Mans personīgais Glābējs

Viens no maniem mīļākajiem stāstiem Mormona grāmatā ir stāsts par Almas tautu (Mosijas 24:8-25). Tas bija laiks, kad cilvēki nonāca lamaniešu verdzībā.

Šis stāsts man kļuva par atklāsmi, kad pirms dažiem gadiem man bija negaidītas veselības problēmas, kas zināmā mērā arī mani turēja baiļu un izmisuma gūstā.

Kādu dienu darbā es saņēmu e-pastu ar savu testu rezultātiem un nolēmu to atvērt vēlāk, kad atgriezīšos mājās. Bet tā bija vēl sliktāk. Lielā uztraukuma dēļ es nevarēju labi strādāt, bet man nebija pietiekami daudz drosmes, lai izlasītu savus testa rezultātus.

Tad es atvēru Liahonu, kas atradās uz mana galda, un sāku lasīt stāstu par zēnu, kurš negaidīti nokļuva slimnīcā, un kā vienkārša lūgšana palīdzēja viņam gūt mierinājumu. Es sapratu, ka bailes tik ļoti ierobežoja manu saprātu, ka es aizmirsu par vienkāršu veidu, kā atbrīvoties no bailēm, izmisuma un savas neticības.

Es vienkārši lūdzu, tāpat kā to darīja zēns un Almas ļaudis (Mosijas 24:10). Bailes uzreiz nepazuda, bet, ejot mājup, kādā brīdī jutu, ka šī nasta tiek paņemta no manis, es nemaz nejutu bailes un biju pārliecināta, ka viss būs labi, pat ja veselības problēmas nepazudīs. Grūtības palika, bet es tās vairs nejutu (Mosijas 24:15). Tajā laikā es personīgi sapratu Jēzus Kristus Izpirkšanas nozīmi. Es uzzināju par Jēzu Kristu kā savu personīgo Pestītāju, ka Viņš ir Tas, kurš kopā ar mani nes manas nastas, ka Viņš ir Tas, kurš ienes mieru manā prātā un sirdī.