Dziesmu grāmatas instrukcija

Satura rādītājā dziesmas sagrupētas desmit galvenajās sadaļās. Katrā no tām apkopotas dziesmas, kas saistās ar kādu noteiktu tēmu vai noskaņu. Tomēr dziesmas ierindošanai kādā no šīm sadaļām nevajadzētu ierobežot tās izmantošanu. Piemēram, dažas dziesmas no Svētā Vakarēdiena sadaļas („Ak, mīlestība, gudrība!” vai „Ak, tas ir brīnums man!”) var tikt izmantotas arī citkārt — īpaši izraudzīti panti no iepriekšminētās sadaļas dziesmām var tikt dziedāti, piemēram, Lieldienās. Tematiskais rādītājs palīdzēs jums uzmeklēt dziesmas, kas saistās ar jūs interesējošo tēmu.

Noskaņas apzīmējumi, piemēram, tādi kā Lūdzoši vai Apņēmīgi, norāda ieteicamo dziesmas pamatnoskaņu jeb dziesmas garu. Taču dažkārt, atkarībā no pasākuma rakstura un konkrētās draudzes vēlmēm, dziesmas noskaņa var tikt mainīta. Metriskie apzīmējumi nosaka tempa amplitūdu (piemēram,

Katrā dziesmā ir kvadrātiekavas (

Doto dziesmas ievadu var gan saīsināt, gan pagarināt. Jaunām un mazpazīstamām dziesmām ieteicams spēlēt pilnu ievadu, jo tas palīdz klātesošiem uztvert dziesmas melodiju. Labi zināmu dziesmu ievadam pietiek arī ar pēdējo rindiņu vai muzikālo frāzi. Spēlējot nelielu ievadu, ieteicams palēnināt tempu, lai radītu pabeigtības noskaņu.

Sākotnēji kristīgās dziesmas lielākoties tika komponētas tā, lai melodija atbilstu iepriekš pielāgotam Svēto Rakstu tekstam. Mūsdienās gandrīz visas garīgās dziesmas ir rakstītas atsaucoties uz dažādiem Svēto Rakstu pantiem, dažas no šīm atsaucēm dotas dziesmu noslēgumā. Izmantojot Svēto Rakstu ceļvedi un tematisko rādītāju mūsu Baznīcas Svēto Rakstu izdevumos, jūs varat uzmeklēt vairākus ar konkrētu garīgo dziesmu saistītus pantus, kas bagātina tās vēstījumu.

Dziesmu grāmatas nobeigumā iekļauti trīs rādītāji: Meters; atsauces uz Svētajiem Rakstiem; dziesmu tēmas; and pirmās rindiņas un nosaukumi. Tie iesākas ar nelielu paskaidrojumu.

Lai gan mūsu Baznīcā jau izsenis ticis dziedāts daudzbalsīgi (soprāns, alts, tenors, bass), mūsdienās dziedāšanas mērķis ir iesaistīt visus draudzes locekļus, neskatoties uz viņu vokālajām dotībām. Tā kā daudzi, neatkarīgi no balss diapazona, vēlas dziedāt melodiju, dziesmas komponētas tā, lai Baznīcas locekļi tās varētu dziedāt gan unisonā, gan daudzbalsīgi. Dažas no garīgajām dziesmām vai arī daļa no kādas atsevišķas dziesmas komponētas īpaši dziedāšanai unisonā.

Dziesmas jāizvēlas tā, lai tās atbilstu sanāksmes raksturam un palīdzētu radīt atbilstošu noskaņu.

Sākuma dziesmai ieteicams izvēlēties kādu no lūgšanas vai slavēšanas dziesmām, kas pauž pateicību par evaņģēliju, prieku par iespēju sanākt kopā vai entuziasmu par veicamo darbu.

Svētā Vakarēdiena dziesmai jāietver norāde uz Svēto Vakarēdienu vai Glābēja upuri.

Dziesma sanāksmes laikā dod iespēju iesaistīties visai draudzei, to var izvēlēties saistībā ar sanāksmē izskanējušo uzrunu tēmu. Dziedot šo dziesmu, var arī piecelties kājās.

Noslēguma dziesma paver iespēju akcentēt sanāksmē valdošo noskaņu, sanāksmes garu.

Ne visas garīgās dziesmas ir piemērotas katrai Baznīcas sapulcei un pasākumam. Dažas no tām ir atbilstošākas nevis dievkalpojumiem, bet, piemēram, jauniešu pasākumiem.

Ja vien vēstījums ir skaidrs un pabeigts, nav nepieciešams katrreiz dziedāt visus garīgās dziesmas pantus. Taču nepierodiet arī pie dziesmu saīsināšanas, iztiekot tikai ar vienu vai diviem pantiem. Mēs mudinām draudzi dziedāt arī tos pantus, kas iespiesti pašās beigās, zem dziesmas līnijkopām.

Papildus zināmu un iemīļotu garīgo dziesmu dziedāšanai mēs mudinām Baznīcas locekļus apgūt arī jaunas un mazpazīstamas dziesmas. Centieties papildināt zināmu un iemīļotu dziesmu dziedāšanu ar mazpazīstamām dziesmām.

Staba konferencēm vislabāk izvēlēties standartdziesmas, kas ir labi zināmas, jo var gadīties, ka sanākušajiem trūkst dziesmu grāmatu. Dažas no ieteicamām dziesmām — „Ak, cik gan jauki!”; „Ak, Israēla Glābēj!”; „Ak, nāc jel kungu Kungs!”; „Atceries, cik daudz tev dāvāts!”; „Cildinām vīru”; „Dieva bērni, sanāksim!”; „Dievišķais Gars”; „Es esmu Dieva bērns”; „Es zinu — dzīvs mans Pestītājs”; „Lai līksmojam, svētie!”; „Lūk, plīvo karogs cēls!”; „Nepagurstot mēs visi Dievam kalposim”; „Pateicamies par pravieti”; „Pieliec roku, talkā nāc!”; „Rīkojies pareizi!”; „Tik drošs ir tas pamats”; „Uz priekšu, svētie!”; „Vadi, dižais Jehova!”.

Dziesmas vai dziesmu vārdus var iekļaut konferences programmiņā, ja vien dziesmai pievienotie autortiesību norādījumi nevēsta, ka tās pavairošana ir aizliegta.

Šajā garīgo dziesmu grāmatas izdevumā korim domātās dziesmas nav nošķirtas no visai draudzei paredzētajām. Lai gan korim pamatā jāizmanto šī grāmata, izvēloties jebkuru no tajā iekļautajām dziesmām, koris drīkst dziedāt arī citas pasākumam atbilstošas dziesmas, kā arī šeit neiekļautās garīgo dziesmu apdares.

Dažas no dziesmām, kas līdz šim bijušas paredzētas korim, šajā izdevumā transponētas uz zemāku skaņkārtu, lai draudzes locekļi varētu tās labāk izdziedāt. Taču koris drīkst dziedāt arī no iepriekšējām grāmatām, lai varētu pilnvērtīgāk izmantot augstāku skaņkārtu skanējumu, kā arī variēt ar pāriešanu no vienas skaņkārtas uz citu. Gadījumā, ja korim trūkst dziesmu grāmatu un ja tas nav pretrunā ar norādījumiem par autortiesībām, dziesmas no līdzšinējām grāmatām drīkst pavairot iepriekšminētajam nolūkam.

Kordziedāšanai var brīvi izvēlēties jebkuru dziesmu no garīgo dziesmu grāmatas. Jūs drīkstat arī veikt nelielas izmaiņas, pielāgojot dziesmu atsevišķai uzstāšanās reizei, taču dariet to piesardzīgi, lai izmaiņas sasauktos ar garīgās dziesmas būtību. Šeit minēti daži paņēmieni, kas palīdzēs variēt ar dziedājumu:

1. Vīrieši, sievietes vai arī visi kopā kādu no dziesmas pantiem nodzied unisonā;

2. Draudze tiek aicināta pievienoties korim, kopīgi nodziedot pēdējo pantu vai dziesmas piedziedājumu (šis ir viens no paņēmieniem, kā palīdzēt draudzes locekļiem apgūt jaunas un mazpazīstamas dziesmas);

3. Kādu no pantiem dzied tikai sievietes (skat. „Garīgās dziesmas sievietēm”);

4. Kādu no pantiem dzied tikai vīrieši (skat. „Garīgās dziesmas vīriešiem”);

5. Kādu no pantiem dzied tikai soprāni un tenori;

6. Tenori un basi dzied melodiju, soprāni un alti — altu daļu;

7. Daļa no kora dzied melodiju, kamēr citi dungo pārējās balsis.

Sievietēm paredzētajā sadaļā iekļautas sieviešu sanāksmēm domātas dziesmas. Bez tam, lielāko daļu šīs grāmatas dziesmu māsas var dziedāt divbalsīgi (soprāni un alti) vai trīsbalsīgi (ja tenora daļa nav par zemu).

Vīriešiem paredzētajā sadaļā iekļautas priesterības sanāksmēm domātas dziesmas. Izraugoties dziesmu priesterības sanāksmei, parasti ieteicams izvēlēties kādu no standarta dziesmām, kas paredzētas draudzei, vai arī kādu no dziesmām, kas domātas vīriešiem.

Daudzas no draudzei un vīriešiem paredzētajām dziesmām var pielāgot vīru korim, ansamblim vai kvartetam:

Attēls

Hymn showing what men sing

Pielāgojot dziesmas vīru korim, parasti ir grūti atrast tenorus, kas var nodziedāt altiem paredzēto daļu, jo vietām nākas dziedāt diezgan augstu. Tādā gadījumā var vai nu izmainīt dažas no šīm augstajām notīm, vai arī transponēt dziesmu zemākā skaņkārtā, veicot pielāgojumus basu daļā.

Dziesmu var pielāgot arī, dziedot altiem paredzēto daļu zemāk par melodiju. Šajā gadījumā basu daļu var arī nedziedāt.

Takts ir muzikālā pamatvienība, ko atdala ar vertikālu līniju jeb taktssvītru:

Attēls

Example of a musical measure

Ja takts turpinās no vienas nošu līnijas nākamajā, tad, to parādot, pirmās nošu līnijas beigās taktssvītra netiek likta:

Attēls

measure on two lines

Dziesmas sākumā ir dots taktsmērs, ko parasti apzīmē ar daļskaitli, piemēram 2/4. Augšējais skaitlis norāda uz sitienu jeb metra pamatvienību skaitu vienā taktī. Apakšējais skaitlis norāda uz to, cik gara ir nots, kas saņem vienu sitienu. Piemēram, trīs ceturtdaļas jeb 3/4 nozīmē, ka minētās dziesmas taktī ir trīs sitieni, katrs no tiem — vienu ceturtdaļnoti garš (

Diriģējot pirmajam mājienam jūsu izmantotajā diriģēšanas paņēmienā (skat. diriģēšanas paņēmienu shēmas) jāsakrīt ar pirmo sitienu taktī. Pirmais sitiens, saukts par uzsvērto jeb smago taktsdaļu, ir spēcīgākais sitiens taktī. Kā pamanīsiet, daudzas dziesmas sākas ar neuzsvērto taktsdaļu jeb uztakti, kas tiek izpildīta pirms uzsvērtās taktsdaļas.

Diriģēšanas mērķis ir panākt, lai draudze dziedātu vienotā ritmā un paustu vienotu garīgās dziesmas noskaņu. Atkarībā no dziesmas būtības un noskaņas jūs varat izmantot dažādus diriģēšanas paņēmienus, taču tiem jābūt vienkāršiem. Aplīši diriģēšanas shēmās norāda uz ritmiskās pulsācijas vietām.

Diriģenta žests uz divi (izmanto dziesmām ar 2/2 vai 2/4 taktsmēru):

Attēls

two-beat pattern

Diriģenta žests uz trīs (izmanto dziesmām ar 3/4 vai 3/2 taktsmēru):

Attēls

three-beat pattern

Diriģenta žests uz četri (izmanto dziesmām ar 4/4 taktsmēru):

Attēls

four-beat pattern

Diriģenta žests uz seši (izmanto dziesmām ar 6/8 vai 6/4 taktsmēru):

Attēls

six-beat pattern

Lēnas dziesmas ar 6/8 vai 6/4 taktsmēru, piemēram „Klusa nakts” (Nr. 127), var diriģēt, izmantojot vai nu tradicionālo žestu uz seši, vai arī dubulto diriģenta žestu uz trīs, kur pirmajam žestam seko otrs — mazāks:

Attēls

alternative six=beat pattern

Dziesmas ar 6/8 vai 6/4 taktsmēru un vidēju tempu, piemēram „Sirdsmīļas Labajam Ganam” (Nr. 138), var diriģēt ar tradicionālo diriģenta žestu uz seši, kur otrā un piektā mājiena vietā tiek ieturēta pauze:

Attēls

another alternative six-beat pattern

Ātras dziesmas ar 6/8 vai 6/4 taktsmēru, piemēram „Mācītāj, spēcīga vētra” (Nr. 56), var diriģēt ar diriģenta žestu uz divi, kur uz katru mājienu izjūtamas trīs noteiktā taktsmēra nošu pamatvienības:

Attēls

another alternative six-beat pattern

Izmantojot pēdējos divus diriģēšanas paņēmienus, pievērsiet īpašu uzmanību, lai dziesmas metrs jeb pulss būtu konstants.

Diriģenta žests uz divi: „Elderi, aicinājis mūs kalpot kungu Kungs”; „Līksmosim!”.

Diriģenta žests uz trīs: „Dievs Tēvs, esi labvēlīgs!”; „Glābēja gaismā”; „Gods Dievam augstībā!”; „Rīkojies pareizi!”; „Sekojiet Man!”.

Diriģenta žests uz četri: „Dieva bērni, sanāksim!”; „Israēla cerība”; „Kad es Svētos Rakstus lasu”; „Neaizmirsti lūgt!”; „Paliec ar mani!”; „Par šo skaisto pasauli”; „Uzklausiet, tautas!”.

Dažkārt dziesma vai kādas atsevišķas muzikālas frāzes ir grūti izspēlējamas. Tās var piemērot savai spēlētprasmei, atmetot mazsvarīgākās notis un šīs izmaiņas atzīmējot personīgajā dziesmu grāmatā.

Bieži vien tenora un basa notis atrodas tik tālu viena no otras, ka ar kreiso roku tās abas kopā nospēlēt nav iespējams. Parasti šādos gadījumos tenora noti var diezgan viegli nospēlēt ar labo roku. Lai atcerētos, kuras no notīm jāspēlē ar labo roku, pie tām var ievilkt atzīmi:

Attēls

tenor note marking

Tā kā dažas garīgās dziesmas un bērnu dziesmas ir komponētas tieši klavierēm, dažkārt, spēlējot pavadījumu uz ērģelēm, ieteicams spēlēt tikai ar taustiņiem, neizmantojot pedāļus.

Palīgnots ir neliela nots (mazāka par citām), kas norāda, ka mūziķis var izvēlēties, vai šo noti spēlēt vai ne. Šeit minēti pāris palīgnošu piemēri:

1. Dažkārt palīgnoti var neizmantot, mūzikālā frāze rada pabeigtības noskaņu arī bez tās:

   Attēls

   cue note left out

2. Palīgnotis izmanto, lai norādītu uz muzikālo frāzi, kas ir daļa no klavieru vai ērģeļu pavadījuma un netiek dziedāta:

   Attēls

   cue notes played by organist

„Ak, cik gan jauki!”; „Ak, Israēla Glābēj!”; „Ak, lūgšana, cik jauka tā!”; „Ak, tas ir brīnums man!”; „Dievs lai sargā”; „Glābēja gaismā”; „Ievēro baušļus!”; „Lai līksmojam, svētie!”; „Lai mēs Gara vadībā”; „Pateicamies par pravieti”; „Rīkojies pareizi!”; „Sekojiet Man!”; „Tik laipni pamāca”.