4. nodaļa

Ķēniņš Benjamīns turpina savu uzrunu. Glābšana nāk Grēku Izpirkšanas dēļ. Ticiet Dievam, lai tiktu izglābti. Saglabājiet savu grēku piedošanu caur uzticību. Dodiet no savas mantas nabagiem. Dariet visu gudrībā un kārtībā. Apmēram 124 g. pr. Kr.

 Un tagad notika, kad ķēniņš Benjamīns bija pabeidzis runāt tos vārdus, kurus tam bija nodevis Tā Kunga eņģelis, viņš pameta savas acis visapkārt uz ļaužu pulku un redzēja, ka viņi bija nokrituši pie zemes, jo abailes no Tā Kunga bija nākušas pār viņiem.

 Un viņi bija ieraudzījuši sevi savā amiesīgajā stāvoklī, pat bniecīgākus par zemes pīšļiem. Un viņi visi skaļi kliedza vienā balsī, sacīdami: Ak apžēlojies, un attiecini uz mums Kristus cIzpirkšanas asinis, lai mēs varētu saņemt savu grēku piedošanu un mūsu sirdis varētu tikt šķīstītas, jo mēs ticam Jēzum Kristum, Dieva Dēlam, kurš dradīja debesis un zemi, un visas lietas, un kurš nāks lejā starp cilvēku bērniem.

 Un notika, kad viņi bija sacījuši šos vārdus, Tā Kunga Gars nāca pār viņiem un viņi tika piepildīti ar prieku, saņēmuši savu grēku apiedošanu un esot ar mierīgu bsirdsapziņu ārkārtīgi lielās cticības dēļ, kas viņiem bija uz Jēzu Kristu, kurš nāks, saskaņā ar tiem vārdiem, ko ķēniņš Benjamīns bija uz viņiem runājis.

 Un ķēniņš Benjamīns atkal atvēra savu muti un sāka runāt uz viņiem, sacīdams: Mani draugi un mani brāļi, mana cilts un mana tauta, es gribētu atkal lūgt jūsu uzmanību, lai jūs klausītos un saprastu manus atlikušos vārdus, kurus es jums sacīšu.

 Jo lūk, ja atziņa par aDieva labestību tagad ir pamodinājusi jūsos jūsu niecības un jūsu nevērtības, un kritušā stāvokļa sajūtu,—

 es saku jums, ja jūs esat nākuši pie aatziņas par Dieva labestību un Viņa nepārspējamo spēku, un Viņa gudrību, un Viņa pacietību, un Viņa iecietību pret cilvēku bērniem; un arī bGrēku Izpirkšanu, kas ir sagatavota kopš cpasaules radīšanas, lai tādējādi glābšana varētu nākt pie tā, kas dpaļausies uz To Kungu un būs uzcītīgs, turot Viņa baušļus, un turpinās ticībā līdz pat savas dzīves galam, es domāju mirstīgā ķermeņa dzīvi,—

 es saku, ka tas ir tas cilvēks, kas saņems glābšanu caur Grēku Izpirkšanu, kas bija sagatavota kopš pasaules radīšanas visai cilvēcei, kas jebkad bijusi kopš aĀdama Krišanas, vai kas ir, vai kas jebkad būs līdz pat pasaules galam.

 Un šis ir tas veids, kā glābšana nāk. Un nav anevienas citas glābšanas, kā tikai šī, par kuru tika runāts; nedz arī kādi citi nosacījumi, kā cilvēks varētu tikt izglābts, kā tikai nosacījumi, kurus es jums pateicu.

 Ticiet Dievam; ticiet, ka Viņš ir un ka Viņš ir visu radījis gan debesīs, gan uz zemes; ticiet, ka Viņam ir visa agudrība un visa vara gan debesīs, gan uz zemes; ticiet, ka cilvēks bnesaprot visu to, ko Tas Kungs var saprast.

 10 Un turklāt ticiet, ka jums ir ajānožēlo savi grēki un jāatmet tie, un jāpazemojas Dieva priekšā; un lūdziet ar patiesu sirdi, lai Viņš jums bpiedotu; un tagad, ja jūs cticat visām šīm lietām, raugiet, lai jūs dtās darītu.

 11 Un vēlreiz es saku jums, kā es jau sacīju iepriekš,—kā jūs esat nonākuši pie atziņas par Dieva godību jeb ja jūs esat iepazinuši Viņa labestību un aizbaudījuši Viņa mīlestību, un saņēmuši savu grēku bpiedošanu, kas rada tādu ārkārtīgi lielu prieku jūsu dvēselēs, patiesi tā es gribētu, lai jūs atcerētos un vienmēr pieminētu Dieva diženumu un jūsu pašu cniecību, un Viņa dlabestību un iecietību pret jums—necienīgām radībām, un pazemotos līdz pat epazemības dziļumiem, fikdienas piesaucot Tā Kunga Vārdu, un nelokāmi stāvot ticībā par to, kas nāks un kas tika runāts ar eņģeļa muti.

 12 Un lūk, es saku jums, ja jūs to visu darāt, jūs vienmēr priecāsities un būsit piepildīti ar aDieva mīlestību, un vienmēr bsaglabāsit savu grēku piedošanu; un jūs pieaugsit atziņā par Tā, kas jūs radījis, godību, jeb atziņā par to, kas ir taisnīgs un patiess.

 13 Un jums nebūs vēlēšanās aizskart vienam otru, bet dzīvot amiermīlīgi un dot katram cilvēkam to, kas viņam pienākas.

 14 Un jūs nepieļausit saviem abērniem, ka tie staigātu izsalkuši vai kaili; ne arī jūs pieļausit, ka viņi pārkāptu Dieva likumus un bcīnītos un ķildotos viens ar otru, un kalpotu velnam, kas ir grēka saimnieks jeb kas ir ļaunais gars, par kuru ir runājuši mūsu tēvi, jo viņš ir visa taisnīgā ienaidnieks.

 15 Bet jūs amācīsit viņiem bstaigāt patiesības un saprāta ceļus, jūs mācīsit viņiem cmīlēt vienam otru un kalpot cits citam.

 16 Un arī jūs paši apalīdzēsit tiem, kam vajadzīga jūsu palīdzība; jūs sniegsit no savas mantas tam, kam tas ir vajadzīgs; un jūs nepieļausit, ka bubags lūdz jums velti, un neizdzīsit viņu, lai tas aizietu bojā.

 17 Varbūt jūs asacīsit: Šis cilvēks pats sevi novedis tādā postā, tādēļ es atturēšu savu roku un nedošu viņam no savas barības, ne arī došu viņam no savas mantas, lai viņš nevarētu izciest, jo viņa sods ir taisnīgs,—

 18 bet es saku jums: Ak cilvēk, kas tā dara, tam pašam ir nopietns iemesls nožēlot grēkus; un, ja viņš nenožēlos to, ko viņš ir darījis, viņš ies bojā uz visiem laikiem un nebūs viņam daļas Dieva valstībā.

 19 Jo lūk, vai mēs visi neesam ubagi? Vai mēs visi neesam atkarīgi no Tās pašas Būtnes, patiesi, Dieva, par visu mantu, kas mums ir, gan par barību, gan par drēbēm, un par zeltu, un par sudrabu, un par visām visa veida bagātībām, kas mums ir?

 20 Un lūk, pat tagad jūs piesaucat Viņa Vārdu un lūdzat savu grēku piedošanu. Un vai Viņš ir ļāvis, lai jūs lūgtu veltīgi? Nē, Viņš ir izlējis Savu Garu pār jums un licis, lai jūsu sirdis tiktu piepildītas ar aprieku, un licis apklust jūsu mutēm, lai jūs nevarētu atrast vārdus,—tik ļoti liels bija jūsu prieks.

 21 Un tagad, ja Dievs, kas jūs ir radījis, no kura ir atkarīgas jūsu dzīvības un viss, kas jums ir un kas jūs esat, dāvā jums visu, kas ir taisnīgs un ko jūs prasāt ticībā, ticot, ka jūs saņemsit, ak, tad kā gan jums vajag adalīties savā mantā, kas jums ir, citam ar citu.

 22 Un, ja jūs atiesājat cilvēku, kurš lūdz jums jūsu mantu, lai viņš neaizietu bojā, un nolādat viņu,—cik gan daudz taisnīgāka būs jūsu nolādēšana par savas mantas bnedošanu, kas nepieder jums, bet gan Dievam, kam pieder arī jūsu dzīvība; un tomēr jūs neko nelūdzat un nenožēlojat to, ko esat darījuši.

 23 Es saku jums, ak vai būs tādam cilvēkam, jo viņa manta aizies bojā kopā ar viņu; un tagad, es saku to tiem, kas ir abagāti attiecībā uz šīs pasaules lietām.

 24 Un vēl, es saku nabagiem—jums, kam nav un kam ir tikai tik, lai jūs izdzīvotu no dienas uz dienu; es domāju visus jūs, kas atsakāt ubagam tādēļ, ka jums nav; es gribētu, lai jūs sacītu savās sirdīs: Es nedodu tādēļ, ka man nav, bet, ja man būtu, es adotu.

 25 Un tad, ja jūs sakāt tā savās sirdīs, jūs paliksit nevainīgi, savādāk jūs tiksit anolādēti; un jūsu nolādēšana ir taisnīga, jo jūs kārojat to, ko neesat dabūjuši.

 26 Un tagad, to lietu labad, ko esmu jums sacījis—tas ir, tā labad, lai saglabātu jūsu grēku piedošanu no dienas uz dienu, lai jūs varētu astaigāt nevainīgi Dieva priekšā—es gribētu, lai jūs bdotu no savas mantas cnabagiem, katrs cilvēks atbilstoši tam, kas viņam ir, piemēram, dpabarotu izsalkušo, apģērbtu kailo, apmeklētu slimo un sniegtu tiem atbalstu gan garīgi, gan laicīgi, atbilstoši viņu vajadzībām.

 27 Un skatieties, lai tas viss tiktu darīts gudrībā un kārtībā, jo nav nepieciešams, lai cilvēks skrietu aātrāk, nekā tas spēj. Un vēl, ir vajadzīgs, lai viņš būtu uzcītīgs, lai tādējādi viņš varētu iegūt balvu, tādēļ visam ir jātiek darītam kārtībā.

 28 Un es gribētu, lai jūs atcerētos, ka tam, kas jūsu vidū aizņemas no sava kaimiņa, ir jāatdod tas, ko viņš ir aizņēmies, atbilstoši tam, kā viņš bija vienojies, vai arī tu grēko; un varbūt tu liksi arī kaimiņam grēkot.

 29 Un beidzot, es nevaru jums pateikt visas lietas, ar ko jūs varat sagrēkot; jo ir dažādi ceļi un veidi, pat tik daudz, ka es nevaru tos saskaitīt.

 30 Bet es varu jums pateikt to, ka, ja jūs aneuzmanīsit sevi un savas bdomas, un savus cvārdus, un savus darbus, un neievērosit Dieva baušļus, un neturpināsit ticībā tam, ko esat dzirdējuši par mūsu Kunga atnākšanu, līdz pat savas dzīves beigām, jūs iesit bojā. Un tad, ak cilvēk, atceries un neaizej bojā!