Nevainojamais ceļš uz laimi

Mani mīļotie brāļi un māsas šeit, Konferenču centrā, un visā pasaulē, cik gan pateicīgs es jūtos par šo iespēju — dalīties šorīt ar jums savās domās!

Pirms piecdesmit diviem gadiem, 1964. gada jūlijā, es devos norīkojumā uz Ņujorku, kur tobrīd norisinājās pasaules mēroga izstāde. Viendien es agri no rīta apmeklēju mormoņu izstādes paviljonu. Es ierados brīdī, pirms sāka izrādīt Baznīcas filmu Laimes meklējumi, kur ir atveidota pestīšanas iecere un kas kopš tā laika kļuvusi par Baznīcas klasiku. Es sēdēju līdzās jaunam, aptuveni 35 gadus vecam vīrietim. Mēs nedaudz parunājām. Viņš nebija mūsu Baznīcas loceklis. Tad izdzisa gaismas un sākās seanss.

Mēs klausījāmies stāstītāja balsī, kas uzdeva būtiskus, eksistenciālas dabas jautājumus: No kurienes es nāku? Kāpēc es esmu šeit? Kas ar mani notiks pēc nāves? Visi saspicēja ausis, lai dzirdētu atbildes, un neatrāva skatu no filmas ainām. Filmā tika sniegts apraksts par mūsu pirmslaicīgo dzīvi un izskaidrots mūsu mērķis uz Zemes. Mēs noskatījāmies aizkustinošu ainu, kurā padzīvojis vectēvs atvadās no dzīves, un vēlāk redzējām, kā viņš no jauna godībā satiekas ar saviem mīļajiem, kuri devušies uz garu pasauli pirms viņa.

Kad šis skaistais mūsu Debesu Tēva ieceres atveidojums beidzās, pūlis klusi devās projām; daudzus filmas vēstījums bija acīmredzami saviļņojis. Jaunais apmeklētājs, kurš sēdēja man līdzās, necēlās. Es pavaicāju, vai viņam patika redzētā prezentācija. Viņš izjusti atbildēja: „Tā ir patiesība!”

Mūsu misionāri visā pasaulē dalās iecerē, ko mūsu Tēvs paredzējis mūsu laimei un pestīšanai. Ne visi, kuri dzird šo dievišķo vēstījumu, to pieņem un izmanto. Taču daudzi vīrieši un sievietes no malu malām, tāpat kā mans jaunais draugs no pasaules mēroga izstādes, atpazīst tajā ietverto patiesību un nostājas uz ceļa, kas tos droši pārvedīs mājās. Viņu dzīve izmainās uz mūžiem.

Mūsu Glābējam, Jēzum Kristum, ir izšķirošā loma šajā iecerē. Bez Viņa īstenotās Izpirkšanas upura viss būtu zaudēts. Taču ar ticību Viņam un Viņa misijai vien nepietiek. Mums ir jāstrādā un jāmācās, jāmeklē un jālūdz, jānožēlo grēki un jākļūst labākiem. Mums ir jāizzina Dieva likumi un jādzīvo saskaņā ar tiem. Mums ir jāsaņem Viņa glābšanas priekšraksti. Tikai tā mēs iegūsim patiesu, mūžīgu laimi.

Mēs esam svētīti, ka mums ir atklāta patiesība. Mums ir uzdevums — dalīties patiesībā. Dzīvosim saskaņā ar patiesību, lai mēs varētu nopelnīt visu, ko Tēvs mums iecerējis! Viņš nedara neko citu, kā vien to, kas nāk mums par labu. Viņš mums ir teicis: „Jo lūk, šis ir Mans darbs un Mana godība — īstenot cilvēka nemirstību un mūžīgo dzīvi.”¹

Es no visas sirds dziļumiem un visā pazemībā liecinu par to, cik dižena dāvana ir mūsu Tēva iecere mūsu dzīvei. Tas ir vienīgais patiesais ceļš uz mieru un laimi gan šeit, gan pēc šīs dzīves.

Mani brāļi un māsas, noslēgumā es vēlos apliecināt jums savu mīlestību un dāvāt savu svētību, un to es daru mūsu Glābēja un Pestītāja, paša Jēzus Kristus Vārdā, āmen.