Mēs varam iegūt svētības un prieku, veicot tempļa priekšrakstus

2020. gada janvārī mēs — māsas no Kahovskas draudzes Maskavā un citām draudzēm bijām ceļā uz templi. Mums bija sena tradīcija — Jauno gadu sākt ar Helsinku tempļa apmeklējumu, un mēs centāmies saglabāt šo tradīciju. Mēs visi bijām ļoti priecīgi par šo braucienu. Pat muitnieki uz robežas bija ļoti laipni. Mūsu māsas viesu namā un tempļa darbinieki mūs uzņēma kā radiniekus. Mēs visi sasveicinājāmies ar platu smaidu, kas ir „starptautiska valoda”, un bijām ļoti priecīgas, jo bijām ieradušās savās mājās — Dieva namā! Visa nedēļa no 2020. gada 28. janvāra līdz 2. februārim bija gan priecīga, gan aizraujoša. Mēs templī veicām svarīgu darbu, kalpojot cits citam. Templis ir ikvienam pieejama svētība. Tas mūs piepilda līdz malām tā, it kā mums izplestos spārni. Prezidents Rasels M. Nelsons mācīja: „Mēs zinām, ka templī pavadītajam laikam ir izšķiroša nozīme mūsu pašu un mūsu ģimeņu glābšanas un paaugstināšanas iemantošanā. Pēc tam, kad esam saņēmuši paši savus tempļa priekšrakstus un noslēguši svētas derības ar Dievu, katram no mums ir nepieciešama pastāvīga garīgā stiprināšanās un apmācība, kas ir iespējama tikai Tā Kunga namā.” Mani dārgie brāļi un māsas, es liecinu, ka tā ir patiesība! Kad es kalpoju saviem mirušajiem tuviniekiem, es priecājos par iespēju kļūt garīgi stiprākai. Es pati, būdama lielā vecumā, tiku kristīta par māsām otrpus priekškaram. Tajā brīdī es pat nedomāju par savu vecumu, jo Tas Kungs mūs stiprināja. Laulības saistīšanas priekšraksts un bērnu saistīšana ar vecākiem dod man cerību, ka varbūt arī man būs iespēja saistīt savu laulību uz mūžību.

2020. gada 28. janvārī es piedalījos saistīšanas priekšrakstā, kur ar vecākiem tika saistīts 1862. gadā dzimušais zīdainis Nikanors, kurš bija nomiris piecu mēnešu vecumā. Es izjutu lielu prieku, tā, it kā es būtu šī mazuļa mamma, un cik laimīgi bija viņa vecāki, kuri beidzot bija atguvuši savu dēlu! Tas Kungs Dievs svētīja mūs ar šādiem brīnumiem, un mēs ļoti priecājamies par iespēju piedalīties priekšrakstu veikšanas darbā. Es domāju, ka tie, kuru labā mēs veicam šos priekšrakstus, jūtas tāpat. Un, atrodoties pie priekškara, rodas sajūta, ka attiecīgā māsa stāv un atbild uz jautājumiem, nevis jūs. Un es jūtu lielu atbildību gan pret šo māsu, gan pret sevi. Ar šo māsu rodas spēcīga garīga saikne, un tad aiz priekškara mūs katru sagaida liela Dieva svētība.

Mēs atgriezāmies no tempļa šķīsti un apgaismoti, ar gaismu mūsu dvēselēs, un Tas Kungs svētīja mūs garajā mājupceļā. Diemžēl koronavīrusa pandēmijas dēļ mēs šo labo tradīciju esam pārtraukušas īstenot, kas mūs ļoti skumdina. Mēs lūdzam un gavējam, lai Krievijā tiktu uzcelts Dieva nams. Mēs ticam, ka notiks brīnums un Krievijā tiks uzcelts templis, un mums tur būs jāpaveic daudz svarīga un vajadzīga darba. Es ticu, ka Tas Kungs uzklausīs mūsu lūgšanas un pieņems mūsu gavēni.