Aicināti kalpot

Kad pravietis Džozefs Smits aicināja elderu Hiberu C. Kimbalu (1801–1868) „atvērt pestīšanas durvis”, dodoties misijā uz Angliju, elderu Kimbalu pārņēma domas par savu mazvērtību.

„Ak, Kungs,” viņš rakstīja, „es esmu vīrs, kam ķeras mēle un kas, kopumā ņemot, nav piemērots šādam darbam.”

Tomēr elders Kimbals pieņēma aicinājumu, piebilstot: „Šie apsvērumi neattur mani no veicamā pienākuma; kopš brīža, kad izpratu sava Debesu Tēva gribu, es sajutu apņēmību doties uz priekšu, par spīti visām briesmām, ticot, ka Viņš atbalstīs mani ar Savu visvareno spēku un dāvās man visas spējas, kas man nepieciešamas.”¹

Mani jaunie brāļi un māsas, kas esat aicināti kalpot pilnlaika misijā, jūs esat aicināti šajā darbā, jo jums, gluži kā elderam Kimbalam, „ir vēlēšanās kalpot Dievam” (M&D 4:3) un jūs esat gatavi un cienīgi.

Senioru pāri, jūs esat aicināti šajā darbā tādu pašu iemeslu dēļ. Taču jums ir ne vien vēlme kalpot, bet arī gudrība, kas gūta ziedošanās, mīlestības un pieredzes bagāta mūža laikā, ko jūsu Debesu Tēvs var likt lietā, lai aizkustinātu Viņa dēlu un meitu sirdis, kas meklē patiesību. Jūs, bez šaubām, esat mācījušies, ka mēs nespējam patiesi mīlēt To Kungu, kamēr neesam Viņam kalpojuši, kalpojot citiem.

Jūsu vēlmei kalpot misijā nāk līdzi ticība un gara spēks, drosme un pārliecība, nelokāmība un elastīgums, apņēmība un ziedošanās. Nodošanās pilni misionāri var darīt brīnumus savā misijas reģionā.

Prezidents Džons Teilors (1808–1887) ir apkopojis būtiskākās misionāra iezīmes, sakot: „Mēs vēlamies, lai šo evaņģēlija vēstījumu nestu tādi vīrieši [sievietes un pāri], kuri tic Dievam; tādi cilvēki, kuri tic savai reliģijai; tādi cilvēki, kuri tur godā savu priesterību; tādi cilvēki, kuriem … Dievs uzticas. … Mēs vēlamies tādus cilvēkus, kuri ir Svētā Gara un Dieva spēka pārpilni[,] … godājamus, godprātīgus, tikumīgus un šķīstus cilvēkus.”²

Tas Kungs ir paziņojis:

„Jo lūk, druvas jau ir baltas pļaujai; un rau, tas, kas laiž darbā savu sirpi ar visu savu spēku, tas liek krātuvē to, ka viņš neiet bojā, bet nes glābšanu savai dvēselei;

un ticība, cerība, žēlsirdība un mīlestība, ar aci, vērstu tikai uz Dieva godību, padara viņus atbilstošus šim darbam.” (M&D 4:4–5.)

Jūsu aicinājums ir dots caur iedvesmu. Es liecinu, ka tos, kurus Dievs aicina, Dievs sagatavo. Jūs saņemsiet palīdzību, ar lūgšanu strādājot Tā Kunga vīna dārzā.

Jums tiks dots tas pats skaistais apsolījums, ko Tas Kungs deva misionāriem šī evaņģēlija atklāšanas laikmeta iesākumā un kas ir ietverts Mācībā un Derībās: „Es iešu jūsu vaiga priekšā. Es būšu pie jūsu labās rokas un jūsu kreisās, un Mans Gars būs jūsu sirdīs, un Mani eņģeļi jums apkārt, lai jūs atbalstītu.” (M&D 84:88.)

Kalpojot misijā, jūs iegūsiet bagātīgu un mūžīgu pieredzi un draugus. Es nezinu nevienu darbu, kas nestu bagātīgāku un priekpilnāku ražu par misionāru darbu.

Tagad es vēršos pie tiem elderiem, māsām un pāriem, kuri kaut kāda iemesla dēļ var nespēt pabeigt savu kalpošanu misijā noteiktajā laikā, sakot: Tas Kungs jūs mīl. Viņš novērtē jūsu ziedošanos. Viņš zina, ka jūtaties vīlušies. Ziniet, ka Viņam vēl aizvien ir darbs, kas paredzēts jums. Neļaujiet Sātanam iestāstīt jums kaut ko citu. Neļaujieties nomāktībai un izmisumam, nezaudējiet drosmi.

Kā es minēju vispārējā konferencē, neilgi pirms saņēmu aicinājumu vadīt Baznīcu: „Nebīstieties! Turiet drošu prātu! Nākotne ir tik gaiša, cik jūsu ticība.”³ Šis apsolījums vēl arvien ir spēkā. Tādēļ nezaudējiet savu ticību, jo Tas Kungs nav pārstājis ticēt jūsu spēkiem. Ievērojiet savas derības un ejiet uz priekšu!

Šai pasaulei ir vajadzīgs Jēzus Kristus evaņģēlijs. Lai Tas Kungs svētī visus Savus svētos ar misionāra sirdi, neatkarīgi no tā, kur viņi kalpo!