Pēdējie vārdi
Dieva diženākā mīlestības izpausme
Elders M. Rasels Balards
Divpadsmit apustuļu kvoruma prezidenta vietas izpildītājs
No 1988. gada aprīļa vispārējās konferences uzrunas.
Dievs izrāda savu mīlestību pret mums, dodot mums nepieciešamos norādījumus, lai mēs spētu pilnveidoties un īstenot savu potenciālu. Viņš, kurš pazīst mūs vislabāk un apzinās mūsu potenciālu un mūžīgās iespējas, ir devis mums dievišķus ieteikumus un baušļus Savās mācību rokasgrāmatās — Svētajos Rakstos. Ja mēs izprotam šos norādījumus un sekojam tiem, mūsu dzīve iegūst mērķi un jēgu. Mēs uzzinām, ka mūsu Radītājs mīl mūs un vēlas, lai mēs būtu laimīgi. Izrādot neaprakstāmu mīlestības apliecinājumu, Viņš sūtīja mums Savu Vienpiedzimušo Dēlu, Jēzu Kristu.
„Jo tik ļoti Dievs pasauli mīlējis, ka Viņš devis Savu vienpiedzimušo Dēlu, lai neviens, kas Viņam tic, nepazustu, bet dabūtu mūžīgo dzīvību,
jo Dievs Savu Dēlu nav sūtījis pasaulē, lai Tas pasauli tiesātu, bet lai pasaule caur Viņu tiktu glābta.” (Jāņa 3:16–17.)
Jēzus ieradās laicīgajā pasaulē. Jēzus nodzīvoja nevainojamu dzīvi, tādējādi parādot ceļu, kuram sekot. Viņš mācīja Saviem mācekļiem: „Es esmu pasaules gaisma; kas seko Man, tas patiesi nestaigās tumsībā, bet tam būs dzīvības gaisma.” (Jāņa 8:12.)
Lai mēs varētu iegūt kaut nelielu izpratni par Kristus mīlestības apmēriem, mums ir jāaizdomājas par to, ka Viņš bija ar mieru caur Savām ciešanām izpirkt mūsu grēku izraisītās sāpes, kas „lika [Viņam], tieši Dievam, lielākajam no visiem, trīcēt aiz sāpēm un asiņot katrā porā, un ciest gan miesā, gan garā” (Mācības un Derību 19:18).
Šajās Lieldienās izteiksim Dievam īpašu pateicību par Viņa mīļotā Dēla, Jēzus Kristus, īstenoto Izpirkšanu un Augšāmcelšanos! Pateicoties Viņam un caur Viņu, šis īstermiņa laicīgais stāvoklis var izvērsties paliekošā, nevainojamā pastāvēšanā, par kuru mēs jūtam neizsakāmu prieku.
Redzot visus dabas brīnumus, mēs gūstam ieskatu Viņa dievišķajā spēkā, un tie kalpo par Viņa mīlestības izpausmi. Tomēr pats varenākais brīnums mūs vēl gaida. Tas tiks īstenots tad, kad mēs caur Viņa spēku uzcelsimies no nāves un kapa, ienākot jaunā pasaulē, kura nezudīs un kurā, ja vien mēs būsim tā cienīgi, mēs varēsim mūžīgi mūžos mājot kopā ar Viņu un mūsu Tēvu Debesīs.