.

Glābējs pie Džozefa Smita sūtīja pravieti Ēliju, lai atjaunotu priesterības atslēgas (skat. M&D 110. nod.). Ar šīm atslēgām tika saņemts arī saistīšanas spēks, kas piedāvā Dieva lielāko dāvanu Viņa bērniem — mūžīgo dzīvi ģimenēs, kas kopā ir saistītas uz mūžību.

Tas ir piedāvājums, uz ko ir tiesības katram Dieva bērnam, kas ienāk šajā pasaulē. Trešā daļa no Viņa bērniem noraidīja Viņa piedāvājumu garu pasaulē. Nepietiekamas ticības dēļ un tad atklātas sacelšanās dēļ viņi izvēlējās nekad neiepazīt Debesu Tēva mūžīgo ģimeņu dāvanas prieku.

Tiem no mums, kas tika galā ar izšķirošo pārbaudījumu pirmsmirstīgajā garu pasaulē un tādējādi kļuva cienīgi saņemt mirstīgo ķermeņa dāvanu, vēl ir jāizvēlas mūžīgā dzīve. Ja mēs esam svētīti ar to, ka atradām atjaunoto evaņģēliju, tad mēs varam izvēlēties noslēgt un turēt derības ar Dievu, kas padarīs mūs mūžīgās dzīves cienīgus. Ja mēs izturam un turpinām būt uzticīgi, Svētais Gars apstiprinās mūsu cerību un pārliecību, ka mēs esam ceļā uz mūžīgo dzīvi, lai dzīvotu mūžīgi ģimenēs celestiālājā valstībā.

Dažiem šis mūžīgais prieks var šķist vāja vai pat tukša cerība. Vecāki, bērni, brāļi un māsas varētu būt pieņēmuši lēmumus, kas, šķiet, viņiem atņem tiesības uz mūžīgo dzīvi. Jūs pat varētu sākt domāt, vai jūs vēl esat cienīgs to iegūt caur Jēzus Kristus veikto Izpirkšanu.

Dieva pravietis reiz deva man padomu, kas sniedz man mieru. Es biju noraizējies par to, ka citu izvēles varētu liegt mūsu ģimenei būt kopā mūžīgi. Viņš teica: „Tu raizējies par nepareizo problēmu. Tu tikai dzīvo tā, lai būtu cienīgs ieiet celestiālajā valstībā, un ģimeņu organizēšana notiks daudz brīnišķīgāk, nekā tu spēj iedomāties.”

Visiem tiem, kuru personīgā pieredze vai kuru laulība un bērni — vai to neesamība — met šaubu ēnu uz viņu cerībām, es piedāvāju savu liecību: Debesu Tēvs pazīst un mīl jūs kā Savu gara bērnu. Laikā, kad jūs bijāt ar Viņu un Viņa mīļoto Dēlu pirms šīs dzīves, Viņi ielika jūsu sirdī cerību uz mūžīgo dzīvi. Ar Jēzus Kristus veiktās Izpirkšanas spēku, kas darbojas, un ar Svēto Garu, kas vada, jūs varat tagad just un jutīsiet nākamajā pasaulē ģimenes mīlestību, ko jūsu Tēvs un Viņa mīļotais Dēls tik ļoti vēlas, lai jūs saņemtu.

Es liecinu, ka tad, kad jūs dzīvosiet celestiālās valstības cienīgi, pravietiskais solījums, ka „ģimeņu organizēšana notiks daudz brīnišķīgāk, nekā tu spēj iedomāties”, piederēs jums.