Kā tas tiek lietots Svētajos Rakstos, „izpirkt” nozīmē izciest sodu par grēku, tādējādi noņemot grēka sekas no grēcinieka, kurš nožēlojis grēkus, un ļaut viņam tikt izlīdzinātam ar Dievu. Jēzus Kristus bija vienīgais, kurš varēja veikt pilnīgu Izpirkšanu par visu cilvēci. Viņš to varēja izdarīt tāpēc, ka Viņš tika izraudzīts un iepriekš ordinēts Lielajā Padomē, pirms vēl pasaule tika izveidota (Et. 3:14; Moz. 4:1–2; Ābr. 3:27), tāpēc, ka Viņš bija Dieva Dēls, un tāpēc, ka Viņš dzīvoja dzīvi bez grēka. Viņa veiktā Izpirkšana ietvēra Viņa ciešanas par cilvēces grēkiem, Viņa asins izliešanu un Viņa nāvi, un sekojošo Augšāmcelšanos no kapa (Jes. 53:3–12; Lūk. 22:44; Mos. 3:5–11; Al. 7:10–13; M&D 19:16–19). Pateicoties Izpirkšanai, visi cilvēki uzcelsies no mirušajiem ar nemirstīgiem ķermeņiem (1. kor. 15:22). Izpirkšana dod mums arī iespēju, kā saņemt mūsu grēku piedošanu un dzīvot mūžīgi ar Dievu. Bet persona, kas sasniegusi atbildības vecumu un saņēmusi likumu, var saņemt šīs svētības tikai tad, ja tai ir ticība Jēzum Kristum, tā nožēlo savus grēkus, saņem glābšanas priekšrakstus un klausa Dieva pavēlēm. Tie, kas nesasniedz atbildības vecumu, un tie, kam likums nav ticis dots, tiek atpestīti caur Izpirkšanu (Mos. 15:24–25; Mor. 8:22). Svētie Raksti skaidri māca, ka, ja Kristus nebūtu izpircis mūsu grēkus, neviens likums, priekšraksts vai upuris neapmierinātu taisnības prasības un cilvēks nekad nevarētu atgriezties pie Dieva (2. Nef. 2; 9).