Seminārs
Mateja 26:26–30; Lūkas 22:19–20


Mateja 26:26–30; Lūkas 22:19–20

Svētais Vakarēdiens

Attēls

Vietā, kas pazīstama kā augšistaba, Glābējs „apsēdās kopā ar divpadsmit mācekļiem” (Mateja 26:20) un pēdējo reizi Savā laicīgajā dzīvē svinēja Pashā svētkus. Sava pēdējā Pashā mielasta laikā Jēzus Kristus ieviesa Svētā Vakarēdiena priekšrakstu kā jaunu veidu, lai palīdzētu Saviem mācekļiem Viņu atcerēties. Šī nodarbība var palīdzēt audzēkņiem saprast un izjust, cik svarīgi ir atcerēties Glābēju, pieņemot Svēto Vakarēdienu.

Svētā Vakarēdiena nozīmīgums

Kā tu varētu atbildēt, ja kāds tev uzdotu tālāk sniegto jautājumu:

  • Kāpēc Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus Baznīcas locekļi katru svētdienu dodas uz baznīcu?

Viens no svarīgākajiem iemesliem, kāpēc mēs apmeklējam Baznīcu, ir Svētā Vakarēdiena pieņemšana. Māsa Šerila A. Esplina, bijusī Sākumskolas vispārējā prezidija locekle, atstāstīja sarunu, kas notika starp kādu 96 gadus vecu vīrieti un viņa dēlu, kurā ir redzams Svētā Vakarēdiena pieņemšanas svarīgums Baznīcas apmeklējuma ietvaros.

Jēzus Kristus iedibina Svēto Vakarēdienu

Jēzus Kristus piedalījās Pashā mielastā tieši pirms Savām ciešanām Ģetzemanē un nāves pie krusta. Šis notikums ir pazīstams kā Svētais Vakarēdiens. Kad Glābējs baudīja šo Pashā mielastu kopā ar Saviem apustuļiem, Viņš ieviesa Svētā Vakarēdiena priekšrakstu.

Izlasi Mateja 26:26–30 un Lūkas 22:19–20 , meklējot, ko Glābējs mācīja Saviem apustuļiem par Svētā Vakarēdiena mērķi. Tu vari pasvītrot svarīgos vārdus vai frāzes. Tu vari arī noskatīties video „Always Remember Him” (Vienmēr atceries Viņu; laika kods no 0:00 līdz 0:53). Šis video ir pieejams vietnē: ChurchofJesusChrist.org.

  • Kāds bija Glābēja mērķis, iedibinot Svētā Vakarēdiena priekšrakstu?

Viena patiesība, ko mēs varam mācīties no šīm rakstvietām, ir tāda, ka Jēzus Kristus iedibināja Svēto Vakarēdienu, lai palīdzētu mums Viņu atcerēties.Lai gan Glābējs vēl nebija piedzīvojis Sava Izpirkšanas upura ciešanas un mokas, priekšraksti un simboli, ko Viņš mācīja Saviem apustuļiem, bija paredzēti, lai atcerētos Viņu un Viņa pienesto Izpirkšanas upuri.

  • Kādi Svētie Raksti vai personīgā pieredze ir palīdzējusi tev pārdomāt Glābēja nesto upuri tavā labā?

  • Kādas ir tavas izjūtas pret Glābēju, lasot šos pantus vai domājot par šo pieredzi?

  • Kā Svētā Vakarēdiena simboli var tev palīdzēt labāk saprast, ko Glābējs ir izdarījis un var izdarīt tavā labā?

Nodarbības uzmetuma sagatavošana

Iedomājies, ka tev gaidāmajā Svēto Rakstu studēšanas diskusijā savās mājās ir palūguši mācīt par Svēto Vakarēdienu. Izmantojot tikko studētos Svētos Rakstus un citas atsauces, kuras tu izvēlējies (piemēram, Evanģēlija tēmas, „Svētais Vakarēdiens”, topics.ChurchofJesusChrist.org vai nesenās vispārējās konferences runas), sagatavojies, lai palīdzētu citiem saprast un izjust Svētā Vakarēdiena svarīgumu.

Varētu noderēt arī raksts „The Bread and the Water” (Maize un ūdens) (Ensign, 2017. g. jūlijs, 68.–69. lpp.).

Šajā nodarbības uzmetumā ir jāietver tālāk sniegtā informācija: (1) viens vai vairāki Svētie Raksti vai Baznīcas vadītāju izteikumi par Svēto Vakarēdienu, ko studēt un pārdomāt, (2) vismaz divi jautājumi, ko tu varētu uzdot, lai padziļinātu izpratni, un (3) aicinājums pielietot tevis apspriestās patiesības. Izmanto dažus vai visus tālāk sniegtos jautājumus, kas palīdzēs tevi vadīt tavu domu uzmetuma veidošanā.

  • Kas ir Svētais Vakarēdiens?

  • Kā Svētais Vakarēdiens var palīdzēt mums labāk izprast Glābēju un Viņa veikto Izpirkšanu?

  • Kas tev ir palīdzējis gūt jēgpilnu pieredzi, pieņemot Svēto Vakarēdienu?

  • Kā varētu mainīties tava dzīve, ja tu biežāk atcerētos Jēzu Kristu?

1. Savā studiju dienasgrāmatā ieraksti nodarbības uzmetumu:

Pēc izvēles: Vai vēlies uzzināt vairāk?

Kāda ir saistība starp Pashā un Svēto Vakarēdienu?

Infografika „The Passover Supper” (New Era, Apr. 2019, 8–9) var palīdzēt saprast saistību starp Pashā un Svēto Vakarēdienu.

Kāpēc Svētajā Vakarēdienā mēs vīna vietā izmantojam ūdeni?

Mācības un Derību 27:1–2 teikts, ka nav svarīgi, kas tiek izmantots Svētajam Vakarēdienam, ja tas tiek darīts „ar aci, vērstu tikai uz [Kristus] godību” ( 2. pants). Mūsdienās Baznīcas vadītāji, piedaloties Svētajā Vakarēdienā, liek mums izmantot ūdeni.

Ko es varētu darīt, lai padarītu Svēto Vakarēdienu jēgpilnāku?

Prezidents Stīvens D. Lands, Jauno vīriešu vispārējais prezidents, mācīja:

Attēls
Official portrait of Steven J. Lund. President, Young Men General Presidency. Sustained April 2020.

Katru reizi, kad diakons tur rokā Svētā Vakarēdiena trauku, mums tiek atgādināts par Pēdējo vakariņu, Ģetzemanes, Golgātas un dārza kapa svēto stāstu. Kad Glābējs Saviem apustuļiem sacīja: „To darait Mani pieminēdami” [Lūkas 22:19], Viņš caur laikmetiem uzrunāja arī katru no mums. Viņš runāja par nebeidzamu brīnumu, ko Viņš sniegs, kad diakoni, skolotāji un priesteri pasniegs Viņa simbolus un aicinās Viņa bērnus pieņemt Viņa Izpirkšanas dāvanu.

Visi Svētā Vakarēdiena priekšraksta simboli mums norāda uz šo dāvanu. Mēs domājam par maizi, ko Viņš reiz lauza, — un maizi, ko tagad mūsu priekšā lauž priesteri. Mēs domājam par svētītā šķidruma nozīmi tolaik un tagad, kad Svētā Vakarēdiena lūgšanu vārdi plūst no jauno priesteru mutēm uz mūsu sirdīm un debesīm, atjaunojot derības, kas savieno mūs ar Kristus glābšanas spēku. Mēs varam domāt par to, ko nozīmē tas, ka diakons mums pienes svētos simbolus, stāvēdams tur, kur stāvētu Jēzus, ja Viņš būtu šeit, piedāvādams atvieglot mūsu nastas un sāpes.

(Stīvens D. Lands, „Prieka atrašana Kristū”, Ensign vai Liahona, 2020. g. nov., 36. lpp.)

Prezidents Dalins H. Oukss, Augstākā prezidija loceklis, dalījās ar šādu padomu:

Attēls
Official Portrait of President Dallin H. Oaks taken March 2018.

Svētā Vakarēdiena sanāksmēs — un īpaši Svētā Vakarēdiena pasniegšanas laikā — mums jākoncentrējas uz dievkalpojumu un jāatturas no jebkādām citām aktivitātēm, īpaši no tādas rīcības, kas var traucēt citiem cilvēkiem pielūgt. Pat cilvēks, kurš iekrīt klusā snaudā, netraucē citiem cilvēkiem. Svētā Vakarēdiena sapulce nav laiks, lai lasītu grāmatas vai žurnālus. Jaunie cilvēki, tas nav laiks, lai čukstus sarunātos pa mobilo telefonu vai sūtītu īsziņas tiem, kas atrodas citur. Kad mēs pieņemam Svēto Vakarēdienu, mēs noslēdzam svētu derību — vienmēr atcerēties Glābēju. Cik skumji ir redzēt cilvēkus, kuri acīmredzami pārkāpj šo derību tajā pašā sanāksmē, kurā viņi to noslēdz.

(Dalins H. Oukss, „Svētā Vakarēdiena sanāksme un Svētais Vakarēdiens”, Ensign vai Liahona, 2008. g. nov., 18.–19. lpp.)