18. nodaļa

Alma sludina slepenībā. Viņš izskaidro kristīšanās derību un krista Mormonas ūdeņos. Viņš dibina Kristus Baznīcu un ieceļ priesterus. Viņi apgādā paši sevi un māca ļaudis. Alma un viņa ļaudis bēg no ķēniņa Noas mežonīgā apvidū. Apmēram 147–145 g. pr. Kr.

 Un tad notika, ka Alma, kas aizbēga no ķēniņa Noas kalpotājiem, anožēloja savus grēkus un nekrietnības, un slepeni devās starp ļaudīm un sāka mācīt Abinadija vārdus—

 jā, par to, kas vēl nāks un arī par mirušo augšāmcelšanos, un par cilvēku apestīšanu, kura tiks īstenota caur Kristus bspēku un ciešanām, un nāvi, un Viņa augšāmcelšanos un uzkāpšanu debesīs.

 Un visus, kas uzklausīja viņa vārdu, viņš mācīja. Un viņš mācīja tiem slepeni, lai tas nevarētu nākt zināms ķēniņam. Un daudzi ticēja viņa vārdiem.

 Un notika, ka tie, kas ticēja viņam, gāja uz avietu, kas tika saukta par Mormonu, kas bija ieguvusi savu vārdu no ķēniņa un atradās tās zemes nomalē, kur ik pa laikam vai reizēm mita mežonīgi zvēri.

 Tad tur Mormonā bija tīra ūdens avots un Alma devās turp, tur ūdens tuvumā bija nelielu koku biezoknis, kur viņš slēpās dienā no ķēniņa meklējumiem.

 Un notika, ka tie, kas ticēja viņam, devās turp, lai klausītos viņa vārdus.

 Un notika, ka pēc daudzām dienām ievērojams skaits bija sapulcējušies tajā vietā Mormonā, lai klausītos Almas vārdus. Jā, visi bija sapulcējušies, kas ticēja viņa vārdam, lai dzirdētu viņu. Un viņš amācīja tos un sludināja viņiem grēku nožēlošanu un pestīšanu, un ticību Tam Kungam.

 Un notika, ka viņš sacīja uz tiem: Lūk, šeit ir Mormonas ūdeņi (jo tā tie tika saukti) un tagad, tā kā jūs avēlaties nākt bDieva pulkā un tikt saukti par Viņa tautu, un cesat gatavi nest viens otra slogus, lai tie kļūtu viegli;

 jā, un esat gatavi sērot ar tiem, kas sēro; jā, un mierināt tos, kuriem nepieciešams mierinājums, un stāvēt kā aDieva liecinieki visos laikos un visās lietās, un visās vietās, lai jūs tādi varētu palikt līdz pat nāvei, lai jūs varētu tikt Dieva pestīti un tikt pieskaitīti tiem, kas ir no bpirmās augšāmcelšanās, lai jums varētu būt cmūžīgā dzīve—

 10 tagad, es saku jums, ja tā ir jūsu sirds vēlēšanās, kas jums ir pret to, lai taptu akristīti Tā Kunga Vārdā kā liecinieki Viņa priekšā, ka jūs stājaties bderībā ar Viņu, ka jūs kalposit Viņam un turēsit Viņa pavēles, lai Viņš vēl pilnīgāk varētu izliet Savu Garu pār jums?

 11 Un tad, kad ļaudis dzirdēja šos vārdus, viņi sita plaukstas aiz prieka un izsaucās: Tā ir mūsu sirds vēlēšanās!

 12 Un tad notika, ka Alma paņēma Helamu, viņš bija viens no pirmajiem, un devās un nostājās ūdenī un sauca, sacīdams: Ak Kungs, izlej Savu Garu pār Tavu kalpu, lai tas varētu darīt savu darbu ar sirds svētumu!

 13 Un, kad viņš pateica šos vārdus, a Kunga Gars bija pār viņu, un viņš sacīja: Helam, es bkristīju tevi, būdams cpilnvarots no Visaugstā Dieva, kā liecību tam, ka tu esi stājies derībā kalpot Viņam, līdz pat tu būsi miris savā mirstīgajā ķermenī; un lai Tā Kunga Gars tiek izliets pār tevi; un lai Viņš dāvā tev mūžīgo dzīvi caur Kristus dpestīšanu, kuru Viņš ir sagatavojis no pasaules eradīšanas.

 14 Un, kad Alma bija pateicis šos vārdus, gan Alma, gan Helams tika aiegremdēti ūdenī; un viņi cēlās un izkāpa no ūdens priecājoties, būdami piepildīti ar Garu.

 15 Un vēl, Alma paņēma citu un devās otro reizi ūdenī, un kristīja viņu tāpat kā pirmo reizi, tikai viņš pats vairs netika iegremdējies atkal ūdenī.

 16 Un tādā veidā viņš kristīja katru, kas devās uz to vietu Mormonu; un pēc skaita viņi bija ap divi simti un četrām dvēselēm; jā, un viņi tapa akristīti Mormonas ūdeņos un tika piepildīti ar bDieva labvēlību.

 17 Un no tā laika turpmāk viņi tika saukti par Dieva baznīcu jeb par aKristus baznīcu. Un notika, ka jebkurš, kas tika kristīts ar Dieva spēku un pilnvarām, tika pieskaitīts Viņa baznīcai.

 18 Un notika, ka Alma, abūdams pilnvarots no Dieva, ordinēja priesterus; vienu priesteri uz katriem piecdesmit no viņu skaita viņš ordinēja, lai sludinātu tiem un bmācītu tiem par to, kas attiecas uz Dieva valstību.

 19 Un viņš pavēlēja tiem, lai viņi nesludinātu neko citu kā vien to, ko viņš bija mācījis, un kas ir ticis runāts ar svēto praviešu muti.

 20 Jā, patiesi viņš pavēlēja tiem, lai viņi anemācītu neko citu, kā vien grēku nožēlošanu un ticību Tam Kungam, kas ir atpestījis Savu tautu.

 21 Un viņš pavēlēja tiem, lai nebūtu astrīdu viņu starpā, bet lai viņi bvienprātīgi raudzītos uz priekšu, ar vienu ticību un vienu kristīšanos, sasaistījuši savas sirdis cvienotībā un mīlestībā cits pret citu.

 22 Un tā viņš pavēlēja tiem sludināt. Un tā viņi kļuva aDieva bērni.

 23 Un viņš pavēlēja tiem, lai viņi ievērotu asabata dienu un turētu to svētu, un arī katru dienu viņiem vajadzēja pateikties Tam Kungam, savam Dievam.

 24 Un viņš arī pavēlēja tiem, lai priesteri, kurus viņš bija ordinējis, astrādātu ar savām pašu rokām sevis uzturēšanai.

 25 Un bija viena diena katru nedēļu, kas tika nolikta, lai viņi sapulcētos kopā mācīt ļaudis un apielūgt To Kungu, savu Dievu, un arī tik bieži, cik vien tas bija viņu spēkos, sanākt kopā.

 26 Un priesteri nedrīkstēja būt atkarīgi no tautas sevis uzturēšanā; bet par savām pūlēm viņi saņēma aDieva labvēlību, lai viņi varētu kļūt stipri Garā, esot ar bzināšanām par Dievu, lai viņi varētu mācīt ar Dieva spēku un pilnvarām.

 27 Un vēl Alma pavēlēja, lai baznīcas ļaudis dotu no savas mantas, akatrs atbilstoši tam, kas viņam bija; ja viņam bija vairāk, viņam vairāk vajadzēja dot; un no tā, kam bija, bet maz, maz arī tika prasīts; un vajadzēja dot tam, kam nebija.

 28 Un tā viņiem vajadzēja dot no savas mantas pēc savas brīvas gribas un ar labām vēlmēm pret Dievu, un tiem priesteriem, kas bija trūkumā, jā, un katrai trūcīgai, kailai dvēselei.

 29 Un tā viņš sacīja tiem, būdams saņēmis pavēli no Dieva; un viņi astaigāja taisnīgi Dieva priekšā, bdaloties cits ar citu gan laicīgajā, gan garīgajā, atbilstoši viņu vajadzībām un viņu vēlmēm.

 30 Un tad notika, ka viss tas tika darīts Mormonā, jā, pie Mormonas aūdeņiem mežā, kas bija netālu no Mormonas ūdeņiem; jā, tā vieta Mormona, Mormonas ūdeņi, Mormonas mežs, cik brīnišķīgi tie ir to acīs, kas tur nāca pie sava Pestītāja atziņas; jā, un cik svētīti ir tie, jo tie dziedās mūžīgi slavējot Viņu.

 31 Un šīs lietas tika darītas zemes anomalēs, lai tās nekļūtu zināmas ķēniņam.

 32 Bet lūk, notika, ka ķēniņš, atklājis kustību tautā, sūtīja savus kalpus novērot tos. Tādēļ vienu dienu, kad viņi bija sapulcējušies kopā, lai klausītos Tā Kunga vārdu, par viņiem tika darīts zināms ķēniņam.

 33 Un tad ķēniņš sacīja, ka Alma kūda tautu uz sacelšanos pret viņu; tādēļ viņš sūtīja savu karapulku tos iznīcināt.

 34 Un notika, ka Almam un Tā Kunga ļaudīm tika apaziņots par ķēniņa karapulka tuvošanos; tādēļ viņi paņēma savas teltis un savas ģimenes un devās mežonīgā apvidū.

 35 Un pēc skaita viņi bija ap četri simti un piecdesmit dvēselēm.