Mīliet tos, kurus mācāt

Vairums Jērikas ļaužu uzskatīja, ka viņiem par Caķeju ir zināms viss, kas jāzina. Viņš bija muitnieks un nodokļu iekasētājs, patiesībā pat virsmuitnieks, un viņš bija bagāts. Viņi domāja, ka viņš noteikti ir negodīgs un korumpēts. Taču Jēzus uzlūkoja Caķeja sirdi un redzēja, ka viņš ir godājams „Ābrahāma dēls” (skat. Lūkas 19:1–10). Glābējs nevērtēja cilvēkus tikai pēc ārējā izskata, bet redzēja, kādi viņi ir patiesībā un kādi viņi var kļūt. Raugoties uz tādiem vienkāršiem zvejniekiem kā Sīmanis, Andrejs, Jēkabs un Jānis, Viņš redzēja Savas Baznīcas turpmākos vadītājus. Viņš redzēja, ka bailes iedvesošais vajātājs Sauls ir „izredzēts ierocis”, kurš sludinās Viņa evaņģēliju ķēniņu un tautu priekšā (skat. Ap. d. 9:10–15). Un, lūkojoties uz jums un uz ikvienu personu, kuru jūs mācāt, Glābējs saskata Dieva dēlu vai meitu ar neierobežotu potenciālu.

Starp jūsu mācītajiem cilvēkiem, visdrīzāk, būs daļa šķietami uzticīgu un pievērstu cilvēku, un daļa, kuri šķiet neieinteresēti vai pat dumpinieciski noskaņoti. Esiet piesardzīgi un neizdariet pieņēmumus, balstoties tikai uz acīmredzamo. Svētais Gars var palīdzēt jums saredzēt visos cilvēkos daļu no tā, ko redz Glābējs, un palīdzēt jums iemīlēt viņus tā, kā Viņš tos mīl.

Jautājumi pārdomām: Padomājiet par katru jūsu mācīto personu un paprātojiet, kādas ir Debesu Tēva un Jēzus jūtas pret katru no šiem cilvēkiem. Ko Viņi varētu saskatīt šajā cilvēkā? Kā šīs pārdomas iespaidos to, kā jūs šo cilvēku mācāt?

No Svētajiem Rakstiem: 1. Samuēla 16:7; Psalmi 8:4–5; Romiešiem 8:16–17; Mācības un Derību 18:10–14

Samariešu sieviete neieradās pie akas, lai uzklausītu evaņģēlija vēsti. Viņa nāca pasmelt ūdeni. Taču Glābējs spēja saredzēt, ka viņu māc ne tikai fiziskās slāpes vien. Viņš zināja, ka viņai ir bijusi grūtību pilna dzīve, kurā trūka noturīgu attiecību. Tādēļ Jēzus, pamatojoties uz vajadzību, kas atbilda viņas tā brīža interesēm, — dzīvībai nepieciešamo ūdeni —, sasaistīja to ar viņas dziļāko, garīgo vajadzību pēc „dzīvā ūdens” un „mūžīgās dzīvības”. Sarunas noslēgumā šī sieviete bija ieguvusi personīgu liecību, ka Jēzus ir Kristus, vismaz daļēji iedvesmojoties no tā, cik labi Viņš to pazina. „[Viņš] man visu pateicis, ko es esmu darījusi!” viņa teica. „Vai tikai Tas nav Kristus?” (Skat. Jāņa 4:6–29.)

Lai jūs varētu būt Kristum līdzīgi skolotāji, jums ir jāiepazīst jūsu mācītie cilvēki un jāmēģina izprast to, kas slēpjas viņu sirdī. Jūs varat izrādīt interesi par viņu dzīvi un izturēties iejūtīgi. Jūs varat mēģināt izprast viņu izcelsmi, intereses, talantus un vajadzības. Jūs varat izzināt to, kā viņi efektīvāk apgūst mācīto. Jūs varat uzdot jautājumus, vērīgi ieklausīties un vērot viņu attieksmi. Pats svarīgākais, jūs varat lūgt pēc tās izpratnes, ko var sniegt vienīgi Gars. Jo labāk jūs pazīsiet attiecīgo cilvēku, jo skaidrāk jūs spēsiet palīdzēt viņam saredzēt Jēzus Kristus evaņģēlija nozīmi un spēku viņa personīgajā dzīvē. Kad jūs būsiet izpratuši attiecīgā cilvēka slāpes, Gars varēs mācīt jums, kā palīdzēt tās remdēt ar Glābēja dzīvo ūdeni.

Jautājumi pārdomām: Kas jums jau ir zināms par jūsu mācītajiem cilvēkiem? Kas viņiem šķiet svarīgi? Kādas ir viņu stiprās puses? Kādas grūtības viņi pieredz? Ko jūs varat darīt, lai vēl labāk viņus saprastu?

No Svētajiem Rakstiem: Psalmi 139:1–5; Mateja 6:25–32; Marka 10:17–21; Jāņa 10:14; 3. Nefija 17:1–9

Iztēlojieties, kā varētu būt juties Sīmanis Pēteris, dzirdot Glābēja vārdus: „Sīmani, Sīmani, redzi, Sātanam ļoti iegribējies [tevi sev] … Bet Es esmu lūdzis par tevi, lai tava ticība nemitētos.” (Lūkas 22:31–32.) Kā jūs iespaidotu apziņa, ka Jēzus Kristus ir lūdzis Tēvu jūsu labā? Senās Amerikas ļaudis, kuri bija to pieredzējuši, aprakstīja to šādiem vārdiem: „Un neviens nevar aptvert to prieku, kas piepildīja mūsu dvēseles tanī brīdī, kad mēs dzirdējām Kristu lūdzam Tēvu par mums.” (3. Nefija 17:17.)

Jūs varētu padomāt arī, kā mainās jūsu sirds, kad jūs pastāvīgi lūdzat par kādu, saucot šo cilvēku vārdā. Kā jūsu lūgšanas iespaido to, ko jūs pret šo personu jūtat? Kā tās iespaido to, kā jūs rīkojaties? Mūsu Tēvs Debesīs pavisam noteikti dzird un uzklausa tāda skolotāja sirsnīgās lūgšanas, kurš vēlas palīdzēt savam audzēknim. Un daudzos gadījumos viens no veidiem, kā Viņš atbild uz šīm lūgšanām, ir aizkustinot skolotāja sirdi un iedvesmojot viņu izdarīt vai pateikt kaut ko tādu, kas palīdzētu viņa audzēknim sajust Viņa mīlestību.

Jautājumi pārdomām: Domājot par jūsu mācītajiem cilvēkiem, vai starp viņiem ir kāds, kuram, jūsuprāt, būtu sevišķi nepieciešamas jūsu lūgšanas? Par ko jūs jūtaties iedvesmoti lūgt šī cilvēka labā? Kādas svētības varētu iemantot jūsu audzēkņi, ja jūs aicinātu viņus lūgt citam par citu?

No Svētajiem Rakstiem: Jāņa 17. nod.; Almas 31:24–36; 3. Nefija 18:15–24; 19:19–23, 27–34

Jēzus laikā reliģisko vadītāju vispārpieņemtā attieksme bija tāda, ka no grēciniekiem ir jāvairās. Tieši tādēļ, redzot, kā Jēzus sarunājas ar grēciniekiem, šie vadītāji šausminājās. Kā gan cilvēks, kurš biedrojas ar šādiem ļaudīm, var būt garīgais skolotājs?

Jēzum, protams, bija citāda pieeja. Viņš centās dziedināt garīgi sasirgušos (skat. Marka 2:15–17; Lūkas 4:17–18). Viņš pastāvīgi nāca pretim tiem, kuri kaut kādā ziņā atšķīrās no apkārtējiem vai kuriem bija sarežģījumu pilna dzīve, un Viņš sarunājās ar tiem, kuri bija grēkojuši. Viņš uzteica romiešu karavīru par viņa ticību (skat. Mateja 8:5–13). Viņš aicināja nodokļu ievācēju, kam citi neuzticējās, par vienu no Saviem uzticamajiem mācekļiem (skat. Marka 2:14). Kad kādu sievieti apsūdzēja laulības pārkāpšanā, Viņš palīdzēja viņai justies droši un iedvesmoja viņu uz grēku nožēlu un krietnāku dzīvesveidu (skat. Jāņa 8:1–11).

Taču Jēzus darīja vēl vairāk. Viņš sekmēja šādu labvēlīgu un mīlošu attieksmi arī starp Saviem sekotājiem. Viņa apustuļu sirdīs pavisam neapšaubāmi mājoja Viņa sniegtais piemērs, kad viņiem pienāca laiks — nest evaņģēlija vēsti visiem cilvēkiem. Tas atspoguļojas Pētera vārdos: „Tiešām, es atzīstu, ka Dievs neuzlūko cilvēka vaigu.” (Ap. d. 10:34.)

Ļoti ticams, ka teju ikvienam, kuru jūs mācāt, ir kaut kādā ziņā grūti justies cienītam un novērtētam. Izrādot viņiem savu mīlestību un cieņu, jūs varat pavēstīt, ka viņi šeit ir ne vien laipni aicināti, bet arī vajadzīgi. Jūs varat sazināties ar tiem, kuri neapmeklē nodarbības, kuriem ir kādas grūtības vai kuri nešķiet ieinteresēti, — esot pacietīgi, ja šķiet, ka tam nav visai lielu panākumu. Jūs varat palīdzēt ikvienam justies pietiekami droši un ērti, lai dalītos savās bažās ar saviem ticības biedriem. Un jūs varat darīt vēl vairāk. Jūs varat iedvesmot visus audzēkņus — palīdzēt jums tādas gaisotnes radīšanā, kur mācība tiek pasniegta savstarpējās cieņas, piederības un mīlestības garā.

Jautājumi pārdomām: Kas palīdz cilvēkam justies cienītam un novērtētam? Kas iedvesmo cilvēku — cienīt un novērtēt apkārtējos? Ko jūs jūtaties pamudināti darīt, lūdzot un domājot par jūsu mācītajiem cilvēkiem, lai visi varētu justies laipni aicināti un vajadzīgi?

No Svētajiem Rakstiem: Jāņa 4. nod.; 2. Nefija 26:27–28, 33; Almas 1:26; 3. Nefija 18:22–25

Attēls

tēvs māca bērnus

Noslēdzoties brīnišķīgajai un pacilājošajai dienai, kuras laikā Jēzus bija mācījis nefijiešus un kalpojis tiem, Viņš atskārta, ka Viņam ir pienācis laiks doties projām. Viņam bija jāapciemo vēl citi cilvēki. „Ejiet uz savām mājām,” Viņš teica, „un sagatavojiet savus prātus rītam.” Taču ļaudis vienkārši sēdēja „asarās” un „cieši raudzījās uz Viņu, it kā lūgdami, lai Viņš paliek nedaudz ilgāk ar tiem”. Tā kā Jēzus spēja saredzēt viņu vārdos neizpausto vajadzību un Viņa „sirds [bija] pilna līdzjūtības”, Viņš uzkavējās nedaudz ilgāk (3. Nefija 17:3, 5–6). Viņš svētīja sasirgušos un ciešanu nomocītos viņu starpā. Viņš metās ceļos un lūdza kopā ar tiem. Viņš raudāja kopā ar tiem, un Viņš līksmoja kopā ar tiem.

Jūs varētu lūgt un studēt, ko Glābējs ir teicis un darījis 3. Nefija 17. nodaļā. Paprātojiet, kā Viņš izrādīja mīlestību tiem, kurus mācīja. Uzmeklējiet Svētajos Rakstos vēl citas Viņa mīlestības izpausmes. Pēc tam padomājiet par jūsu mācītajiem cilvēkiem. Ko jūs darāt, lai pienācīgā veidā izrādītu viņiem savu mīlestību? Ļaujieties Svētā Gara vadībai. Ja jums ir grūti sajust vai izrādīt mīlestību pret jūsu mācītajiem cilvēkiem, sāciet ar liecināšanu par Dieva mīlestību. Pēc tam „[lūdziet Tēvam] ar visu savas sirds spēku, lai [jūs] varētu tikt piepildīti ar šo mīlestību, ko Viņš ir dāvājis visiem tiem, kas ir patiesie Viņa Dēla, Jēzus Kristus, sekotāji” (Moronija 7:48). Un neaizmirstiet, ka rūpēm par nodarbības pasniegšanu nekādā gadījumā nevajadzētu atturēt jūs no mīlestības izrādīšanas audzēkņiem, darot to ar saviem vārdiem un darbiem. Bieži vien tas, kā jūs izturaties pret cilvēkiem, ir tikpat svarīgi, kā tas, ko jūs viņiem mācāt.

Jautājumi pārdomām: Kā Glābējs ir palīdzējis jums saprast, ka Viņš jūs mīl? Kā jūsu vecāki vai kāds cits skolotājs ir palīdzējis jums sajust Viņa mīlestību? Vai jūsu mācītie cilvēki jūt, ka jūs viņus mīlat? Vai viņi zina, ka Glābējs viņus mīl?

No Svētajiem Rakstiem: Marka 6:31–42; Jāņa 13:3–16, 34–35; 15:12–13; 1. korintiešiem 13:1–7; 1. Jāņa v. 4:7–11