Priesterības vadībā un pēc priesterības parauga

Manas dārgās māsas, cik gan mēs esam svētītas! Mēs ne tikai esam Baznīcas locekles, bet mēs arī esam Palīdzības biedrības locekles — „Tā Kunga sieviešu organizācija”.¹ Palīdzības biedrība ir pierādījums Dieva mīlestībai pret Savām meitām.

Vai tad jūsu sirds neietrīsas, kad jūs atsaucat atmiņā saviļņojošo šīs biedrības pirmsākumu? 1842. gada 17. martā pravietis Džozefs Smits organizēja māsas „priesterības vadībā un pēc priesterības parauga”.²

Tas, ka māsas tika organizētas „priesterības vadībā”, deva viņām pilnvaras un vadību. Elīza R. Snova, otrā padomniece Palīdzības biedrības vispārējā prezidijā, mācīja, ka Palīdzības biedrība „nevar pastāvēt bez priesterības, no kuras tā saņem visas savas pilnvaras un ietekmi”.³ Elders Dalins H. Ouks, no Divpadsmit apustuļu kvoruma, paskaidroja: „Pilnvaras, kuras izmanto Palīdzības biedrības māsas, kas kalpo skolotājas un citos aicinājumos, … ir tās pilnvaras, kas nonāk pie viņām caur saikni, kas māsām ir ar Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus Baznīcu, un caur viņu personīgo iesvētīšanu, ko ar roku uzlikšanu veic priesterības vadītāji, kuri šīs māsas ir aicinājuši.”⁴

Tas, ka māsas tika organizētas „pēc priesterības parauga”, deva viņām svētus pienākumus. Džūlija B. Beka, Palīdzības biedrības vispārējā prezidente, paskaidroja: „Mēs darbojamies pēc priesterības parauga — kas nozīmē, ka mēs meklējam, saņemam un rīkojamies saskaņā ar atklāsmi; pieņemam lēmumus padomēs; un mēs domājam par to, kā palīdzēt katram personīgi. Priesterības mērķis — sagatavoties mūžīgās dzīves svētībām, noslēdzot un turot derības, — ir arī mūsu mērķis. Tādēļ līdzīgi mūsu brāļiem, kuriem ir priesterība, mūsu darbs ir glābt, kalpot un kļūt par svētiem cilvēkiem.”⁵

Barbara Tomsone, otrā padomniece Palīdzības biedrības vispārējā prezidijā.