Pēdējie vārdi
Mūsu ticības vadošais stūrakmens
No 1984. gada oktobra vispārējās konferences uzrunas.
Katrā jaunā templī mēs noturam stūrakmens ceremoniju, saskaņā ar tradīciju, kas ir aizsākusies jau sendienās. Pirms betona ieviešanas ēkas sienu pamati tika izlikti no milzīgiem akmeņiem. Pamatiem tika raktas tranšejas, kurās tika likti akmeņi. Uzsākot darbus, pamatu siena tika būvēta taisnā virzienā līdz pirmajam stūrakmenim; tad sekoja pagrieziena punkts, no kura tika būvēta taisna siena līdz nākamajam stūrim, kur tika ielikts vēl viens akmens, no kura siena tika turpināta līdz nākamajam stūrim, un no turienes līdz sākotnējam punktam. … Noslēdzošais akmens tika dēvēts par vadošo stūrakmeni, un tā ielikšana tika līksmi nosvinēta. Pēc šī stūrakmens ielikšanas pamati bija gatavi virsbūvei. No tā izriet līdzība, kuru Pāvils izmantoja, raksturojot patieso Baznīcu:
„Tātad jūs tagad vairs neesat svešinieki un piedzīvotāji, bet vienas valsts pilsoņi ar svētajiem un Dieva saime,
nams, uzcelts uz apustuļu un praviešu pamata, kura [vadošais] stūra akmens ir Kristus Jēzus.
Viņā visa celtne, kopā salaista, aug par svētu templi Tam Kungam.” (Efeziešiem 2:19–21.)
Mums ir doti pamata stūrakmeņi, uz kuriem Tas Kungs ir iedibinājis šo vareno pēdējo dienu Baznīcu, kas ir uzslieta kā „kopā salaista” celtne. Tiem ir izšķiroši būtiska nozīme šajā darbā, pašos pamatos, uz kura tas ir balstīts. … [Taču] es pieminēju vadošo stūrakmeni, kuru mēs pazīstam un godinām kā To Kungu, Jēzu Kristu. …
Viņš ir vadošais stūrakmens šajā Baznīcā, kurai ir dots Viņa Vārds — Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus Baznīca. Cilvēkiem nav dots neviens cits vārds, caur kuru mēs varētu tikt glābti (skat. Ap. d. 4:12). Viņš ir mūsu pestīšanas Aizsācējs, mūžīgās dzīves devējs (skat. Ebrejiem 5:9). Nav neviena, kas Viņam līdzinātos. Nekad nav bijis. Nekad nebūs. Pateiksimies Dievam par to, ka Viņš mums ir dāvājis Savu mīļoto Dēlu, kurš atdeva Savu dzīvību, lai mēs varētu dzīvot, un kurš ir mūsu ticības un Savas Baznīcas nesatricināmais un vadošais stūrakmens.