Jēzus — apsēdies uz akmens Galilejas jūras krastā. Ap Viņu ir sapulcējies ļaužu pūlis. Cilvēki klausās, kā Kristus sludina. (Marka 4:1) (Lūkas 5:1)
Sava Kalna sprediķa laikā Jēzus Kristus mācīja Saviem mācekļiem tiesāt jeb spriest taisnīgi. Šajā nodarbībā tev būs iespēja mācīties, kā veikt taisnīgus spriedumus.
Audzēkņu sagatavošanās: Aiciniet audzēkņus apdomāt, ko viņi zina par to, kādus spriedumus viņiem vajadzētu veikt, un par to, no kādu spriedumu veikšanas viņiem vajadzētu atturēties. Mudiniet viņus padomāt par jautājumiem, kas viņiem ir radušies, domājot par citu tiesāšanu.
Idejas mācību uzdevumiem
Mums vajadzētu tiesāt taisnīgi.
Kopīgi izlasiet dotos situāciju aprakstus un aiciniet audzēkņus padomāt, kādus spriedumus cilvēki varētu veikt katrā no šīm situācijām. Jūs varat arī izmainīt situāciju aprakstus, lai tie labāk atbilstu audzēkņu vajadzībām.
Kāds tevi aicina uz ballīti, kurā daudzi pusaudži lietos vielas, kas ir pretrunā Gudrības vārdam.
Cilvēks, kurš dzīvo pēc atšķirīgiem standartiem, vēlas būt tavs labākais draugs.
Kāds no jūsu draudzes sabata dienā rīkojas citādi nekā tava ģimene.
Tu uzzini, ka tavam draugam ir ieradums skatīties pornogrāfiskus materiālus.
Šīs nodarbības gaitā tu mācīsies par to, kā tiesāt taisnīgi. Tev būs iespēja vēlreiz apdomāt šos situāciju aprakstus un pielietot apgūto.
Kādi jautājumi tev ir radušies par citu tiesāšanu?
Studējot šīsdienas nodarbībā, padomā, kādas ir tavas domas par citu tiesāšanu, un ieklausies Svētā Gara pamudinājumos. Pieraksti iespaidus, kas vairo tavu izpratni par Glābēja mācībām attiecībā uz tiesāšanu. Izlasi Mateja 7:1. Šis pants bieži tiek pārprasts, domājot, ka Glābējs ir mācījis, ka mums nekad nevajadzētu tiesāt. Tagad izlasi šo pantu Džozefa Smita tulkojumā (Mateja 7:2 Džozefa Smita tulkojumā, Trīsrakstu sējuma pielikums).
Kā Džozefa Smita tulkojums vairo tavu izpratni par to, ko Glābējs ir mācījis par tiesāšanu?
Ko, tavuprāt, nozīmē taisnīga tiesāšana?
Izlasi doto izteikumu:
Jūs varētu izlikt šo izteikumu apskatei, lai audzēkņi varētu sekot līdzi, kamēr kāds lasa viņiem priekšā.
Tiesāšana ir svarīgs rīcības brīvības izmantošanas aspekts, un tā prasa cītīgu piepūli, īpaši tad, ja mēs izdarām spriedumus par citiem cilvēkiem. Visiem mūsu spriedumiem ir jātiek pieņemtiem saskaņā ar taisnīgiem standartiem. Tikai Dievs, kurš pārzina katra cilvēka sirdi, var pieņemt galīgos spriedumus par kādu cilvēku.
Dažkārt cilvēki domā, ka nav pareizi jebkādi tiesāt citus. Lai gan tā ir tiesa, ka mums nevajadzētu citus nosodīt vai tiesāt netaisnīgi, mums nāksies izdarīt spriedumus par dažādām idejām, situācijām un cilvēkiem visas savas dzīves gaitā. …
Mums, cik vien tas iespējams, vajadzētu spriest par situācijām, kurās cilvēki ir nonākuši, nevis tiesāt pašus cilvēkus. Mums, cik vien iespējams, vajadzētu atturēties no spriedumu izdarīšanas, kamēr mums nav pietiekamas informācijas par faktiem. Un mums vienmēr būtu jāieklausās Svētajā Garā, kurš var vadīt mūs mūsu lēmumos.
Kuri no šajā izteikumā ietvertajiem vārdiem vai frāzēm palīdz tev izprast taisnīgas tiesāšanas būtību?
Mums nevajadzētu pievērsties citu cilvēku nepilnībām
Attēls
Sinepju sēkliņa cilvēka rokā.
Attēls
Veca ozola sija vai stabs, kas fotografēts uz balta fona. (vert)
Izlasi Mateja 7:2–5, pievēršot uzmanību vēl citām mācībām par tiesāšanu. 3. pantā Glābējs sauc koka skaidiņu par skabargu, bet lielu koka gabalu — par baļķi.
Jūs varētu parādīt audzēkņiem pievienotos attēlus ar skabargu un baļķi.
Jūs varētu arī atnest uz nodarbību koka skaidiņu (vai kādu citu mazu priekšmetu) un lielāku koka gabalu (vai citu lielu priekšmetu). Aiciniet divus audzēkņus attēlot šo līdzību, abiem savu acu priekšā uzmanīgi turot vienu no šiem priekšmetiem.
Kāpēc cilvēkam, kuram acī ir baļķis, varētu būt grūti izņemt skabargu no kāda cita cilvēka acs?
Kā jūs domājat, ko Glābējs māca, izmantojot līdzību par skabargu un baļķi?
Audzēkņi varētu minēt dažus no šiem principiem:
Tas, kā mēs tiesājam citus, ietekmēs to, kā mūs tiesās Glābējs.
Ja mēs pievērsīsimies paši savu grēku un vājību saskatīšanai un nožēlošanai, tad mums būs mazāka tieksme — netaisnīgi tiesāt citus.
Ja esam nožēlojuši savus grēkus, mēs varam daudz labāk palīdzēt citiem.
Kad audzēkņi minēs šos vai citus principus, uzrakstiet tos uz tāfeles, izsakoties viņu vārdiem.
Kāpēc mums ir svarīgi atcerēties šīs mācības?
Ko tu vari mācīties par Jēzu Kristu no šīm mācībām?
Lai paraudzītos uz vēl vienu Glābēja mācītā principa piemēru, noskaties video angļu valodā „Looking through Windows” (Raudzīšanās caur logiem; 2:19), kas pieejams vietnē ChurchofJesusChrist.org.
Kāpēc dažreiz mums ir grūti dzīvot saskaņā ar Kristus mācībām par tiesāšanu?
Kā tu varētu caur Jēzu Kristu iegūt Sava Debesu Tēva palīdzību, lai Viņš palīdzētu tev pielietot šo principu savā dzīvē?
Vingrinies taisnīgas tiesāšanas principu piemērošanā
Izvēlies vienu no nodarbības sākumā dotajiem situāciju aprakstiem vai padomā par kādu līdzīgu situāciju.
Šī uzdevuma veikšanai jūs varētu iedalīt audzēkņus pāros vai nelielās grupiņās. Īsu brīdi pievienojieties katrai no tām, pēc vajadzības iesaistoties grupas diskusijā.
Kuru situāciju tu izvēlējies?
Kādus taisnīgus spriedumus tev vajadzētu veikt šajā situācijā?
No kādiem spriedumiem tev vajadzētu atturēties?
Kā tu varētu sekot Glābēja mācībām, savos spriedumos esot gan taisnīgs, gan žēlastīgs?
Kā tev šajā situācijā varētu palīdzēt savu personīgo grēku un vājību apzināšanās?
Aiciniet audzēkņus brīvprātīgi dalīties savos komentāros. Rūpīgi ieklausieties studentu atbildēs, lai saprastu, cik labi viņi ir apguvuši šo mācību.
Dažreiz cilvēki uzskata, ka Glābēja mācības Mateja 7:1–5 nozīmē, ka mums nekad nevajadzētu citus tiesāt. Prezidents Dalins H. Oukss no Augstākā prezidija paskaidroja, ka ir tāda veida spriedumi, ko mēs tiekam mudināti pieņemt:
Attēls
Prezidents Dalins H. Oukss; oficiālais portrets, uzņemts 2018. gada martā.
„Pastāv divu veidu spriedumi: galīgie spriedumi, ko mums ir aizliegts pieņemt, un vērtējošie spriedumi, ko mums ir norādīts pieņemt, taču balstoties tikai uz taisnīgiem principiem. …
Apdomāsim dažus principus vai aspektus, kas vedina pie „taisnīga sprieduma”.
Pirmkārt, taisnīgam spriedumam pēc definīcijas ir jābūt vērtējošam. Tajā ir jāatturas paziņot, ka kādam cilvēkam ir garantēta paaugstināšana, vai noraidīt kādu, uzskatot, ka viņš ir neglābjami lemts elles mokām. …
Otrkārt, taisnīga sprieduma veikšanā mūs vadīs Tā Kunga Gars, nevis dusmas, atriebība, greizsirdība vai savtība. …
Treškārt, lai vērtējošais spriedums būtu taisnīgs, tam jātiek veiktam savas pārraudzības ietvaros. Mums nevajadzētu pieņemt tādus spriedumus un rīkoties saskaņā ar tādiem spriedumiem, kuru veikšana neietilpst mūsu personīgajos pienākumos. …
Ceturtkārt, ja vien iespējams, mums vajadzētu atturēties no tiesāšanas, kamēr mums nav atbilstošas informācijas par faktiem. …
Piektkārt, taisnīga, vērtējoša sprieduma pieņemšanas princips ir šāds: mēs, cik vien iespējams, atturēsimies no citu cilvēku tiesāšanas un vērtēsim tikai situācijas.”
(Dallin H. Oaks, „‘Judge Not’ and Judging”, Ensign, 1999. g. aug., 7., 9.–11. lpp.)
Aiciniet audzēkņus apdomāt savas atbildes uz pirmo jautājumu. Pārējos jautājumus audzēkņi varētu pārrunāt kopīgi vai atbildēt uz tiem savās studiju dienasgrāmatās.
Kādus spriedumus man vajadzētu veikt, un no kādiem spriedumiem man vajadzētu atturēties?
Ko tu šajā nodarbībā mācījies par taisnīgu tiesāšanu? Kā apgūtais varētu palīdzēt tev raudzīties uz citiem un uz sevi līdzīgāk Glābējam?
Kādas atbildes tu esi saņēmis uz saviem jautājumiem par tiesāšanu? Ja tev ir vēl kādi neatbildēti jautājumi, apņemies turpināt studēšanu un tiekties pēc atbildes no Svētā Gara.
Kas tev var palīdzēt būt iecietīgākam, tiesājot citus?
Jūs varētu dalīties savā liecībā par taisnīgu tiesāšanu.
Komentāri un skaidrojumi
Kā Dievs raugās uz Saviem bērniem?
Prezidents Rasels M. Nelsons mācīja, ka mūsu Debesu Tēva skatījumā mēs visi esam vienlīdzīgi:
Attēls
Prezidenta Rasela M. Nelsona oficiālais portrets, uzņemts 2018. gada janvārī.
Ikvienam no mums ir dievišķs potenciāls, jo katrs no mums ir Dieva bērns. Viņa skatījumā mēs visi esam vienlīdzīgi. Šī patiesā mācība vedina pie būtiskiem secinājumiem. Brāļi un māsas, lūdzu, rūpīgi ieklausieties tajā, ko es grasos jums teikt! Dievs nemīl kādu rasi vairāk par citu. Viņa mācība šajā jautājumā ir skaidra. Viņš aicina visus nākt pie Viņa — „melnos un baltos, vergus un brīvos, vīrus un sievas” [2. Nefija 26:33].
(Rasels M. Nelsons, „Ļaujiet Dievam gūt virsroku” (vispārējās konferences runa), Ensign vai Liahona, 2020. g. nov., 94. lpp.)
Kā Kristum piemītošo īpašību izkopšana var iespaidot tavus spriedumus par citiem?
Elders Deils G. Renlands no Divpadsmit apustuļu kvoruma mācīja par līdzināšanos Kristum, kas var mums palīdzēt tiesāt taisnīgi.
Attēls
Elders Deils G. Renlands no Divpadsmit apustuļu kvoruma; oficiālais portrets 2016. gada janvārī.
„Kristum līdzīgam cilvēkam ļoti patīk žēlastība. Cilvēki, kuriem ļoti patīk žēlastība, nav nosodoši; viņi izrāda līdzjūtību pret apkārtējiem — īpaši pret tiem, kuriem nav veicies tik labi kā citiem; viņi ir labvēlīgi, laipni un cienījami. Šādi cilvēki izturas pret ikvienu ar mīlestību un sapratni, neatkarīgi no tādām iezīmēm kā rase, dzimums, reliģiskā piederība, seksuālā orientācija, sociālekonomiskais statuss, kā arī cilšu, klanu vai nacionālās atšķirības. To visu pārklāj Kristum piemītošā mīlestība.”
Dotie video var dažādot šīs nodarbības pasniegšanu, mācot par taisnīgu tiesāšanu. Abi video ir pieejami vietnē: ChurchofJesusChrist.org.
Video angļu valodā „Judging Others? Stop It!” (Vai tu tiesā citus? Pārtrauc to!; 3:18): prezidents Dīters F. Uhtdorfs, kurš tolaik kalpoja Augstākajā prezidijā, ir teicis: „Attiecībā uz ienaidu, tenkām, ignorēšanu, izsmiešanu, aizvainojuma turēšanu vai vēlmi nodarīt kaitējumu, lūdzu, izmantojiet šo ieteikumu: „Pārtrauciet to!””
Video angļu valodā „Am I Good Enough?” (Vai es esmu pietiekami labs?; 3:28): elders J. Devns Kornišs no Septiņdesmitajiem ir teicis: „Mēs maldīgi nosakām savu pašvērtību, spriežot pēc tā, kas mums pieder vai kā mums nav, un pēc citu cilvēku viedokļiem.”
