Kāda sieviete stāv un skatās uz savu atspulgu ēkas logā. Fonā var redzēt pilsētas ielu.
Dieva valstības vadītāji bieži ir tikuši kritizēti. Jaunās Derības laikos daži Baznīcas locekļi Korintā bija sākuši kritizēt Pāvilu. Viņš atbildēja uz to, aicinot viņus izvērtēt pašiem savu personīgo saikni ar Kristu. Šī nodarbība var palīdzēt tev pārvarēt kārdinājumu — kritizēt citus cilvēkus, tostarp Baznīcas vadītājus, izvērtējot savu personīgo uzticību Tam Kungam.
Godīgi jautājumi vai kritizēšana?
Kādi ir daži piemēri tam, kā mūsdienu cilvēki varētu kritizēt Baznīcas vadītājus?
Kāda ir atšķirība starp godīgiem jautājumiem vai bažām par to, ko kāds Baznīcas vadītājs ir mācījis vai teici, un šī cilvēka kritizēšanu?
Parasti kritizēt kādu nozīmē — negatīvi tiesāt viņu, norādot uz viņa kļūdām vai nepilnībām. Svētajos Rakstos kritika var tikt dēvēta par ļauna runāšanu vai kurnēšanu pret kādu.
Mēs varam atpazīt citu cilvēku kļūdas vai vājības, viņus nekritizējot. Mēs kritizējam citus cilvēkus, nosodoši vai negatīvi runājot vai rakstot par viņiem.
Kāpēc ir svarīgi pārvarēt kārdinājumu — kritizēt citus cilvēkus, tostarp arī Baznīcas vadītājus?
Studējot 2. korintiešiem 13. nod., pievērsiet uzmanību tam, kā mēs varam izvairīties no kritizēšanas, it īpaši attiecībā uz tiem, kurus Tas Kungs ir aicinājis vadīt Viņa Baznīcu.
Izlasi 2. korintiešiem 13:3, pievēršoties tam, kādus pierādījumus daži Baznīcas locekļi Korintā centās iegūt, domājot par Pāvilu. Šo cilvēku prasību — redzēt pierādījumus tam, ka Pāvils patiesi runā Kristus Vārdā, — var uzskatīt par vēl vienu pierādījumu tam, ka cilvēki viņu publiski kritizēja. Izlasi, ko ir teicis prezidents Henrijs B. Airings no Augstākā prezidija, pievēršoties tam, kā mūsu vadītāju kritizēšana var ietekmēt mūs pašus.
Attēls
Prezidents Henrijs B. Airings; oficiālais portrets, uzņemts 2018. gada martā.
Prezidents Džordžs K. Kenons izteica brīdinājumu, ko es jums nododu kā savu. Es ticu, ka viņš runāja patiesību: „Neviens cilvēks … nevar runāt ļaunu par Tā Kunga iesvaidītajiem un pelt Dieva pilnvarotos uz Zemes, neizsaucot Viņa neapmierinātību. Svētais Gars attālināsies no šāda cilvēka, un viņš nonāks tumsībā. Tādēļ, vai tad jūs neredzat to, cik svarīgi mums ir šajā ziņā piesargāties?”
(Henrijs B. Airings, „Atbalstošās ticības spēks”, vispārējās konferences runa, Liahona, 2019. g. maijs, 59. lpp.)
Izlasi 1. Nefija 2:12–13, 16, 19–21. Salīdzini Lamana un Lemuēla kurnēšanu pret Lehiju un To Kungu ar Nefija uzticīgo rīcību.
1. Savā studiju dienasgrāmatā rakstiski atbildi uz šiem jautājumiem:
Ko šis stāsts māca par atšķirību starp citu kritizēšanu un savas ticības īstenošanu, kā arī katras šīs rīcības sekām?
Kāpēc, tavuprāt, Gars attālinās, ja cilvēki „runā ļaunu” vai „meklē vainu” tajos, kurus Tas Kungs ir aicinājis vadīt Viņa Baznīcu?
Kā mēs varam rīkoties ticībā, ja mums ir radušies jautājumi par kāda Baznīcas vadītāja mācīto vai mēs nepiekrītam kaut kam no kāda Baznīcas vadītāja mācītā?
Atturēšanās no kritizēšanas
Izlasi 2. korintiešiem 13:5–6, pievēršoties padomam, ko Pāvils deva Korintas svētajiem, kuri šaubījās par to, vai Tas Kungs runā caur viņu. Tev būtu lietderīgi saprast, ka šajā kontekstā vārds nederīgi ir attiecināms uz cilvēkiem, kuri ir necienīgi vai nav izturējuši pārbaudījumu.
Pamatojoties uz to, ko mācīja Pāvils, pabeidz šo izteikumu: Tā vietā, lai kritizētu Baznīcas vadītājus, mums vajadzētu …
Tā vietā, lai kritizētu Baznīcas vadītājus, mums vajadzētu izvērtēt savu personīgo uzticību Tam Kungam.
Prezidents Airings ir izteicies par mūsu attieksmi pret tiem, kurus Tas Kungs ir aicinājis kalpot. Pievērs uzmanību tam, kā viņš ir uzsvēris to, ko Pāvils mācīja 2. korintiešiem 13:3, 5:
Attēls
Prezidents Henrijs B. Airings; oficiālais portrets, uzņemts 2018. gada martā.
Mums ir nepieciešama ticība, lai ticētu tam, ka [Jēzus Kristus] pilnībā pazīst tos cilvēkus, kurus aicina; Viņš zina gan par viņu spējām, gan potenciālu un tādējādi Savos aicinājumos nepieļauj kļūdas.
Daži šajā auditorijā par to var pasmaidīt vai pakratīt galvu — gan tie, kuri domā, ka viņu pašu kalpošanas aicinājums varētu būt kļūmīgs, gan tie, kuri iedomājas kādu paziņu, kurš nešķiet piemērots savai vietai Tā Kunga valstībā. Mans padoms abu šo grupu pārstāvjiem ir atlikt šādus spriedumus, līdz jūs spēsiet skaidrāk saredzēt to, ko redz Tas Kungs. Tā vietā jums būtu jāpieņem šāds spriedums: jums piemīt spēja saņemt atklāsmi un bezbailīgi rīkoties saskaņā ar to.
(Henrijs B. Airings, „Tas Kungs vada Savu Baznīcu”, vispārējās konferences runa, Liahona, 2017. g. nov., 82. lpp.)
2. Savā studiju dienasgrāmatā atbildi uz šiem jautājumiem:
Kā prezidenta Airinga padoms varētu mums palīdzēt, izjūtot kārdinājumu — tiesāt vai kritizēt Tā Kunga izraudzītos vadītājus?
Kā savas personīgās uzticības Jēzum Kristum izvērtēšana palīdz mums nerunāt par citiem ļaunu un netiesāt viņus?
Veic pašanalīzi
Kad mēs tiekam intervēti tempļa rekomendācijas saņemšanai, mums tiek jautāts, vai mēs atbalstām Baznīcas vadītājus. Prezidents Airings ir ieteicis dažus jautājumus, kas var palīdzēt mums sagatavoties uz to atbildēt. Apdomājot šos jautājumus, tiecies pēc iedvesmas no Svētā Gara.
Attēls
Prezidents Henrijs B. Airings; oficiālais portrets, uzņemts 2018. gada martā.
Tev varbūt jau ir jautāts vai vēl tiks jautāts, vai tu atbalsti savu bīskapu, staba prezidentu, Baznīcas Augstākos pilnvarotos un vispārējās amatpersonas. …
… Tu varētu sagatavoties, uzdodot sev šādus jautājumus:
Vai es esmu domājis vai runājis par cilvēciskām vājībām cilvēkos, kurus esmu solījis atbalstīt?
Vai es esmu meklējis pierādījumus tam, ka Tas Kungs vada viņus?
Vai es esmu apzināti un lojāli sekojis viņu vadībai?
Vai es esmu runājis par pierādījumiem, kuros varu saredzēt, ka viņi ir Dieva kalpi?
Vai es regulāri lūdzu Dievu par viņiem, nosaucot viņus vārdā un sajūtot mīlestību?
Uzdodot sev šādus jautājumus, vairums no mums sajutīsies neomulīgi un sajutīs vajadzību pēc grēku nožēlošanas.
(Henrijs B. Airings, „Atbalstošās ticības spēks”, vispārējās konferences runa, Liahona, 2019. g. maijs, 59. lpp.)
Ja, uzdodot šos jautājumus, tu „sajūties neomulīgi”, lūdz un pieraksti to, ko tu vari darīt, lai nožēlotu grēkus un mainītos.
Pēc izvēles: Vai vēlies uzzināt vairāk?
Kā mūs apdraud Tā Kunga aicināto cilvēku kritizēšana?
Pravietis Džozefs Smits (1805–1844) ir mācījis:
Attēls
Pravieša Džozefa Smita, jaunākā, frontālais portrets pusaugumā. Džozefs ir pagriezis galvu par trīs ceturtdaļām, labo roku viņš ir atbalstījis sānos un kreisajā rokā tur papīra lapas. Viņš ir atainots tumši brūnā uzvalkā un baltā kreklā ar kaklasaiti.
[Ja cilvēks] saceļas, lai nosodītu citus, vaino Baznīcu, sakot, ka Baznīcas locekļi ir nomaldījušies, bet viņš pats ir taisnīgs, — nešaubīgi ziniet, ka viņš ir uz platā atkrišanas ceļa un, ja viņš nenožēlos grēkus, tad atkritīs, patiesi, kā Dievs dzīvo.
(Baznīcas prezidentu mācības: Džozefs Smits (2010. g.), 318. lpp.)
Vai mums drīkst rasties jautājumi?
Prezidents Dīters F. Uhtdorfs, tolaik Augstākā prezidija loceklis, mācīja:
Attēls
Eldera Dītera F. Uhtdorfa, Divpadsmit apustuļu kvoruma locekļa, oficiālais portrets 2006. gadā. Aicināts par otro padomnieku Augstākajā prezidijā 2008. gada 3. februārī. Oficiālais portrets tika uzņemts 2008. gadā, aizstājot 2004. gada portretu.
Vai tas ir labi, ja cilvēkam rodas jautājumi par Baznīcu vai tās mācību? Mani dārgie, jaunie draugi, mēs esam cilvēki, kas uzdod jautājumus, jo zinām, ka jautāšana noved pie patiesības. …
… Iespējams, daži jūtas nokaunējušies vai necienīgi tādēļ, ka viņiem ir pētījoši jautājumi par evaņģēliju, taču viņiem tā nav jājūtas. Jautājumu uzdošana nav vājuma pazīme; tas ir izaugsmes priekšvēstnesis. …
Nebaidieties, uzdodiet jautājumus. Esiet zinātkāri, bet nešaubieties! Vienmēr turieties pie ticības un tās gaismas, ko jau esat saņēmuši. Jo laicīgajā dzīvē mūsu skatījums ir nepilnīgs. Ne viss pašlaik ir saprotams.
(Dīters F. Uhtdorfs, „The Reflection in the Water” (Atspulgs ūdenī), [Baznīcas Izglītības sistēmas svētbrīdis jaunajiem pieaugušajiem, 2009. g. 1. nov.], broadcasts.ChurchofJesusChrist.org).
Vai pravieši nekad nekļūdās?
Šerija Djū, bijusī padomniece Palīdzības biedrības vispārējā prezidijā, teica:
Attēls
Šerijas L. Djū portrets, 2001. g.
Dažus cilvēkus mulsina jautājums: „Bet, vai pravieši, gaišreģi un atklājēji nekad nekļūdās?” Tas ir nepareizs jautājums. Labāk ir jautāt: kas īsti ir pravieši? Viņi ir ordinēti priesterības atslēgu glabātāji, kas dod pilnvaras Tā Kunga spēka izplatīšanai visā pasaulē. Iespējams, viņi paši nav pilnīgi. Taču viņi ir vispilnīgāk iedvesmotie vadītāji uz Zemes, un viņus vada viena vienīga, pilnīgi šķīsta motivācija — palīdzēt mums atrast atpakaļceļu uz mājām, pievēršot mūsu skatu Jēzum Kristum.
(Šerija Djū, „Prophets” (Pravieši; [BYU–Pathway pasaules mēroga svētbrīdis, 2021. g. 13. jūlijs], 2, byupathway.org/speeches)
