Seminārs
Pētera 1. vēstules 1.–5. nodaļa


Pētera 1. vēstules 1.–5. nodaļa

„Daudz vērtīgāka nekā … zelts”

Attēls
After being beaten, Peter and John continue to preach in Christ’s name to the people.

Varbūt tu atceries, ka, studējot Jaunās Derības pirmo pusi, tu mācījies par apustuļa Pētera ticību un centību. Pētera pirmā vēstule tika uzrakstīta Pētera dzīves beigās — daudzus gadus pēc tam, kad viņš Glābēja laicīgajā kalpošanā bija kopā un runāja ar Jēzu Kristu. Savā pirmajā vēstulē Pēteris, kurš bija galvenais apustulis, pievērsās tam, kā svētie var tikt stiprināti romiešu radīto smago pārbaudījumu laikā. Šī nodarbība tev var palīdzēt labāk saprast, kāpēc Dievs tev ļauj piedzīvot pārbaudījumus, un stiprināt savu apņēmību tos uzticīgi izturēt.

Pievērsieties audzēkņu unikālajām mācību vajadzībām. Apdomājiet audzēkņu dažādās mācību vajadzības. Izmantojiet šajā nodarbībā ieteiktos mācību uzdevumus kā ceļvedi, nevis plānu un pielāgojiet tos tā, lai palīdzētu audzēkņiem. Jūs tos varat pielāgot, ietverot dažādus Svēto Rakstu pantu lasīšanas veidus vai pildīt citus uzdevumus, kas palīdzēs audzēkņiem labāk saprast principus vai mācību. Nebaidieties būt radošs un izmantot jaunas pieejas.

Audzēkņu sagatavošanās: aiciniet audzēkņus padomāt, kā viņi atbildētu uz šādu jautājumu: Kāpēc mēs dzīvē piedzīvojam pārbaudījumus, grūtības un netaisnību?

Idejas mācību uzdevumiem

Kāpēc mēs dzīvē piedzīvojam grūtības?

Elders Deils G. Renlands no Divpadsmit apustuļu kvoruma paskaidroja, ka mēs visi gūsim pieredzi, kas šķitīs netaisnīga. Noskaties video „Sašutumu izraisoša netaisnība”, kas atrodams vietnē ChurchofJesusChrist.org (no 3:19 līdz 4:12 minūtei), vai izlasi tālāk sniegto citātu.

Attēls
Official portrait of Elder Dale G. Renlund of the Quorum of the Twelve Apostles, January 2016.

„Dažu netaisnību nevar izskaidrot, un neizprotama netaisnība izraisa mūsos sašutumu. Netaisnība rodas tāpēc, ka mums ir nepilnīgs, savainots vai slims ķermenis. Laicīgā dzīve pēc savas būtības ir netaisna. Daži cilvēki ir dzimuši pārpilnībā, bet citi — nē. Dažiem ir mīloši vecāki, citiem — nē. Daži dzīvo ilgus gadus, citi — nedaudzus. Un tā tālāk, un tā joprojām. Daži cilvēki nodara kaitējumu pat tad, kad cenšas darīt labu. Daži izvēlas nemazināt netaisnību, kaut viņi to spētu. Satraucošā kārtā ir cilvēki, kuri izmanto savu Dieva doto rīcības brīvību, lai sāpinātu citus, kaut to nekādā ziņā nevajadzētu darīt.”

(Deils G. Renlands, „Sašutumu izraisoša netaisnība” (vispārējās konferences runa), Liahona, 2021. g. maijs, 42. lpp.)

  • Kāpēc, tavuprāt, elders Renlands lietoja vārdu „sašutumu izraisoša”, raksturojot netaisnīgās situācijas, ko mēs piedzīvojam dzīvē?

  • Kurš tev zināms cilvēks piedzīvo vai ir piedzīvojis pārbaudījumu, kas tevī izraisa sašutumu? Kāpēc, tavuprāt, Tas Kungs ļauj tam notikt?

Mūsu ēras 64. gadā ugunsgrēkā tika iznīcināta liela Romas pilsētas daļa. Ievērojami romieši apsūdzēja Baznīcas locekļus ugunsgrēka izraisīšanā, kā rezultātā sākās nežēlīga kristiešu vajāšana visā Romas impērijā. Savu pirmo vēstuli Pēteris, visticamāk, uzrakstīja kaut kad pēc šī notikuma, lai stiprinātu svēto ticību un atgādinātu viņiem par mūžīgo atalgojumu, ko viņi saņems, ja uzticīgi izturēs pārbaudījumus. Studējot pievērs uzmanību Svētā Gara pamudinājumiem, kas tev var palīdzēt saprast, kāpēc tu piedzīvo pārbaudījumus un kā tu vari paļauties uz Jēzu Kristu, lai tos uzticīgi izturētu.

Kausētāja uguns

Izlasi 1. Pētera vēst. 1:3–9 , pievēršot uzmanību apustuļa Pētera pieminētajām svētībām, kas sagaida tos, kuri uzticīgi izturēs savus pārbaudījumus. Vārds pārbaudījumi 6. pantā attiecas uz ciešanām un kārdinājumiem.

  • Kurus vārdus vai frāzes no šiem pantiem, tavuprāt, būtu noderīgi atcerēties brīžos, kad tu vai citi piedzīvo pārbaudījumus? Kādēļ?

  • Kādēļ, tavuprāt, Pēteris salīdzināja svēto ticības pārbaudījumu ar zeltu, kas tiek attīrīts ugunī?

Parādiet audzēkņiem tīģeļa attēlu vai zīmējumu, kas līdzinās tālāk sniegtajam.

Šis ir tīģeļa attēls. Tīģelis ir trauks, kurā tiek attīrīti metāli, piemēram, zelts. Kad metāli tiek attīrīti, tie tiek karsēti un izkausēti, lai nošķirtu piemaisījumus un uzlabotu galaproduktu.

Attēls
Illustration of a crucible with molten metal pouring into a mold
  • Kādā ziņā pārbaudīta ticība varētu būt „daudz vērtīgāka nekā … zelts”? ( 1. Pētera vēst. 1:7).

Viena patiesā mācība, ko mēs varam saskatīt tikko studētajos pantos, ir šāda: uzticīgi izturot pārbaudījumus, mūsu ticība Jēzum Kristum tiek attīrīta un stiprināta. Pieraksti šo patieso mācību savos Svētajos Rakstos vai studiju dienasgrāmatā.

  • Kā grūti pārbaudījumi var stiprināt mūsu ticību Jēzum Kristum?

Pirms dalāties ar tālāk sniegto skaidrojumu un jautājumu, jūs varētu kopīgi izlasīt Almas 62:41 .

Lai gan grūtības daudzus cilvēkus garīgi attīra, ir arī tādi, kuri pēc smaga pārbaudījuma kļūst rūgtuma pilni vai nocietina savas sirdis (skat. Almas 62:41).

  • Kas, tavuprāt, mums var palīdzēt pārvērst pārbaudījumus par svētībām, nevis par pieredzi, kas vājina mūsu ticību?

  • Kāda pieredze tev ir bijusi vai par kādu pieredzi tu zini, kad tava vai citu cilvēku ticība tika stiprināta, uzticīgi izturot grūtus pārbaudījumus?

  • Ko šī pieredze tev māca par To Kungu?

Noskaties video „The Refiner’s Fire” (5:02), kas pieejams vietnē ChurchofJesusChrist.org, lai uzzinātu, kā Glābējs stiprināja kādu sievieti, pateicoties tam, ka viņa uzticīgi izturēja savus pārbaudījumus.

Pēteris dod padomus svētajiem

Visa Pētera pirmā vēstule ir par to, kā Jēzus Kristus mācekļi var uzticīgi izturēt ciešanas un vajāšanu. Pētera padoms var sniegt cerību, iedrošinājumu un spēku ikvienam, kurš piedzīvo laicīgās dzīves grūtības.

Uzzīmē vienkāršu tīģeļa zīmējumu, piemēram, tādu, kādu tu redzēji iepriekš šajā nodarbībā. Tīģelī ieraksti dažus pārbaudījumus un ciešanas, ko tu esi piedzīvojis vai piedzīvo pašlaik.

Rūpīgi studējot Pētera vārdus, pievērs uzmanību mācībām, kas tev var palīdzēt tikt galā ar attēlā ierakstītajiem pārbaudījumiem. Pieraksti šīs mācības pie sava tīģeļa zīmējuma.

Uzrakstiet uz tāfeles šīs Svēto Rakstu atsauces un to kopsavilkumu. Izdomājiet, kurš būtu labākais veids, kādā audzēkņi varētu studēt šos pantus. Viena iespēja būtu sadalīt klasi grupiņās, katrai no tām nozīmējot vienu studējamo pantu kopu. Pēc kāda laika audzēkņi varētu pastāstīt pārējiem, ko viņi apguva, to studējot. Pēc tam jūs varētu aicināt audzēkņus pierakstīt pie viņu zīmējuma atziņas, ko viņi guva, pateicoties klasesbiedru teiktajam.

Vēl viena iespēja ir aicināt audzēkņus izstudēt katru pantu kopu pa pāriem. Pēc tam, kad audzēkņi ir beiguši studēt un apspriest pantus ar savu pārinieku, jūs varētu aicināt audzēkņus samainīties ar pāriniekiem, lai katram būtu jauns pārinieks. Šo procesu varētu atkārtot, lai katrs audzēknis ar katru pārinieku varētu izstudēt trīs pantu kopas.

1. Pētera vēst. 2:20–25 — Jēzus Kristus piemērs attiecībā uz to, kā izturēt pārbaudījumus

1. Pētera vēst. 2:20–25 — kāpēc mums vajadzētu priecāties par mūsu pārbaudījumiem

1. Pētera vēst. 2:20–25 — kā saņemt Tā Kunga spēku, lai izturētu mūsu pārbaudījumus

Pēc tam, kad audzēkņiem ir bijis pietiekami daudz laika studēt, aiciniet tos, kuri to vēlas, dalīties savās atziņās. Aiciniet audzēkņus dalīties konkrētos pantos, kas viņiem šķita visnozīmīgākie, un paskaidrot, kāpēc. Mudiniet viņus padomāt, kā šodien apgūtais viņiem varētu palīdzēt pašreizējā situācijā, un pierakstīt savas atziņas un iespaidus studiju dienasgrāmatās.

Komentāri un skaidrojumi

1. Pētera vēst. 2:20 . Kāpēc Pēteris mācīja, ka mums ir pacietīgi jāizcieš pārbaudījumi?

Elders Nīls A. Maksvels (1926–2004) no Divpadsmit apustuļu kvoruma mācīja:

Attēls
Last official portrait of Elder Neal A. Maxwell, 1992.

„Pacietība ir ļoti cieši saistīta ar ticību mūsu Debesu Tēvam. Patiesībā, ja mēs esam ļoti nepacietīgi, mēs liekam domāt, ka mēs, labāk nekā Dievs, zinām, kas mums ir pats labākais. Vai vismaz apgalvojam, ka mūsu izvēlētais laiks ir labāks par to, ko ir izvēlējies Viņš. … Tādējādi, kā jau tika norādīts, pacietība ir būtiska laicīgās dzīves īpašība, kas ir saistīta ar mūsu ticību, rīcības brīvību, attieksmi pret dzīvi, pazemību un ciešanām. … Cita ceļa, kā sasniegt patiesu izaugsmi, vienkārši nav.”

(Neal A. Maxwell, „Patience” [Brigama Janga universitātes svētbrīdis, 1979. g. 27. nov.], 1., 4. lpp., speeches.byu.edu)

Kā es varu pārvarēt pārbaudījumus, ar ko saskaros?

Elders Nīls L. Andersens no Divpadsmit apustuļu kvoruma mācīja:

Attēls
Official portrait of Elder Neil L. Andersen of the Quorum of the Twelve Apostles, 2010, August.

„Smagos pārbaudījumos pacietīgi virzieties uz priekšu, un Glābēja dziedinošais spēks sniegs jums gaismu, izpratni, mieru un cerību. Lūdziet Dievu no visas sirds. Stipriniet ticību Jēzum Kristum, Viņa esamībai, Viņa žēlastībai. … Skatieties nākotnē. Jūsu grūtības un bēdas ir ļoti īstas, taču tās neturpināsies mūžīgi. Jūsu tumšā nakts paies, jo Dēls piecēlās ar „dziedinājumu Savos spārnos”.”

(Nīls L. Andersens, „Ievainotie” (vispārējās konferences runa), Ensign vai Liahona, 2018. g. nov., 85. lpp.)

Kā es varu gūt prieku, ejot cauri pārbaudījumiem?

Elders Džozefs B. Virtlins (1917–2008) no Divpadsmit apustuļu kvoruma stāstīja, kā gūt prieku grūtos brīžos, atminoties savas mātes padomu: „Lai notiek, kas notikdams, mīli to.”

Attēls
Last official portrait of Elder Joseph B. Wirthlin of the Quorum of the Twelve Apostles, 2004. Died December 1, 2008.

„Kā gan lai spējam mīlēt dienas, kas ir skumju pilnas? Mēs nespējam — vismaz ne tajā brīdī. Es nedomāju, ka mana māte ieteica mums apspiest mazdūšību vai noliegt, ka mēs izjūtam sāpes. Es nedomāju, ka viņa vēlējās, lai mēs apklātu nepatīkamo patiesību ar šķietamu prieku. Bet es uzskatu, ka tam, kā mēs attiecamies pret dzīves likstām, var būt noteicoša nozīme tajā, cik laimīgi un veiksmīgi mēs spēsim būt savā dzīvē. Ja mēs uztveram likstas saprātīgi, tad mūsu grūtākie brīži var būt vislielākās izaugsmes laiks, kas savukārt var novest mūs pie lielākas laimes. …

Ja mēs saskatīsim humoru, tieksimies pēc mūžības skatījuma, sapratīsim atlīdzinājuma principu un tuvosimies Debesu Tēvam, tad mēs spēsim izturēt grūtības un pārbaudījumus. Mēs, tāpat kā mana māte, varēsim teikt: „Lai kas arī notiktu, mīli to.””

(Džozefs B. Virtlins, „Lai kas arī notiktu, mīliet to” (vispārējās konferences runa), Ensign vai Liahona, 2008. g. nov., 26.–28. lpp.)

Mācību papilduzdevums

1. Pētera vēst. 5:1–5 . „Ganiet Dieva ganāmo pulku”

Jūs kopā ar audzēkņiem varētu izlasīt 1. Pētera vēst. 5:1–5 un norādīt, ka šajos pantos Pēteris Baznīcas elderiem mācīja, kādi ir viņu pienākumi kā vadītājiem Dieva valstībā. Palīdziet audzēkņiem saskatīt šādu patiesu mācību: Baznīcas vadītājiem ir atbildība rūpēties par Dieva ganāmo pulku un to uzraudzīt ar mīlestību, sniedzot savu piemēru. Aiciniet audzēkņus pastāstīt, kā viņu vadītāji ir mīloši kalpojuši viņiem un viņu ģimenēm. Tāpat palīdziet audzēkņiem saprast, ka viņi var būt piemērs savam kvorumam un klasesbiedriem, sekojot „Augstā Gana” piemēram ( 1. Pētera vēst. 5:4).