Dzīvā pravieša vadīti

Kad man bija 16 gadi, man bija iespēja klātienē pirmo reizi apmeklēt Vispārējo konferenci. Mana ģimene dzīvoja Oregonas štata rietumos, ASV, un mēs braucām uz Jūtu, lai apmeklētu konferenci un lai aizvestu manu vecāko brāli uz misionāru apmācības centru.

Es devos uz konferenci ar vēlmi tapt Svētā Gara mācītai. Rezultātā es saņēmu Gara izpausmi, kuru, iespējams, es nesaņemtu, ja nebūtu sagatavojusies.

Kādas sesijas laikā visi stāvēja kājās un dziedāja Baznīcas dziesmu „Vadi mūs Tu, dižais Jehova”. Kad mēs dziedājām, man bija skaidra sajūta paskatīties visapkārt konferences centram. Es tā arī izdarīju un biju satriekta par to tūkstošu cilvēku, kas tur atradās, vienotības spēku, kad mēs visi balsī slavējām Dievu.

Tad es piedzīvoju kaut ko tādu, kas man lika justies kā Nefijam, kad viņš redzēja vīziju par dzīvības koku, jo Gars man teica: „Skaties” (skat. 1. Nefija 11–14). Es paskatījos uz prezidentu Tomasu S. Monsonu un sajutu, ka Baznīcas vienotība pastāv tāpēc, ka mūs vada dzīvs pravietis. Pateicoties Svētā Gara liecībai, es zinu, ka prezidents Monsons ir patiess mūsdienu pravietis, un es zinu, ka Jēzus Kristus vada šo Baznīcu caur viņu.