„Vai tad man nedzert to kausu, ko mans Tēvs man ir nolicis?”
Attēls
Judas is giving Jesus a kiss on the cheek, a band of men with torches are behind them. Outtakes include soldiers and men with torches leaving, Peter with a knife in his hand with the savior on the ground healing the wounded man, the people who want to arrest Jesus coming with torches, Peter about to cut the man’s ear, Jesus talking to Judas, Jesus looking at Judas, some of the mob, Jesus healed the man, the backs of James and John watching as Jesus is being taken away, Judas stepping forth from the crowd, Jesus allowing the soldier to bind his hands, and Jesus on the ground with the wounded man, looking up at his disciples.
Jēzus Kristus bija visā pilnībā apņēmies pildīt Debesu Tēva gribu. To īpaši uzskatāmi parāda Viņa ciešanas Ģetzemanes dārzā, Viņa turpmākais arests un notikumi pirms Viņa krustā sišanas un tās laikā. Šī nodarbība palīdzēs tev sekot Jēzus Kristus piemēram, izvēloties pildīt Debesu Tēva gribu savā dzīvē.
Audzēkņu sagatavošanās: Aiciniet audzēkņus padomāt par kādu gadījumu, kad viņi ir izvēlējušies darīt to, ko Debesu Tēvs vēlas, nevis to, ko būtu vēlējušies viņi paši. Lūdziet audzēkņus padomāt par to, kādas grūtības viņiem tādējādi radās un kālab viņi izvēlējās rīkoties minētajā veidā.
Idejas mācību uzdevumiem
Debesu Tēva gribas izvirzīšana augstāk par mūsu pašu gribu
Lai palīdzētu audzēkņiem aizdomāties par grūtībām, kas rodas, izvirzot Debesu Tēva gribu augstāk par mūsu pašu gribu, jūs varētu izmantot doto situācijas aprakstu. Jūs varētu uzaicināt kādu audzēkni iznākt klases priekšā, lai dalītos savās domās par situācijas aprakstā piedāvāto izvēli.
Attēls
Drawing of two doors and siding.
Izlieciet apskatei iepriekš redzamo attēlu vai uzzīmējiet uz tāfeles divas vienkāršas durvis.
Iztēlojies, ka tu stāvi pie divām durvīm. Izvēloties iziet pa pirmajām durvīm, tu pildītu Debesu Tēva gribu, taču tev nāktos sastapties ar smagu pārbaudījumu. Ja tu izvēlētos iziet pa otrajām durvīm, tu izvairītos no minētā pārbaudījuma, taču neizdarītu to, ko no tevis vēlas Debesu Tēvs.
Kālab cilvēks varētu izvēlēties pirmās durvis? Vai otrās durvis?
Kas no tā, ko tu zini par Debesu Tēvu, varētu palīdzēt tev izvēlēties iziet pa pirmajām durvīm?
Velti kādu brīdi pārdomām par Jēzus Kristus dzīvi un to, kā pirmo durvju izvēlēšanās līdzinātos tam, kā izvēlējās dzīvot Viņš. Šīsdienas nodarbībā tev būs iespēja lasīt par izvēlēm, ko Glābējs izdarīja savas laicīgās dzīves noslēgumā. Studējot pievērs uzmanību tam, kas tevi iedvesmo, domājot par Jēzus Kristus rīcību.
Jēzus Kristus tiek nodots un arestēts Ģetzemanē
Ģetzemanes dārzā Jēzus Kristus lūdza Savu Tēvu, sakot: „[Pa]ņem šo biķeri [prom] no Manis.” Tajā pašā laikā Viņš skaidri norādīja, ka ir apņēmies pildīt Tēva gribu, sacīdams: „Tomēr ne Mans, bet Tavs prāts lai notiek!” ( Lūkas 22:42 .) Pieminēdams biķeri, Jēzus runāja par Savām ciešanām un nāvi.
Izlasi Jāņa 18:1–4 , pievēršot uzmanību tam, kā Glābējs turpināja izrādīt savu apņemšanos — pildīt Debesu Tēva gribu.
Pieraksti dažas no tām grūtībām, par kuru īstenošanos tuvāko stundu laikā Jēzum jau bija zināms un kuras Viņš pieņēma (skat. 4. pantu).
Izlasi Jāņa 18:5–11 , pievēršot uzmanību tam, kā Glābējs rīkojās, redzot bruņoto pūli, kas bija nācis Viņu sagūstīt.
Lai iegūtu papildu informāciju, ko Jānis nav pierakstījis un kas liecina par Jēzus Kristus apbrīnojamo mīlestību un apņēmību, izlasi Mateja 26:52–54 un Lūkas 22:50–51 . Tu varētu arī noskatīties video angļu valodā „The Savior Suffers in Gethsemane” (Glābēja ciešanas Ģetzemanē; no 5:55 līdz 8:30 minūtei), kas ir pieejams vietnē ChurchofJesusChrist.org.
Attēls
Drawing of two doors and siding.
Kas atstāj uz tevi vislielāko iespaidu, domājot par Jēzus sastapšanos ar bruņoto pūli?
Ko Jēzus Kristus piemērs palīdz tev saprast, domājot par saskaršanos ar pretestību?
Kas, tavuprāt, ļāva Glābējam tikt galā ar minētajām situācijām tieši šādā veidā? Ko tas māca tev par Viņa raksturu?
Apspriežoties par Glābēja raksturīpašībām un to, ko audzēkņi ir mācījušies no Viņa rīcības, jums varētu būt lietderīgi iekļaut diskusijā eldera Bednāra izteikumu no sadaļas „Komentāri un skaidrojumi”. (Skat. Deivids A. Bednārs, „Lēnprātīgs un no sirds pazemīgs”, Ensign vai Liahona, 2018. g. maijs, 33. lpp.)
Jēzus Kristus tiek nodots tiesai
Pēc aizturēšanas Jēzus tika atvests augstā priestera Kajafas un citu jūdu vadītāju priekšā. Izlasi Lūkas 22:63–65 , lai uzzinātu par viņu netaisno izturēšanos pret Jēzu. Tu varētu arī noskatīties video angļu valodā „Jesus Is Tried by Caiaphas, Peter Denies Knowing Him” (Kajafa tiesā Jēzu, Pēteris noliedz, ka pazīst Viņu; no 0:00 līdz 1:39 minūtei), kas ir pieejams vietnē ChurchofJesusChrist.org.
Attēls
Drawing of two doors and siding.
Kālab, tavuprāt, Glābējs bija gatavs paciest tik skarbu un netaisnu izturēšanos?
Mormona Grāmatā Nefijs un Abinadijs mācīja par to, kālab Glābējs labprātīgi pakļāvās šādam izturēšanās veidam. Izlasi 1. Nefija 19:8–9 un Mosijas 15:5–7 , lai uzzinātu par viņu minētajiem iemesliem.
Pieraksti savā studiju dienasgrāmatā to, ko tu no šiem pantiem vari mācīties par Jēzu Kristu un no Viņa.
Tu varētu pierakstīt dažus no iemesliem, kālab izpratne par šīm mācībām tev šķiet vērtīga vai attiecināma uz tavu personīgo dzīvi.
Ja audzēkņiem ir nepieciešama palīdzība, domājot par to, ko viņi var mācīties no šiem pantiem, jūs varētu dalīties kādā piemērā. Viens no piemēriem, papildus tālāk izceltajam principam, ir tāds, ka Jēzus Kristus bija gatavs ciest mūsu dēļ, jo Viņš ir mīlošs un laipns. Ja audzēkņi ir izvēlējušies uzrakstīt par šo patieso mācību savās studiju dienasgrāmatās, jūs varētu lūgt dažus brīvprātīgos pastāstīt, kālab, viņuprāt, šī mācība ir svarīga.
Lūdziet brīvprātīgos dalīties vēl citās mācībās, par kurām viņi ir rakstījuši, pastāstot arī to, kāpēc viņi to ir darījuši.
Viena no šajos pantos ietvertajām mācībām, ko būtu svarīgi izprast, ir tāda, ka Jēzus Kristus visās lietās pakļāvās Sava Tēva gribai.
Kas no Jēzus izpratnes par Debesu Tēvu, tavuprāt, vedināja Viņu visā pilnībā pakļauties Tēva gribai?
Ja, gatavojoties nodarbībai, audzēkņi tika aicināti izpildīt audzēkņu sagatavošanās uzdevumu, jūs varētu aicināt dažus brīvprātīgos dalīties savā pieredzē ar pārējiem.
Lai palīdzētu audzēkņiem saturīgi apspriest to, kādēļ mums ir grūti pakļaut savu gribu Dieva gribai, jūs varētu izmantot eldera Maksvela izteikumu no sadaļas „Komentāri un skaidrojumi”.
Kādas svētības tu esi iemantojis, izvēloties sekot Debesu Tēva gribai pat tad, kad tas ir grūti?
Prezidents Rasels M. Nelsons ir uzdevis virkni jautājumu par mūsu gatavību pakļauties Dieva gribai. Velti kādu brīdi pārdomām par to, ko tu teiktu, vaļsirdīgi atbildot uz šiem jautājumiem. Padomā, kas tev būtu jādara, lai tu spētu atbildēt apstiprinoši uz katru no šiem jautājumiem.
Lai palīdzētu audzēkņiem veltīt laiku pārdomām par prezidenta Nelsona uzdotajiem jautājumiem, jūs varētu izlikt apskatei doto izteikumu.
Attēls
Official portrait of President Russell M. Nelson taken January 2018
Vai jūs esat ar mieru ļaut Dievam savā dzīvē gūt virsroku? Vai jūs esat ar mieru ļaut, lai Dievs atstātu spēkpilnāko iespaidu jūsu dzīvē? Vai jūs ļausiet, lai Viņa vārdi, Viņa baušļi un Viņa derības ietekmē to, ko jūs katru dienu darāt? Vai jūs ļausiet, lai Viņa balss, salīdzinājumā ar visām citām, būtu prioritāra? Vai jūs esat ar mieru dot priekšroku tam, ko Viņš no jums vēlas, uzskatot pārējās ambīcijas par otršķirīgām? Vai jūs esat ar mieru ļaut, lai jūsu griba tiek pakļauta Viņa gribai?
(Rasels M. Nelsons, „Ļaujiet Dievam gūt virsroku” (vispārējās konferences runa), Ensign vai Liahona, 2020. g. nov., 94. lpp.)
Attēls
Drawing of two doors and siding.
Spriežot pēc tā, ko tu esi mācījies par Glābēja pakļaušanos sava Tēva gribai, uzraksti dažos teikumos to, ko tu vēlētos atcerēties, darīt vai kāds tu vēlētos kļūt. Apsver tālāk sniegtos norādījumus, kas tev palīdzēs pierakstīt savas domas un vēlmes.
Es gribu atcerēties to, ka Glābējs …
Es varu pildīt Debesu Tēva gribu līdzīgi Jēzum Kristum, darot …
Viena no īpašībām, ko es centīšos izkopt, lai kļūtu līdzīgāks Jēzum Kristum, ir …
Komentāri un skaidrojumi
Ko mēs varam mācīties par Glābēju no Viņa gatavības — pakļauties Debesu Tēvam?
Elders Deivids A. Bednārs no Divpadsmit apustuļu kvoruma mācīja, ka Glābēja lēnprātība bija tā īpašība, kam bija svarīgākā loma tajā, lai Viņš spētu pakļaut savu gribu Debesu Tēva gribai.
Attēls
Elder David A. Bednar, Quorum of the Twelve Apostles official portrait. 2020.
Tā Kunga pastāvīgā, labprātīgā padevība un izteiktā pašsavaldība iedveš godbijību un ir pamācoša mums visiem. Kad bruņotu cilvēku grupa, kurā ietilpa tempļa sardze un romiešu karavīri, ieradās Ģetzemanē, lai satvertu un apcietinātu Jēzu, Pēteris izvilka savu zobenu un nocirta augstā priestera kalpam labo ausi [skat. Jāņa 18:10 ]. Glābējs tad pieskārās kalpa ausij un to dziedināja [skat. Lūkas 22:51 ]. Lūdzu, ņemiet vērā, ka Viņš pastiepa roku un svētīja Savu potenciālo gūstītāju, izmantojot to pašu debesu spēku, ar kura palīdzību Viņš būtu varējis izvairīties no šī gūsta un krustā sišanas.
… Glābēja lēnprātība izpaužas Viņa ieturētajā atbildē, izteiktajā savaldībā un tajā, ka Viņš nevēlējās izmantot Savu bezgalīgo spēku Savam pašlabumam.
(Deivids A. Bednārs, „Lēnprātīgs un no sirds pazemīgs” (vispārējās konferences runa), Ensign vai Liahona, 2018. g. maijs, 33. lpp.)
Kālab lai es gribētu pakļaut savu gribu Dieva gribai?
Elders Nīls A. Maksvels (1926–2004) no Divpadsmit apustuļu kvoruma mācīja:
Attēls
Last official portrait of Elder Neal A. Maxwell, 1992.
Tik daudzi no mums … maldīgi domā, ka, ļaujot mūsu gribai saplūst ar Dieva gribu, mēs kaut kādā ziņā zaudējam savu individualitāti (skat. Mosijas 15:7). Patiesībā mēs, protams, satraucamies ne jau par atteikšanos pašiem no sevis, bet gan par atteikšanos no tādām savtīgām lietām kā, piemēram, mūsu lomām, mūsu laika, mūsu pārākuma vai mūsu mantības. Nav nekāds brīnums, ka Glābējs norāda mums zaudēt sevi (skat. Lūkas 9:24). Viņš tikai lūdz mums zaudēt savu veco Es, lai mēs atrastu savu jauno Es. Runa ir nevis par savas personības zaudēšanu, bet gan par savas īstenās personības atklāšanu! …
Savas gribas pakļaušana patiesībā ir vienīgā unikālā un personīgā lieta, ko mēs varam upurēt uz Dieva altāra. Visas citas daudzās lietas, ko mēs „dodam”, brāļi un māsas, patiesībā ir tas, ko Viņš Pats mums ir devis vai aizdevis. Taču, kad ikviens no mums visbeidzot pakļaujas, ļaujot savai individuālajai gribai saplūst ar Dieva gribu, tikai tad mēs Viņam tik tiešām kaut ko dodam! Tas ir vienīgais, kas tik tiešām ir mūsu, ko mēs varam dot!
(Neil A. Maxwell, “Swallowed Up in the Will of the Father,” Ensign, 1995. g. nov., 23., 24. lpp.)
Mācību papilduzdevums
Ko simbolizē biķeris jeb kauss, no kura dzēra Jēzus Kristus?
Lai palīdzētu audzēkņiem izjust lielāku atzinību, domājot par Glābēju un Viņa vēlmi pildīt Debesu Tēva gribu, jūs varētu uzsvērt to, ko simbolizē biķeris, no kura dzēra Jēzus Kristus. Palīdziet audzēkņiem saprast, ka biķeris, ko Debesu Tēvs lūdza Jēzum Kristum izdzert, simbolizē Viņa ciešanas un nāvi, kas pēcāk ļāva Viņam Augšāmcelties. Jūs varētu lūgt audzēkņus pierakstīt to, ko viņi ir mācījušies par Glābēju, lasot dotās rakstvietas par minēto biķeri. Jūs varētu arī lūgt viņus paprātot par to, kā viņi ir tikuši svētīti, pateicoties tam, ka Jēzus Kristus ir izdzēris šo rūgto biķeri.