Ģimenes un lūgšana

Reiz, kad es visu nakti nosēdēju pie sava tēva gultas, viņš stāstīja par savu bērnību. Viņš stāstīja par savu vecāku mīlestību grūtos brīžos, par sava Debesu Tēva mīlestību un par Glābēju. Es zināju, ka viņš mirst no vēža, un tāpēc mani nepārsteidza tas, ka laiku pa laikam viņš jauca savas jūtas pret Debesu Tēvu ar sava zemes tēva mīlestību un laipnību. Mans tēvs bija bieži teicis, ka tad, kad viņš lūdz, viņš savā prātā iedomājas, kā Debesu Tēvs viņam uzsmaida.

Viņa vecāki ar savu piemēru viņam bija mācījuši lūgt tā, it kā viņš sarunātos ar Dievu, un to, ka Dievs atbildēs viņam mīlestībā. Šis piemērs viņam bija nepieciešams līdz pat viņa mūža beigām. Kādu rītu, kad sāpes kļuva spēcīgākas, mēs atradām viņu — nometušos ceļos pie savas gultas. Viņš bija kļuvis pārāk vājš, lai iekāptu atpakaļ gultā. Viņš mums pastāstīja, ka viņš lūdza un savā lūgšanā jautāja Debesu Tēvam, kāpēc viņam ir jācieš tik daudz, ja viņš vienmēr ir centies būt labs. Viņš teica, ka saņēma laipnu atbildi: „Dievam ir nepieciešami drošsirdīgi dēli.”

Un tā viņš izturēja līdz beigām, paļaujoties uz to, ka Dievs viņu mīl, uzklausa viņu un atbalstīs viņu. Viņš bija svētīts ar to, ka jau agrā jaunībā zināja un nekad neaizmirsa to, ka mīlošs Dievs ir lūgšanas attālumā.

Tāpēc Tas Kungs mācīja vecākiem: „Un viņiem arī ir jāmāca saviem bērniem lūgt un staigāt taisnīgi Tā Kunga priekšā” (M&D 68:28).

Jēzus Kristus evaņģēlijs ir ticis atjaunots — kopā ar Mormona Grāmatu un visām priesterības atslēgām, kas var saistīt ģimenes, tāpēc ka Džozefs Smits, būdams vēl zēns, lūdza ticībā. Viņš ieguva šo ticību mīlošā un uzticīgā ģimenē.

Pirms divdesmit gadiem Tas Kungs ģimenēm deva šo padomu Augstākā prezidija un Divpadsmit apustuļu kvoruma vēstījumā „Ģimene — vēstījums pasaulei”: „Veiksmīgas laulības un ģimenes tiek nodibinātas un saglabātas, ja tās balstās uz tādiem principiem kā ticība, lūgšana, grēku nožēlošana, piedošana, cieņa, mīlestība, līdzjūtība, darbs un veselīga atpūta.”¹

Mēs esam milzīgu pateicību parādā pravieša Džozefa Smita ģimenei par to, kā viņi izaudzināja Džozefu. Viņa ģimene kalpoja par piemēru ne tikai ticībai un lūgšanai, bet arī grēku nožēlošanai, piedošanai, cieņai, mīlestībai, līdzjūtībai, darbam un veselīgai atpūtai.

Nākamās paaudzes varētu saukt jūs par svētītiem par jūsu lūgšanas piemēru ģimenē. Varbūt jūs neizaudzināsiet dižu Dieva kalpu, bet jūs varat ar savām lūgšanām un savu uzticības piemēru palīdzēt Tam Kungam, Jēzum Kristum, izaudzināt labus un mīļotus mācekļus.

Lai arī ko jūs izvēlētos darīt, lai palīdzētu Tam Kungam, lūgšana būs tā pamatā. Acīmredzot, ir parasti cilvēki, kuri, kad lūdz, iedvesmo citus atvērt savas acis, lai paraudzītos, ar ko viņi runā. Tu vari kļūt par šādu cilvēku.

Padomājiet par to, ko tas varētu nozīmēt tiem, kas kopā ar jums metas ceļos ģimenes lūgšanā. Kad viņi jūt, ka jūs runājat ar Dievu ticībā, viņu ticība augs tādā mērā, lai arī viņi varētu runātu ar Dievu. Kad jūs lūdzat, lai pateiktos Dievam par svētībām, kuras, viņi zina, ka ir saņēmuši, pieaugs viņu ticība tam, ka Dievs viņus mīl un ka Viņš atbild uz jūsu lūgšanām un atbildēs arī uz viņu lūgšanām. Ģimenes lūgšanā tā var notikt tikai tad, ja jums atkārtoti ir bijusi šāda pieredze personīgā lūgšanā.

Es vēl joprojām esmu svētīts, pateicoties tam, kā mans tēvs un māte runāja ar Dievu. Viņu lūgšanas spēka piemērs ģimenē vēl joprojām svēta paaudzes pēc viņiem.

Mani bērni un mazbērni tiek svētīti katru dienu ar manu vecāku piemēru. Ticība tam, ka mīlošs Dievs dzird lūgšanas un atbild uz tām, viņiem ir tikusi nodota. Jūs varat izveidot šādu mantojumu savā ģimenē. Es lūdzu par to, lai jūs to izdarītu.