Pēdējo dienu svēto balsis
Gatavs!
Alena Gārnsa ilustrācija
Kad kā bīskaps noturēju intervijas kādā svētdienas pēcpusdienā, man bija tas gods parunāt ar kādu labu draugu par dažām grūtībām, ar kurām viņš saskārās. Kad dažas minūtes biju uzklausījis viņa bažas, es sajutu, ka viņam ir nepieciešams pastāvīgi lasīt Svētos Rakstus. Es arī atcerējos: kā viņa bīskapam, arī man vajadzētu būt pastāvīgākam, studējot Svētos Rakstus, kas man sagādā grūtības. Tādēļ es ierosināju, lai mēs kļūtu par „atbildības partneriem” savos centienos — konsekventāk studēt Svētos Rakstus.
Katru dienu, kad bijām pabeiguši lasīt Svētos Rakstus, mēs viens otram nosūtījām īsziņu ar vārdu: Gatavs! Apziņa, ka kāds cits gaidīja, lai uzzinātu, vai otrs ir vai nav pabeidzis savu dienas lasīšanas uzdevumu, bija lieliska motivācija mums abiem. Ja viens no mums aizmirsa, tad saņemtā īsziņa kalpoja par atgādinājumu. Ja otrs nesūtīja īsziņu, viņam netika zvanīts. Katrs no mums pieņēma šo izaicinājumu, neliekot otram justies vainīgam.
Mēs pieņēmām šo izaicinājumu pirms sešiem mēnešiem, un es neatceros nevienu nu dienu, kad kāds no mums būtu aizmirsis lasīt no Svētajiem Rakstiem. Šis brālis pirms dažiem mēnešiem gavēņa un liecību sanāksmē liecināja par to, kā Svēto Rakstu ikdienas studēšana ir pozitīvi ietekmējusi viņu un viņa ģimeni.
Es esmu pateicīgs par šo brāli un viņa draudzību, kā arī par viņa diendienā sūtītajām īsziņām. Es esmu pieredzējis, kā tehnoloģijas, ja tās pareizi izmanto, var uzlabot mūsu dzīvi. Es arī esmu pateicīgs par Svētajiem Rakstiem un to, kā tie liecina par Kristu. Es zinu, ka Glābēja Izpirkšanas upuris padara iespējamu katram no mums kādu dienu atgriezties un dzīvot ar Viņu.