Nolūka un prieka rašana Tā Kunga radītajā

Ko jūs domājat un jūtat, kad naktī skatāties zvaigžņotajās debesīs? Vai jūs izjūtat apbrīnu, bijību, godbijību vai pat sajūtaties maznozīmīgs?

Attēls

zvaigžņotās debesis

Astronomija mums sniedz ieskatu Visuma satriecošajā apmērā. Mūsu galaktikā vien ir „200 līdz 400 miljardu zvaigžņu. Tomēr tā ir tikai viena no miljardiem galaktiku. … Visās redzamā Visuma galaktikās kopā ir aptuveni 30 miljardu triljonu zvaigžņu. Tomēr šis skaitlis, iespējams, ir tikai neliela daļa no visa, kas pastāv” (R. Val Johnson, „Worlds without Number”, Ensign, 2013. g. aug., 45. lpp.).

Ievērojamā vīzijā par Radīšanu Mozus ieraudzīja mūsu Zemi un tās iedzīvotājus un uzzināja par Visuma plašumu. Viņš arī uzzināja, ka Debesu Tēva vadībā Jēzus Kristus radīja visas lietas (skat. Mozus 2:1, skat. arī Mosijas 3:8, Jāņa 1:1–3). Redzot Dieva roku darbu, Mozus „par to ļoti brīnījās un apbrīnoja” (Mozus 1:8), un jautāja: „Pasaki man, es lūdzu Tevi, kāpēc šīs lietas ir tādas, un ar ko tu tās radīji?” (Mozus 1:30; skat. arī 27.–37. pantu.)

Attēls

studiju simbols

Gatavojoties nodarbībai — studējiet

Izlasiet Mozus 1:33, 38–39 un sameklējiet, ko Mozus uzzināja par to, kāpēc Dievs radīja šo plašo visumu un visu dzīvību tajā.

Prezidents Dīters F. Uhtdorfs, toreizējais Augstākā prezidija loceklis, par Dieva Radīšanas nolūku teica:

Attēls

Prezidents Dīters F. Uhtdorfs

„Pats Dievs ir teicis, ka mēs esam iemesls, kāpēc Viņš radīja Visumu! Viņa darbs un Viņa godība — šī lieliskā Visuma nolūks — ir izglābt un paaugstināt cilvēci. … Mūsu Debesu Tēvs radīja Visumu, lai mēs, Viņa dēli un meitas, varētu sasniegt savu potenciālu.

Tas ir cilvēka paradokss: salīdzinājumā ar Dievu cilvēks nav nekas; tomēr Dievam mēs esam viss.” („Jūs esat Viņam svarīgi” (vispārējās konferences runa), Liahona, 2011. g. nov., 20. lpp.)

Attēls

pārdomu simbols

Gatavojoties nodarbībai — gremdējieties pārdomās

Kā jūs jūtaties, zinot, ka mēs esam iemesls, kāpēc Debesu Tēvs un Jēzus Kristus radīja Visumu?

Pēc debesu un zemes radīšanas Dievs septītajā dienā atpūtās no visiem saviem darbiem un sacīja: „Visas lietas, ko Es biju radījis, bija pabeigtas, un Es, Dievs, redzēju, ka tās bija labas” (Mozus 3:2). Tad Viņš svētīja septīto dienu. Ko jūs varat mācīties par Radītāju, balstoties uz to, ka Viņš atvēlēja laiku, lai aplūkotu visa radītā skaistumu? Cik bieži pēdējās nedēļas laikā jūs esat atvēlējis brīdi tam, lai apstātos un izbaudītu Tā Kunga radīto?

Attēls

cilvēks staigā pa taku

Pravietim Džozefam Smitam dotajā atklāsmē Glābējs pateica, kādas laicīgas un garīgas svētības saņem tie, kuri tur sabata dienu svētu (skat. Mācības un Derību 59:9–19). Šo svētību vidū ir arī „zemes pilnības” baudīšana (Mācības un Derību 59:16).

Attēls

studiju simbols

Gatavojoties nodarbībai — studējiet

Izlasiet Mācības un Derību 59:16–20 un pievērsiet uzmanību tam, kā Tas Kungs vēlas, lai mēs gūtu labumu no Viņa radītā.

No visiem zemes brīnumiem mēs esam Dieva dižākās radības. Debesu Tēvs un Jēzus Kristus „devās lejā, lai izveidotu cilvēku pēc Sava tēla, … vīrieti un sievieti” (Ābrahāma 4:26–27). Prezidents Gordons B. Hinklijs liecināja:

Attēls

Prezidents Gordons B. Hinklijs

„Mūsu ķermeņi ir svēti. Tie tika radīti pēc Dieva tēla. Tie ir brīnišķīgi — labākais, ko Dievība radījusi.” („Be Ye Clean”, Ensign, 1996. g. maijs, 48. lpp.)

Attēls

māte tur rokās savu bērnu

Ķermeņa saņemšana ir mūsu mūžīgās pilnveides galvenā sastāvdaļa (skat. Mācības un Derību 93:33–34). Elders Deivids A. Bednārs no Divpadsmit apustuļu kvoruma mācīja:

Attēls

Elders Deivids A. Bednārs

„Pateicoties fiziskajam ķermenim, mēs spējam gūt vērienīgu, padziļinātu un intensīvu pieredzi, kas pirmslaicīgajā esamībā vienkārši nebija iespējama.” („Mēs ticam, ka mums jābūt šķīstiem” (vispārējās konferences runa), Liahona, 2013. g. maijs, 41. lpp.)

Pretstatā Glābējam sātans sagroza ķermeņa dievišķo nolūku un vilina mūs to izmantot nepareizi. Prezidente Sjūzena V. Tenere, kādreizējā Jauno sieviešu vispārējā prezidente, mācīja:

Attēls

Prezidente Sjūzena V. Tenere

„[Sātans] daudzus kārdina apgānīt šo diženo dāvanu — ķermeni — ar nešķīstību, nepiedienību, savu iegribu apmierināšanu un atkarībām. Dažus viņš kārdina nicināt savu ķermeni, savukārt citus vilina to pielūgt. Jebkurā gadījumā viņš vilina pasauli uzskatīt, ka ķermenis ir tikai objekts. …

Mūsu ķermeņi ir mūsu tempļi. Tieši tāpēc, ka mums ir ķermenis, mēs Debesu Tēvam līdzināmies nevis mazāk, bet vairāk. … Cienīsim sava ķermeņa svētumu laicīgajā dzīvē, lai Tas Kungs to iesvētītu un paaugstinātu mūžībā.” („The Sanctity of the Body”, Liahona, 2005. g. nov., 13., 15. lpp.)

Attēls

rīkošanās simbols

Rīkojieties

Šodien veltiet vismaz dažas minūtes tam, lai izbaudītu jums doto dāvanu — ķermeni —, kā arī visa rādītā skaistumu. Dodieties pastaigā, ieklausieties lietū, pasmaržojiet ziedus, apēdiet kādu svaigu augli, pavērojiet mākoņus, pasēdiet pie strautiņa, palūkojieties zvaigznēs, ieklausieties putnu dziesmās vai paturiet rokās zīdaini. Jūs varētu uzrakstīt, kā jūsu ķermenis un šīs Zemes radības jums sniedz prieku. Esiet gatavi dalīties savā pieredzē nodarbības laikā.

Viens no veidiem, kā mēs mācāmies par Dieva radīto, ir zinātne. Piemēram, mēs esam daudz uzzinājuši par to, kā darbojas cilvēka ķermenis, veicot medicīniskos pētījumus, par bioloģisko daudzveidību caur ekoloģiju, par laikapstākļiem caur meteoroloģiju un daudz ko citu.

Attēls

zibens

Reizēm jūs kaut ko mācīsieties par zinātnes atklājumiem, kas šķitīs pretrunā ar Svētajiem Rakstiem. Saskaroties ar šāda veida pretrunām, jums varētu noderēt prezidenta Rasela M. Nelsona redzējums:

Attēls

Prezidents Rasels M. Nelsons

„Starp zinātni un reliģiju pretrunu nav. Pretrunas rodas vienīgi no nepilnīgām zināšanām par vai nu zinātni, vai reliģiju, vai abām. …

… Visa patiesība ir Jēzus Kristus evaņģēlija daļa. Neatkarīgi no tā, vai patiesība nāk no zinātniskās laboratorijas vai Tā Kunga sniegtās atklāsmes, abi avoti ir saderīgi.” („Church Leaders Gather at BYU’s Life Sciences Building for Dedication”, Church News, 2015. g. 17. apr., ChurchofJesusChrist.org).

Attēls

zinātnieks skatās mikroskopā

Kamēr zinātne mums palīdz izskaidrot, kā notiek dabiskie procesi, Tā Kunga evaņģēlijs pievēršas jautājumam — kāpēc tie notiek. Zinātne un reliģija bieži vien pievēršas atšķirīgām jautājumu grupām. Pravieši Svētajos Rakstos galvenokārt uzsver to, kas mums ir jāsaprot par Radītāju un Viņa nolūkiem. (Skat. „Science and Our Search for Truth”, New Era, 2016. g. jūl., 26.–29. lpp.) Runājot par zinātnisko zināšanu robežām, prezidents Dalins H. Oukss mācīja:

Attēls

Prezidents Dalins H. Oukss

„Zinātniskās metodes mūs noved pie tā, ko mēs dēvējam par zinātniski pierādītu patiesību. Taču šī „zinātniski pierādītā patiesība” vēl nav visa dzīve. Tie, kuri nemācās, „studējot, un arī ar ticību” (Mācības un Derību 88:118), ierobežo savu izpratni par patiesību, pieņemot tikai to, ko var pierādīt ar zinātniskām metodēm. …

Mēs rodam patiesu un nezūdošu prieku, izzinot un rīkojoties saskaņā ar patieso mācību attiecībā uz to, kas mēs esam, kāds ir šīs laicīgās dzīves mērķis un kurp mēs dosimies pēc savas nāves. Šos patiesos principus nevar izzināt, izmantojot zinātniskas vai laicīgas metodes.” („Patiesība un iecere” (vispārējās konferences runa), Liahona, 2018. g. nov., 25. lpp.)

Ja mēs apvienojam savas garīgās un zinātniskās zināšanas par Radīšanu, mēs padziļinām izpratni par Dievu, pat ja mums joprojām ir jautājumi, uz ko neesam saņēmuši atbildes. Domājot par saviem jautājumiem, atcerieties, ka Tūkstošgades laikā tiks atklāts viss, tostarp „lietas, kas ir augšā, un lietas, kas ir apakšā, lietas, kas ir zemē un uz zemes, un debesīs” (Mācības un Derību 101:34).

Attēls

pārdomu simbols

Gatavojoties nodarbībai — gremdējieties pārdomās

Noskatieties video „We Lived with God” (4:00) un padomājiet, ko jūs esat mācījies par Radīšanu no zinātnes un reliģijas. Kā šīs atziņas stiprina jūsu liecību par Radītāju? (Skat. Mozus 6:63, Almas 30:44.)