9. Vecās Derības pasaule

Ararata kalns Iespējamā vieta, kur piestāja krastā Noas šķirsts (1. Moz. 8:4). Precīza vieta nav zināma.

Ūra Ābrahāma pirmā dzīvesvieta netālu no Eifratas upes grīvas, kur viņš gandrīz kļuva par dzīvu upuri, redzēja Jehovas eņģeli un saņēma Urīmu un Tumīmu (1. Moz. 11:28–12:1; Ābr. 1; 3:1). (Pievērsiet uzmanību arī alternatīvajai Ūras atrašanās vietai Mezopotāmijas ziemeļos).

Bābele (Sineāra) Pirmais tur apmetās Kušs, Hama dēls, un Nimrods. Jarediešu izcelsmes vieta Bābeles torņa laikā Sineāras klajumos. Vēlāk Babilonijas provinces galvaspilsēta un Babilonijas ķēniņu dzīvesvieta, ieskaitot Nebukadnēcaru, kurš pēc Jeruzālemes sagraušanas (587. g. pr. Kr.) uz šo pilsētu aizveda gūstā daudzus jūdus. Jūdi palika gūstā Bābelē 70 gadus, līdz ķēniņa Kīra laikam, kurš ļāva jūdiem atgriezties Jeruzālemē atjaunot templi. Pravietis Daniēls arī šeit dzīvoja Nebukadnēcara, Belsacara un Dārija Ⅰ pakļautībā (1. Moz. 10:10; 11:1–9; 2. Ķēn. 24–25; Jer. 27:1–29:10; Ec. 1:1; Dan. 1–12; Omn. 1:22; Et. 1:33–43).

Sūsa Persiešu impērijas galvaspilsēta, kad tur valdīja Dārijs Ⅰ (Dārijs Lielais), Kserkss (Ahasvers) un Artakserkss. Ķēniņienes Esteres, kuras drosme un ticība izglāba jūdus, dzīvesvieta. Šeit kalpoja Daniēls un vēlāk arī Nehemija (Neh. 1:1; 2:1; Est. 1:1; Dan. 8:2).

Duras klajums Sadrahs, Mesahs un Abed-Nego tika iemesti degošā ceplī, kad tie atteicās pielūgt zelta tēlu, ko bija radījis Nebukadnēcars. Dieva Dēls tos izglāba, un tie iznāca no krāsns neskarti (Dan. 3).

Asīrija Asura bija Asīrijas pirmā galvaspilsēta, tai sekoja Ninive. Asīriešu valdnieki Salmanasars Ⅴ un Sargons Ⅱ iekaroja Israēla Ziemeļu ķēniņvalsti un aizveda gūstā desmit ciltis 721. g. pr. Kr. (2. Ķēn. 14–15; 17–19). Asīrija apdraudēja Jūdu līdz 612. g. pr. Kr., kad Asīriju iekaroja Bābele.

Ninive Asīrijas galvaspilsēta. Asīrija uzbruka Jūdas zemēm Hiskijas valdīšanas un pravieša Jesajas kalpošanas laikā. Jeruzāleme, Jūdas galvaspilsēta, brīnumainā veidā tika izglābta, kad eņģelis nogalināja 185 000 asīriešu karavīrus (2. Ķēn. 19:32–37). Tas Kungs lika pravietim Jonam piesaukt šo pilsētu nožēlot grēkus (Jon. 1:2; 3:1–4).

Hārana Ābrahāms apmetās šeit uz laiku pirms došanās uz Kānaānu. Ābrahāma tēvs un brālis palika šeit. Rebeka (Īzāka sieva) un Rahēle, Lea, Bilha un Zilfa (Jēkaba sievas) nāca no šī apgabala (1. Moz. 11:31–32; 24:10; 29:4–6; Ābr. 2:4–5).

Karhemiša Šeit Nebukadnēcars sakāva faraonu Neho, kas izbeidza ēģiptiešu varu Kānaānā (2. Laiku 35:20–36:6).

Sidona Šo pilsētu nodibināja Sidons, Hama mazdēls, un tā ir vistālākā kānaāniešu ziemeļu pilsēta (1. Moz. 10:15–20). Tā bija Izebeles, kura ieviesa Baala pielūgšanu Israēlā, dzimtā vieta (1. Ķēn. 16:30–33).

Tira Tā bija svarīga tirdzniecības un ostas pilsēta Aramā. Hīrāms no Tiras sūtīja ciedru kokus un zeltu, un amatniekus, lai palīdzētu Salamanam celt templi (1. Ķēn. 5:15–24, 32; 9:11).

Damaska Ābrahāms netālu no šejienes izglāba Latu. Tā bija Aramas galvenā pilsēta. Ķēniņa Dāvida valdīšanas laikā israēlieši iekaroja šo pilsētu. Elija svaidīja Hazaēlu par ķēniņu pār Damasku (1. Moz. 14:14–15; 2. Sam. 8:5–6; 1. Ķēn. 19:15).

Kānaāna Šī zeme tika dota par mūžīgu īpašumu Ābrahāmam, Īzākam, Jēkabam un viņu pēcnācējiem (1. Moz. 17:8; 28).

Sinaja kalns (Horeba kalns) Tas Kungs runāja ar Mozu no degoša krūma (2. Moz. 3:1–2). Mozum tika dots likums un Desmit baušļi (2. Moz. 19–20). Tas Kungs runāja uz Eliju klusā, lēnā balsī (1. Ķēn. 19:8–12).

Ecion-Gebera Ķēniņš Salamans Ecion-Geberā taisīja kuģus (1. Ķēn. 9:26). Iespējams, ka šajā ostā Sābas ķēniņiene, padzirdējusi par Salamana slavu, piestāja, lai viņu ieraudzītu (1. Ķēn. 10:1–13).

Ēģipte Ābrahāms devās uz šejieni lielā bada dēļ Ūrā (Ābr. 2:1, 21). Tas Kungs lika Ābrahāmam mācīt ēģiptiešiem to, ko Viņš bija tam atklājis (Ābr. 3:15). Pēc tam, kad Jāzepa brāļi pārdeva viņu verdzībā (1. Moz. 37:28), Jāzeps šeit kļuva par Potifara nama pārvaldnieku. Viņš tika iemests cietumā. Viņš iztulkoja faraona sapni un viņam tika dota vara Ēģiptē. Jāzeps un viņa brāļi tika samierināti. Jēkabs un viņa ģimene pārcēlās uz šejieni (1. Moz. 39–46). Israēla bērni dzīvoja Gošenē savas uzturēšanās laikā Ēģiptē (1. Moz. 47:6).

Israēlieši vairojās un „tapa ļoti vareni”; tad ēģiptieši tos paverdzināja (2. Moz. 1:7–14). Pēc vairākām sērgām faraons atļāva Israēlam pamest Ēģipti (2. Moz. 12:31–41). Jeremija tika paņemts uz Ēģipti (Jer. 43:4–7).

Kaftora (Krēta) Senā minoiešu zeme.