Kalpošana mūsu tuvākajiem

Es atceros, ka uzaugu brīnišķīgās mājās, kur mums nebija īpaši daudz pasaulīgo labumu, bet kur allaž bija vairāk nekā pietiekami mīlestības pret saviem ģimenes locekļiem un citiem cilvēkiem. Mūsu vecāki rādīja mums, kā kalpot apkārtējiem, pievēršot uzmanību grūtībās nonākušajiem.

Kopš četrpadsmit gadu vecuma līdz brīdim, kad devos savā misijā, es kalpoju par sava tēva jaunāko mājskološanas pārinieku. Es iemācījos gādāt par apkārtējo vajadzībām, skatoties, kā mani vecāki rūpējas par citu cilvēku vajadzībām, lai kāda būtu viņu izcelsme vai līdzšinējais dzīvesveids. Viņi vienmēr bija gatavi uzklausīt, piezvanīt vai uzaicināt kādu uz svētdienas vakariņām.

Var gadīties, ka, būdami vecāki, mēs prātojam, ko mums darīt, lai palīdzētu saviem bērniem izprast Jēzus Kristus evaņģēliju. Es esmu sapratis un pieredzējis to, ka tam ir maza saistība ar īpašu pasākumu rīkošanu vai Svēto Rakstu citēšanu. Tas ir pilnībā atkarīgs no tā, vai mēs parādām saviem bērniem evaņģēliju darbībā.

Mēs varam tik daudz darīt gan kopā ar ģimeni, gan individuāli, lai palīdzētu cilvēkiem un svētītu tos, ar ko mēs nonākam saskarē! Tas sākas ar tādiem vienkāršiem žestiem kā sasveicināšanās uz ielas, durvju atvēršana, palaižot kādu pa priekšu, vai sirsnīga apvaicāšanās par to, kā otram klājas. Šī vienkāršā laipnības izrādīšana var mainīt pasauli, kurā mēs dzīvojam.

Vēl tikai dažus mēnešus pirms mēs tikām aicināti apmesties Austrumeiropas reģionā, mēs dzīvojām apkaimē, kur bija ļoti plaša bīskapija, līdzīgi kā tas ir šajā reģionā. Uz mūsu bīskapiju pārcēlās kāda jauna ģimene, un pirmajā sestdienā pēc pārcelšanās viņu trīsgadīgais dēliņš saļima un nonāca slimnīcā, kur viņam atklāja smadzeņu audzēju. Vecāki daudzus mēnešus uzturējās slimnīcas tuvumā, lai būtu kopā ar savu mazo puisīti. Aptuveni tajā pašā laikā uz mūsu bīskapiju pārcēlās arī kāda liela ģimene ar septiņiem bērniem. Viņi apmetās uz dzīvi nelielā ciematā, aptuveni 30 minūšu braucienā no baznīcas. Mātei tika diagnosticēts vēzis, un viņa vairs nespēja visu laiku rūpēties par saviem bērniem.

Baznīcas locekļi sāka gādāt par šīm abām jaunpienācēju ģimenēm, kaut arī vairums bīskapijas locekļu viņus nemaz nepazina. Jaunās ģimenes māja tika nokrāsota un sagatavota ievākšanās brīdim. Baznīcas locekļi pa kārtai pieskatīja lielās ģimenes mazākos bērnus, un abām ģimenēm daudzkārt tika gatavotas vakariņas. Svētdienās baznīcas virtuve bija pilna tukšu bļodiņu un trauciņu, ko paņemt uz mājām, lai atkal piepildītu.

Šie vienotie centieni ļoti līdzinājās tam, par ko mēs varam lasīt Lūkas 5:17-20, kur Jēzus mācīja ļaudis kādā Kapernaumas namā. Šajā namā vairs nebija brīvas vietas, kad tur tika atnests kāds triekas ķerts vīrs, kurš gulēja savā gultā. Vīri, kuri bija viņu atnesuši, ātri nāca klajā ar jaunu ieceri, uznesot viņu uz jumta, kas tika atvērts, lai nolaistu lejā gultu ar tajā guļošo vīru. Kad viņi nolaida gultā guļošo vīru Jēzus priekšā, tādējādi parādot Viņam savu ticību, Viņš ne vien dziedināja šo vīru, bet arī piedeva tam viņa grēkus.

Abi šie stāsti kalpo par piemēru tam, kā mēs varam vienoti kalpot apkārtējiem savā bīskapijā vai draudzē, gādājot ne vien par tiem, kam mēs esam norīkoti kalpot, bet paskatoties uz to visu daudz plašāk, lai saprastu, kas būtu paveicams, un attiecīgi rīkotos. Dažkārt šāda darba paveikšanai ir nepieciešams vairāk par vienu cilvēku. Un beigās rezultāts būs tāds, ka, palīdzot apkārtējiem, mēs paši varēsim tikt garīgi dziedināti un saņemt piedošanu par saviem grēkiem.

Tuvinoties Glābējam, mēs daudz mazāk raizējamies par savām vajadzībām un personīgo apmierinātību ar dzīvi un esam spējīgāki ieklausīties klusajā balsī, kas palīdz pasniegt roku apkārtējiem. Tieši tā mēs kļūstam par kalpotājiem šī vārda visīstākajā nozīmē. Tas Kungs mums ir teicis – ja mēs lūgsim un vēlēsimies iemantot šo žēlsirdības dāvanu jeb tīro Kristus mīlestību, tā mums tiks dota. Moronija 7:48 mums tiek mācīts, ka, lai iegūtu šo dāvanu, mums ir jālūdz pēc tās ar visu savas sirds spēku. Es lūdzu par to, kaut šī dāvana būtu pirmajā vietā mūsu visu dzīves kārotāko lietu sarakstā. Cik gan liela svētība būs kļūšana par īsteniem Jēzus Kristus kalpotājiem un sekotājiem, lai, Viņam ierodoties, mēs varētu līdzināties Viņam!