Pēc tam, kad Pēteris un Jānis bija piekauti, viņi turpināja sludināt ļaudīm Kristus vārdā.
Varbūt tu atceries, ka, studējot Jaunās Derības pirmo pusi, tu mācījies par apustuļa Pētera ticību un centību. Pētera pirmā vēstule tika uzrakstīta Pētera dzīves beigās — daudzus gadus pēc tam, kad viņš Glābēja laicīgajā kalpošanā bija kopā un runāja ar Jēzu Kristu. Savā pirmajā vēstulē Pēteris, kurš bija galvenais apustulis, pievērsās tam, kā svētie var tikt stiprināti romiešu radīto smago pārbaudījumu laikā. Šī nodarbība tev var palīdzēt labāk saprast, kāpēc Dievs tev ļauj piedzīvot pārbaudījumus, un stiprināt savu apņēmību tos uzticīgi izturēt.
Kāpēc mēs dzīvē piedzīvojam grūtības?
Elders Deils G. Renlands no Divpadsmit apustuļu kvoruma paskaidroja, ka mēs visi gūsim pieredzi, kas šķitīs netaisnīga. Noskaties video „Sašutumu izraisoša netaisnība”, kas atrodams vietnē ChurchofJesusChrist.org no 3:19 līdz 4:12 minūtei, vai izlasi tālāk sniegto citātu.
Attēls
Elders Deils G. Renlands no Divpadsmit apustuļu kvoruma; oficiālais portrets 2016. gada janvārī.
„Dažu netaisnību nevar izskaidrot, un neizprotama netaisnība izraisa mūsos sašutumu. Netaisnība rodas tāpēc, ka mums ir nepilnīgs, savainots vai slims ķermenis. Laicīgā dzīve pēc savas būtības ir netaisna. Daži cilvēki ir dzimuši pārpilnībā, bet citi — nē. Dažiem ir mīloši vecāki, citiem — nē. Daži dzīvo ilgus gadus, citi — nedaudzus. Un tā tālāk, un tā joprojām. Daži cilvēki nodara kaitējumu pat tad, kad cenšas darīt labu. Daži izvēlas nemazināt netaisnību, kaut viņi to spētu. Satraucošā kārtā ir cilvēki, kuri izmanto savu Dieva doto rīcības brīvību, lai sāpinātu citus, kaut to nekādā ziņā nevajadzētu darīt.”
(Deils G. Renlands, „Sašutumu izraisoša netaisnība” (vispārējās konferences runa), Liahona, 2021. g. maijs, 42. lpp.)
Kāpēc, tavuprāt, elders Renlands lietoja vārdu „sašutumu izraisoša”, raksturojot netaisnīgās situācijas, ko mēs piedzīvojam dzīvē?
Kurš tev zināms cilvēks piedzīvo vai ir piedzīvojis pārbaudījumu, kas tevī izraisa sašutumu? Kāpēc, tavuprāt, Tas Kungs ļauj tam notikt?
Mūsu ēras 64. gadā ugunsgrēkā tika iznīcināta liela Romas pilsētas daļa. Ievērojami romieši apsūdzēja Baznīcas locekļus ugunsgrēka izraisīšanā, kā rezultātā sākās nežēlīga kristiešu vajāšana visā Romas impērijā. Savu pirmo vēstuli Pēteris, visticamāk, uzrakstīja kaut kad pēc šī notikuma, lai stiprinātu svēto ticību un atgādinātu viņiem par mūžīgo atalgojumu, ko viņi saņems, ja uzticīgi izturēs pārbaudījumus. Studējot pievērs uzmanību Svētā Gara pamudinājumiem, kas tev var palīdzēt saprast, kāpēc tu piedzīvo pārbaudījumus un kā tu vari paļauties uz Jēzu Kristu, lai tos uzticīgi izturētu.
Kausētāja uguns
Izlasi 1. Pētera vēst. 1:3–9, pievēršot uzmanību apustuļa Pētera pieminētajām svētībām, kas sagaida tos, kuri uzticīgi izturēs savus pārbaudījumus. Vārds pārbaudījumi 6. pantā attiecas uz ciešanām un kārdinājumiem.
Kurus vārdus vai frāzes no šiem pantiem, tavuprāt, būtu noderīgi atcerēties brīžos, kad tu vai citi piedzīvo pārbaudījumus? Kādēļ?
Kādēļ, tavuprāt, Pēteris salīdzināja svēto ticības pārbaudījumu ar zeltu, kas tiek attīrīts ugunī?
Šis ir tīģeļa attēls. Tīģelis ir trauks, kurā tiek attīrīti metāli, piemēram, zelts. Kad metāli tiek attīrīti, tie tiek karsēti un izkausēti, lai nošķirtu piemaisījumus un uzlabotu galaproduktu.
Attēls
Attēlā tīģelis, kurā izkausēts metāls tiek liets veidnē
Kādā ziņā pārbaudīta ticība varētu būt „daudz vērtīgāka nekā … zelts”? (1. Pētera 1:7).
Viena patiesā mācība, ko mēs varam saskatīt tikko studētajos pantos, ir šāda: uzticīgi izturot pārbaudījumus, mūsu ticība Jēzum Kristum tiek attīrīta un stiprināta. Pieraksti šo patieso mācību savos Svētajos Rakstos vai studiju dienasgrāmatā.
Kā grūti pārbaudījumi var stiprināt mūsu ticību Jēzum Kristum?
Lai gan grūtības daudzus cilvēkus garīgi attīra, ir arī tādi, kuri pēc smaga pārbaudījuma kļūst rūgtuma pilni vai nocietina savas sirdis (skat. Almas 62:41).
Kas, tavuprāt, mums var palīdzēt pārvērst pārbaudījumus par svētībām, nevis par pieredzi, kas vājina mūsu ticību?
Kāda pieredze tev ir bijusi vai par kādu pieredzi tu zini, kad tava vai citu cilvēku ticība tika stiprināta, uzticīgi izturot grūtus pārbaudījumus?
Ko šī pieredze tev māca par To Kungu?
Noskaties video „The Refiner’s Fire” (5:02), kas pieejams vietnē ChurchofJesusChrist.org, lai uzzinātu, kā Glābējs stiprināja kādu sievieti, pateicoties tam, ka viņa uzticīgi izturēja savus pārbaudījumus.
Pēteris dod padomus svētajiem
Visa Pētera pirmā vēstule ir par to, kā Jēzus Kristus mācekļi var uzticīgi izturēt ciešanas un vajāšanu. Pētera padoms var sniegt cerību, iedrošinājumu un spēku ikvienam, kurš piedzīvo laicīgās dzīves grūtības.
1. Izpildi šo uzdevumu savā studiju dienasgrāmatā:
Uzzīmē vienkāršu tīģeļa zīmējumu, piemēram, tādu, kādu tu redzēji iepriekš šajā nodarbībā. Tīģelī ieraksti dažus pārbaudījumus un ciešanas, ko tu esi piedzīvojis vai piedzīvo pašlaik.
Rūpīgi studējot Pētera vārdus, pievērs uzmanību mācībām, kas tev var palīdzēt tikt galā ar attēlā ierakstītajiem pārbaudījumiem. Pieraksti šīs mācības pie sava tīģeļa zīmējuma.
Izvēlies vismaz divas no tālāk norādītajām pantu kopām un sameklē principus, ko vari pierakstīt pie sava zīmējuma. To darot, apdomā šādu jautājumu: Kā šīs mācības var palīdzēt man vai kādam citam cilvēkam, kurš piedzīvo grūtu pārbaudījumu?
1. Pētera vēst. 2:20. Kāpēc Pēteris mācīja, ka mums ir pacietīgi jāizcieš pārbaudījumi?
Elders Nīls A. Maksvels (1926–2004) no Divpadsmit apustuļu kvoruma mācīja:
Attēls
Elders Nīls A. Maksvels, oficiālais portrets 1992. gadā
„Pacietība ir ļoti cieši saistīta ar ticību mūsu Debesu Tēvam. Patiesībā, ja mēs esam ļoti nepacietīgi, mēs liekam domāt, ka mēs, labāk nekā Dievs, zinām, kas mums ir pats labākais. Vai vismaz apgalvojam, ka mūsu izvēlētais laiks ir labāks par to, ko ir izvēlējies Viņš. … Tādējādi, kā jau tika norādīts, pacietība ir būtiska laicīgās dzīves īpašība, kas ir saistīta ar mūsu ticību, rīcības brīvību, attieksmi pret dzīvi, pazemību un ciešanām. … Cita ceļa, kā sasniegt patiesu izaugsmi, vienkārši nav.”
(Nīls A. Maksvels, „Patience” [Brigama Janga universitātes svētbrīdis, 1979. g. 27. nov.], 1., 4. lpp., speeches.byu.edu)
Kā es varu pārvarēt pārbaudījumus, ar ko saskaros?
Elders Nīls L. Andersens no Divpadsmit apustuļu kvoruma mācīja:
Attēls
Eldera Nīla L. Andersena, Divpadsmit apustuļu kvoruma locekļa, oficiālais portrets 2010. gada augustā.
„Smagos pārbaudījumos pacietīgi virzieties uz priekšu, un Glābēja dziedinošais spēks sniegs jums gaismu, izpratni, mieru un cerību. Lūdziet Dievu no visas sirds. Stipriniet ticību Jēzum Kristum, Viņa esamībai, Viņa žēlastībai. … Skatieties nākotnē. Jūsu grūtības un bēdas ir ļoti īstas, taču tās neturpināsies mūžīgi. Jūsu tumšā nakts paies, jo Dēls piecēlās ar „dziedinājumu Savos spārnos”.”
(Nīls L. Andersens, „Ievainotie”, vispārējās konferences runa, Liahona, 2018. g. nov., 85. lpp.)
Kā es varu gūt prieku, ejot cauri pārbaudījumiem?
Elders Džozefs B. Virtlins (1917–2008) no Divpadsmit apustuļu kvoruma stāstīja, kā gūt prieku grūtos brīžos, atminoties savas mātes padomu: „Lai notiek, kas notikdams, mīli to.”
Attēls
Elders Džozefs B. Virtlins no Divpadsmit apustuļu kvoruma; oficiālais portrets 2004. gadā. Miris 2008. gada 1. decembrī.
„Kā gan lai spējam mīlēt dienas, kas ir skumju pilnas? Mēs nespējam — vismaz ne tajā brīdī. Es nedomāju, ka mana māte ieteica mums apspiest mazdūšību vai noliegt, ka mēs izjūtam sāpes. Es nedomāju, ka viņa vēlējās, lai mēs apklātu nepatīkamo patiesību ar šķietamu prieku. Bet es uzskatu, ka tam, kā mēs attiecamies pret dzīves likstām, var būt noteicoša nozīme tajā, cik laimīgi un veiksmīgi mēs spēsim būt savā dzīvē. Ja mēs uztveram likstas saprātīgi, tad mūsu grūtākie brīži var būt vislielākās izaugsmes laiks, kas savukārt var novest mūs pie lielākas laimes. …
Ja mēs saskatīsim humoru, tieksimies pēc mūžības skatījuma, sapratīsim atlīdzinājuma principu un tuvosimies Debesu Tēvam, tad mēs spēsim izturēt grūtības un pārbaudījumus. Mēs, tāpat kā mana māte, varēsim teikt: „Lai kas arī notiktu, mīli to.””
(Džozefs B. Virtlins, „Lai kas arī notiktu, mīliet to” (vispārējās konferences runa), Liahona, 2008. g. nov., 26.–28. lpp.)
