2015
Jēzus Kristus dievišķās īpašības: līdzjūtība un laipnība
decembris 2015


Apmeklējuma mācības vēstījums, 2015. gada decembris

Jēzus Kristus dievišķās īpašības: līdzjūtība un laipnība

Lūgšanu pilnas izstudējiet šo materiālu un centieties saprast, ar kurām vēstījuma daļām dalīties. Kā izpratne par Glābēja dievišķajām īpašībām vairo jūsu ticību Viņam un svētī tās māsas, par kurām gādājat, veicot apmeklējuma mācības pienākumu? Vairāk informācijas meklējiet: reliefsociety.lds.org.

Attēls
Palīdzības biedrības zīmogs

Ticība, ģimene, palīdzība

„Svētajos Rakstos līdzjūtība burtiski nozīmē — „ciest līdzi”. Tā arī nozīmē — izrādīt simpātijas, nožēlu un līdzjūtību pret citu.”1

„Jēzus Kristus sniedza mums daudzus līdzjūtības pilnus rūpju piemērus,” teica prezidents Tomass S. Monsons. „Slimais vīrs pie Betzatas dīķa, sieviete, kas tika pieķerta laulības pārkāpšanā; sieviete pie Jēkaba akas; Jaira meitiņa, Lācars, Marijas un Martas brālis — katrs no šiem cilvēkiem ir līdzīgs ievainotajam uz Jērikas ceļa. Katram no viņiem bija nepieciešama palīdzība.

„Slimajam vīram pie Betzatas Jēzus teica: „Celies, ņem savu gultu un staigā!” Grēkojušai sievietei tika dots padoms: „Ej un negrēko vairs.” Lai palīdzētu tai, kas atnāca smelt ūdeni, Viņš sniedza ūdens avotu, „kas verd mūžīgai dzīvībai”. Jaira mirušajai meitiņai tika pavēlēts: „Meitiņ, Es tev saku, celies augšā!” Apglabātajam Lācaram tika pavēlēts: „Nāc ārā!”

Glābējs vienmēr ir izrādījis neierobežotas spējas just līdzi. … Atvērsim savas sirdis, lai Viņš — patiesās līdzjūtības dzīvais piemērs — varētu tajā ienākt.”2

Papildu Svētie Raksti

Psalmi 145:8; Caharijas 7:9; 1. Pētera 3:8; Mosijas 15:1, 9; 3. Nefija 17:5–7

No Svētajiem Rakstiem

Mēs ar vīru metāmies ceļos pie savas septiņpadsmit gadīgās meitas sāniem un lūdzāmies par viņas dzīvību,” teica Linda S. Rīvza, otrā padomniece Palīdzības biedrības vispārējā prezidijā. „Atbilde bija noliedzoša, taču . … mēs … sapratām, ka … [Glābējs] jūt līdzi mūsu ciešanām.”3

„Viens no maniem mīļākajiem stāstiem par Glābēja dzīvi ir stāsts par Lācaru. Svētie Raksti vēsta, ka „Jēzus mīlēja Martu, viņas māsu [Mariju] un [viņu brāli] Lācaru.””4 Kad Lācars saslima, Jēzum tika sūtīta ziņa, bet, kad Viņš ieradās, Lācars jau bija miris. Marija steidzās pie Jēzus, metās pie Viņa kājām un raudāja. Kad Jēzus redzēja Mariju raudam, Viņš „garā aizgrābts noskuma un … raudāja” (Jāņa 11:33, 35).

„Tas ir mūsu pienākums. Mums ir jāsajūt un jāsaredz pašām, un tad jāpalīdz visiem Debesu Tēva bērniem sajust, saredzēt un zināt, ka mūsu Glābējs ir uzņēmies ne vien visus mūsu grēkus, bet arī mūsu sāpes, mūsu ciešanas un bēdas, lai Viņš varētu zināt, kā mēs jūtamies un kā mūs mierināt.”5

Atsauces

  1. Svēto Rakstu ceļvedis, „Līdzjūtība”.

  2. Tomass S. Monsons, „Līdzjūtības dāvana”, Liahona, 2007. g. mar., 4.–5., 8. lpp.

  3. Linda S. Rīvza, „Tas Kungs nav jūs aizmirsis”, (vispārējās Palīdzības biedrības sanāksmes runa) Liahona, 2012. g. nov., 120. lpp.

  4. Linda S. Rīvza, „Tas Kungs nav jūs aizmirsis”, 118. lpp.

  5. Linda S. Rīvza, „Tas Kungs nav jūs aizmirsis”, 120. lpp.

Apdomājiet!

Kurš varētu tikt svētīts, pateicoties jūsu līdzjūtībai?