Grāmata, kurai piemīt spēks

1989. gada 14. jūnijā Ganas valdība, ieguvusi nepatiesu informāciju par Baznīcu, aizliedza jebkādu Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus Baznīcas darbību šajā Āfrikas valstī. Valdība konfiscēja visus Baznīcas īpašumus, un misionāru darbs tika pārtraukts. Baznīcas locekļi, kuri šo periodu dēvē par „iesaldēšanu”, centās dzīvot pēc evaņģēlija, lai gan viņiem nebija draudzes sanāksmju un misionāru atbalsta. Daudzi iedvesmojoši stāsti vēsta par to, kā Baznīcas locekļi saglabāja evaņģēlija gaismu, pielūdzot savās mājās un pieskatot cits citu kā mājskolotāji un apmeklējošās māsas.

Vēlāk pārpratums tika atrisināts, un 1990. gada 30. novembrī iesaldēšanas periods beidzās un Baznīca atsāka savu darbību.¹ Kopš tā laika Baznīcai un Ganas valdībai ir bijušas lieliskas attiecības.

Baznīcas locekļi, kas pieredzēja šo „iesaldēšanas periodu”, vērīgi norāda uz saņemtajām svētībām šajā neparastajā laikaposmā. Daudzu cilvēku ticība tika stiprināta, saskaroties ar dažādām grūtībām. Bija kāda svētība, kas „iesaldēšanas periodā” tika saņemta neparastā veidā.

Nikolass Ofosu Hene bija jauns policists, kuram „iesaldēšanas periodā” bija uzdevums — sargāt PDS sanāksmju namu. Viņa pienākums bija naktī uzraudzīt ēku. Kad Nikolass ieradās sanāksmju namā, viņš redzēja, ka visapkārt viss bija izmētāts — papīra lapas, grāmatas un mēbeles. Raugoties uz šo nekārtību, viņš ieraudzīja Mormona Grāmatas eksemplāru. Viņš centās šo grāmatu ignorēt, jo viņam stāstīja, ka tā ir ļauna. Taču viņš juta savādu piesaisti šai grāmatai. Visbeidzot Nikolass vairs nespēja grāmatu ignorēt. Viņš to paņēma rokās. Viņš sajuta pamudinājumu — sākt to lasīt. Viņš lasīja visu nakti, un lasot asaras plūda pa viņa vaigiem.

No sākuma, uzsākot lasīt, viņš izlasīja visu 1. Nefija grāmatu. Otrajā reizē viņš izlasīja visu 2. Nefija grāmatu. Kad viņš nonāca līdz 2. Nefija 25. nodaļai, viņš lasīja: „Un mēs runājam par Kristu, mēs priecājamies par Kristu, mēs sludinām par kristu, mēs pravietojam par Kristu, un mēs rakstām saskaņā ar mūsu pravietojumiem, lai mūsu bērni varētu zināt, pie kura avota meklēt savu grēku piedošanu.”²

Tajā brīdī Nikolass sajuta Garu tik stipri, ka viņš sāka šņukstēt. Lasot šo grāmatu, viņš saprata, ka ir saņēmis vairākus garīgus pamudinājumus, kas norāda, ka šī grāmata ir Svētie Raksti — vispareizākie, ko viņš jebkad ir lasījis. Viņš saprata, ka pēdējo dienu svētie, pretēji tam, ko viņš bija dzirdējis, stipri tic Jēzum Kristum. Kad „iesaldēšanas periods” beidzās un misionāri atgriezās Ganā, Nikolass, viņa sieva un bērni pievienojās Baznīcai. Kad es pagājušajā gadā viņu satiku, viņš bija policijas komandieris un kalpoja par Tamales Ganas apgabala prezidentu. Viņš saka: „Baznīca ir pilnīgi izmainījusi manu dzīvi. … Es pateicos Visuvarenajam Dievam, ka man ir šis evaņģēlijs.”³

Aliberts Deiviss, vēl kāds brālis no Ganas, devās līdzi savam draugam uz vienu no mūsu sanāksmju namiem, kur draugam bija prezidija sanāksme. Gaidot savu draugu, Aliberts sāka lasīt grāmatu, kas atradās turpat netālu. Kad sanāksme noslēdzās, Aliberts vēlējās paņemt grāmatu uz mājām. Viņam ne tikai atļāva paņemt to grāmatu, bet arī Mormona Grāmatas eksemplāru. Kad bija nokļuvis mājās, viņš sāka lasīt Mormona Grāmatu. Viņš nespēja pārstāt lasīt. Viņš lasīja vairākas dienas pēc kārtas sveču gaismā līdz trijiem naktī, būdams pārņemts ar lasīto un sajūtām par to. Aliberts tagad ir Baznīcas loceklis.

Kad Andželo Skarpullam bija 10 gadi, viņš uzsāka studēt teoloģiju savā dzimtajā Itālijā. Vēlāk viņš kļuva par priesteri un uzcītīgi kalpoja savā baznīcā. Kādā brīdī viņa ticība sāka mazināties, tāpēc viņš meklēja un rada iespēju turpināt studēt. Taču, jo vairāk viņš studēja, jo vairāk viņam radās bažas. Tas, ko viņš lasīja un juta, viņu pārliecināja, ka bija notikusi vispārēja atkrišana no patiesās doktrīnas, kuru mācīja Jēzus un agrīnie apustuļi. Andželo apmeklēja dažādas baznīcas, meklējot Dieva patieso reliģiju, taču daudzus gadus palika neapmierināts.

Kādu dienu viņš sastapa divus Baznīcas locekļus, kuri palīdzēja misionāriem atrast vairāk cilvēku, ko mācīt. Viņš juta vilkmi un priekpilni klausījās viņu vēstījumā. Andželo labprāt pieņēma Mormona Grāmatas eksemplāru.

Tajā vakarā viņš sāka to lasīt. Viņu pārņēma prieks. Caur Svēto Garu Dievs deva Andželo iekšēju pārliecību, ka Mormona Grāmatā viņš varēs atrast patiesību, kuru viņš ir meklējis daudzus gadus. Viņu piepildīja patīkamas sajūtas. Tas, ko viņš lasīja un ko mācījās no misionāriem, apstiprināja viņa secinājumu, ka bija notikusi vispārēja atkrišana. Tāpat viņš uzzināja, ka Dieva patiesā Baznīca ir atjaunota uz Zemes. Neilgi pēc tam Andželo tika kristīts Baznīcā.⁴ Kad es pirmoreiz viņu satiku, viņš bija mūsu Baznīcas draudzes prezidents Rimini, Itālijā.

Tas, ko Nikolass, Aliberts un Andželo pieredzēja, iepazīstot Mormona Grāmatu, ļoti atgādina Pārlija P. Preta pieredzi:

„Es ar nepacietību atvēru [grāmatu]. … Es lasīju visu dienu. Es neapstājos, lai paēstu, un negāju gulēt, kad pienāca nakts, jo es priekšroku devu lasīšanai, nevis miegam.

Man lasot, Tā Kunga Gars nolaidās pār mani, un tikpat skaidri un acīmredzami, kā cilvēks saprot, ka viņš eksistē, es zināju un sapratu, ka šī grāmata ir patiesa. Mans prieks bija pilnīgs, es līksmoju tik ļoti, ka aizmirsu visas savas dzīves bēdas, upurus un ciešanas.”⁵

Daži cilvēki, pirmoreiz sākot lasīt Mormona Grāmatu, gūst šādas iespaidīgas pieredzes, taču citi — apliecinājumu par tās patiesumu saņem pakāpeniski, lasot un lūdzot par to. Tā bija ar mani. Es pirmoreiz izlasīju Mormona Grāmatu, kad biju pusaudzis, semināra students. Šis ir tas Mormona Grāmatas eksemplārs, kuru es izlasīju. Es nevaru pateikt precīzu laiku un vietu, kur tas notika, taču šajā lasīšanas procesā es sāku kaut ko apjaust. Katru reizi, kad es atvēru grāmatu, es sajutu siltumu un Svēto Garu. Turpinot lasīt, šīs sajūtas kļuva stiprākas. Šīs sajūtas nav pārstājušas pieaugt. Katru reizi, kad es atveru Mormona Grāmatu, Svētais Gars tūlītēji ieplūst manā sirdī un dvēselē.

Taču citi liecību par Mormona Grāmatu iegūst daudz lēnāk, pēc uzcītīgas studēšanas un lūgšanām. Man ir draugs, kurš lasīja Mormona Grāmatu, vēlēdamies noskaidrot, vai tā ir patiesa. Viņš rīkojās atbilstoši Moronija aicinājumam un sirsnīgi prasīja Dievam ar patiesu nolūku un ticību Kristum, vai Mormona Grāmata ir patiesa.⁶ Taču viņš nesaņēma tūlītēju garīgo atbildi, kā bija solīts. Tomēr kādu dienu braucot pa ceļu, kad viņš bija dziļi iegrimis domās, Svētais Gars viņam apliecināja Mormona Grāmatas patiesumu. Viņš bija tik laimīgs un saviļņots, ka viņš nolaida mašīnas logu un uzsauca nevis kādam konkrēti, bet visai pasaulei: „Tā ir patiesa!”

Neatkarīgi no tā, vai mēs iegūstam liecību par Mormona Grāmatu uzreiz vai ilgākā laikaposmā, ja mēs turpināsim to lasīt un pielietot tās mācības, tā ietekmēs visu mūsu dzīvi. Prezidents Ezra Tafts Bensons mācīja: „Grāmatā ir spēks, kas sāks ieplūst jūsu dzīvē tajā brīdī, kad jūs šo grāmatu sāksiet nopietni studēt. Jūs atradīsiet lielāku spēku, lai pretotos kārdinājumiem. Jūs atradīsiet spēku, lai izvairītos no maldiem. Jūs atradīsiet spēku, lai turētos uz taisnās un šaurās takas.”⁷

Es iedrošinu ikvienu, kurš saņem šo vēstījumu, tostarp Ārona priesterības nesējus, kas ir sapulcējušies šovakar šajā sanāksmē, atklāt Mormona Grāmatas spēku. Prezidents Tomass S. Monsons ir iedrošinājis: „Lasiet Mormona Grāmatu. Apdomājiet tās mācības. Jautājiet Debesu Tēvam, vai tā ir patiesa.”⁸ Ja jūs tā darīsiet, jūs jutīsiet Dieva Garu savā dzīvē. Šis Gars būs daļa no jūsu liecības, ka Mormona Grāmata ir patiesa, ka Džozefs Smits bija patiess Dieva pravietis un ka Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus Baznīca ir Dieva patiesā Baznīca uz Zemes. Šī liecība jums palīdzēs pretoties kārdinājumiem.⁹ Tā jūs sagatavos diženajam aicinājumam — „strādāt Tā Kunga vīna dārzā”.¹⁰ Jūsu liecība jums dos stingru pamatu, kad jūs nepatiesi apsūdzēs vai apmelos ar mērķi — izaicināt jūsu ticību. Liecība jums dos stingru pamatu, kad jūs izaicinās ar jautājumiem, uz kuriem nevarat atbildēt, vismaz ne uzreiz. Jūs spēsit atšķirt patiesību no maldiem, un jūs jutīsiet Svētā Gara iedrošinājumu, kas atkal un atkal apstiprinās jūsu liecību, ja vien jūs turpināsiet lasīt Mormona Grāmatu savā dzīvē.

Tāpat es iedrošinu arī visus vecākus, kas dzird vai lasa šo vēstījumu, — iedaliet Mormona Grāmatai svarīgu lomu jūsu ģimenē. Kad mūsu bērni auga, mēs lasījām Mormona Grāmatu, ēdot brokastis. Mēs izmantojām šo grāmatzīmi. Tās priekšpusē ir prezidenta Bensona citāts ar apsolījumu, ka Dievs mūs svētīs, ja mēs lasīsim Mormona Grāmatu.¹¹ Grāmatzīmes otrajā pusē ir apsolījums no prezidenta Mariona G. Romnija, kurš kādreiz kalpoja par padomnieku Augstākajā prezidijā: „Es esmu pārliecināts — ja vecāki, gan paši individuāli, gan kopā ar bērniem, mājās lūgs un regulāri lasīs Mormona Grāmatu, šīs dižās grāmatas gars sāks caurstrāvot mūsu mājas un visus, kas tajās dzīvo. … Strīdus gars pagaisīs. Vecāki sniegs bērniem padomus ar lielāku mīlestību un gudrību. Bērni būs daudz atsaucīgāki un paklausīgāk ievēros vecāku padomus. Pieaugs taisnīgums. Mūsu mājās un dzīvē būs pārpilnam ticības, cerības un žēlsirdības, tīrās Kristus mīlestības, kas nesīs mieru, prieku un laimi.”¹²

Tagad, kad ir pagājuši daudzi gadi, kopš mūsu bērni ir prom no mājām un audzina paši savus bērnus, mēs skaidri redzam prezidenta Romnija apsolījuma piepildījumu. Kaut arī mūsu ģimene ir tālu no pilnības, mēs varam liecināt par Mormona Grāmatas spēku un svētībām, kuras esam saņēmuši un turpinām saņemt mūsu dzīvē.

Iespējams, vislielākais Mormona Grāmatas ietekmes spēks slēpjas tajā, ka tā mūs tuvina Jēzum Kristum. Tā ir spēcīga liecība par Viņu un Viņa pestīšanas darbu.¹³ To lasot, mēs izprotam Viņa Izpirkšanas majestātiskumu un spēku.¹⁴ Tā skaidri māca Viņa doktrīnu.¹⁵ Pateicoties lieliskajām nodaļām, kurās ir aprakstīts, kā augšāmceltais Kristus apmeklēja nefijiešus, mēs redzam un pieredzam, kā Viņš mīl, svēta un māca šos cilvēkus, un izprotam, ka Viņš darīs to pašu attiecībā pret mums, ja mēs nāksim pie Viņa, dzīvojot pēc Viņa evaņģēlija.¹⁶

Brāļi, es liecinu par Mormona Grāmatas spēku. Vienalga, vai es lasu angļu, itāļu vai franču valodā, drukātā formātā vai elektroniskā ierīcē, es jūtu to pašu brīnišķīgo Garu, kas plūst no tās nodaļām un pantiem. Es liecinu, ka tā spēj mūs tuvināt Kristum. Es lūdzu, lai katrs no mums varētu pilnā mērā izmantot to spēku, kas ir rodams šajā brīnišķīgajā Svēto Rakstu grāmatā. Jēzus Kristus Vārdā, āmen.