Es jutos vadīts

Kad es kalpoju kā jauns misionārs Norvēģijā, mans misijas prezidents sasauca misionārus kopā, lai pateiktu, ka mums tiek lūgts dziedāt divās sesijās Londonas Anglijas Tempļa iesvētībās 1985. gadā. Mani palūdza spēlēt pavadījumu uz klavierēm.

Kad mēs ieradāmies templī, sev par pārsteigumu es uzzināju, ka klavieru vietā es spēlēšu ērģeles. Man nebija pieredzes ar šīm ērģelēm un tādēļ man bija jālūdz, lai kāds man palīdzētu sagatavot ērģeļu stabules šai Baznīcas dziesmai. Debesu Tēvs dzirdēja manas izmisuma pilnās lūgsnas, un kāda māsa nāca palīgā sagatavot ērģeles klusai prelūdijai un arī lai varētu pavadīt kori.

Manā izmisumā pār mani nāca šī mierinošā sajūta. Un, kad es spēlēju nepazīstamas un neizmēģinātas ērģeles, es sajutu Glābēja mīlestību vadām mani. Pēc kādas kora dziesmas prezidents Deivids O. Makejs paskatījās uz misijas prezidentu un noteica: „Labs darbs.“ Es biju emociju pārņemts par to, cik ļoti mēs bijām svētīti savā izpildījumā. Tas bija nevainojams.

Jēzus Kristus ir Dieva Dēls, Tēva Vienpiedzimušais. Viņš ir svētais Mesija, Miera Princis. Viņš ir dzīvs un nāks atkal.