Svētie Raksti
3. Nefija 8


8. nodaļa

Vētras, zemestrīces, uguns, viesuļvētras un dabas novirzes apliecina Kristus krustā sišanu. Daudz ļaužu tiek iznīcināti. Tumsa sedz zemi trīs dienas. Tie, kas paliek, apraud savu likteni. Apmēram 33.–34. g. pēc Kr.

1 Un tad notika, ka saskaņā ar mūsu pierakstu, un mēs zinām, ka mūsu pieraksts ir patiess, jo lūk, tas bija taisnīgs vīrs, kas veda šo pierakstu—jo viņš patiesi darīja daudzus brīnumus Jēzus Vārdā; un nebija neviena vīra, kas varētu darīt brīnumu Jēzus Vārdā, ja vien tas nebija attīrīts līdz pat pēdējam sīkumam no savas nekrietnības—

2 un tad notika, ja šis vīrs nebija pieļāvis kļūdu mūsu laika rēķināšanā, ka trīsdesmit un trešais gads bija pagājis;

3 un tauta sāka raudzīties ar lielu nopietnību pēc tās zīmes, ko bija devis pravietis Samuēls lamanietis, jā, pēc tā laika, kad būs tumsa trīs dienu garumā pār zemes virsu.

4 Un sākās liela šaubīšanās un vārdu maiņa starp ļaudīm, neskatoties uz to, ka tik daudzas zīmes bija dotas.

5 Un notika trīsdesmit un ceturtajā gadā, pirmajā mēnesī, mēneša ceturtajā dienā sacēlās liels negaiss, tāds, kāds nekad nebija pieredzēts visā zemē.

6 Un bija arī liela un briesmīga vētra; un bija briesmīgs pērkons, tāds, ka tas satricināja zemi tā, it kā to sadalot gabalos.

7 Un bija ārkārtīgi asi zibeņi, tādi, kādi nekad nebija pieredzēti visā zemē.

8 Un Zarahemlas pilsēta aizdegās.

9 Un Moronija pilsēta nogrima jūras dziļumos, un tās iedzīvotāji tika noslīcināti.

10 Un zeme tika uzbērta Moronihas pilsētai, tā ka pilsētas vietā izveidojās liels kalns.

11 Un bija liela un briesmīga iznīcināšana tai zemē dienvidos.

12 Bet lūk, bija vēl lielāka un briesmīgāka iznīcināšana tai zemē ziemeļos; jo lūk, visa zemes virsa tika izmainīta ar vētrām un viesuļvētrām, un pērkoniem un zibeņiem, un ārkārtīgi lielu visas zemes trīcēšanu;

13 un lielceļi tika izpostīti, un līdzenie ceļi sabojāti, un daudzas līdzenas vietas kļuva nelīdzenas.

14 Un daudzas lielas un ievērojamas pilsētas tika nogremdētas, un daudzas tika nodedzinātas, un daudzas tika satricinātas, līdz to celtnes nogāzās zemē, un to iedzīvotāji tika nogalināti, un tās vietas tika atstātas izpostītas.

15 Un bija dažas citas pilsētas, kuras palika; bet to postījumi bija ārkārtīgi lieli, un bija daudzi tanīs, kas tika nogalināti.

16 Un bija daži, kas tika aizrauti negaisā; un, kur viņi ir, neviens cilvēks nezina, izņemot tikai to, ka tie zina, ka viņi tika aizrauti.

17 Un tā visas zemes virsa kļuva sakropļota no tām vētrām un pērkoniem, un zibeņiem, un zemes trīcēšanas.

18 Un lūk, klintis sašķēlās uz pusēm; tās tika saplēstas pa visu zemes virsu, tā ka tās tika atrastas saplēstas gabalos un saplaisājušas, un sasprēgājušas pa visu zemes virsu.

19 Un notika, kad pērkoni un zibeņi, un viesulis, un vētra, un zemes trīcēšana beidzās—jo lūk, tas bija turpinājies trīs stundu garumā; un daži teica, ka tas laiks bija ilgāks; tomēr visas šīs lielās un briesmīgās lietas notika apmēram trīs stundu garumā—un tad, lūk, bija tumsa uz zemes virsas.

20 Un notika, ka bija bieza tumsa pār visu zemes virsu, tā ka tie iedzīvotāji, kas nebija krituši, varēja sajust tumsas miglu;

21 un nevarēja būt gaisma tās tumsas dēļ; nedz sveces, nedz lāpas, nedz uguns varēja tikt aizdegta ar viņu labo un ļoti sauso malku, tā ka vispār nevarēja būt nekādas gaismas;

22 un nebija nekāda gaisma redzama, nedz uguns, nedz liesma, nedz saule, nedz mēness, nedz zvaigznes, jo tik liela bija tumsas migla, kas bija uz visas zemes virsas.

23 Un notika, ka tā turpinājās trīs dienu garumā, ka nebija redzama nekāda gaisma; un bija liela sērošana un kaukšana, un raudāšana visā tautā nemitīgi; jā, liela bija tautas vaidēšana dēļ tās tumsas un tās lielās iznīcināšanas, kas bija nākusi pār tiem.

24 Un vienā vietā tos dzirdēja raudam, sakot: Ak, kaut mēs būtu nožēlojuši grēkus pirms šīs lielās un briesmīgās dienas, un tad mūsu brāļi tiktu saudzēti, un tie nebūtu sadeguši tai lielajā pilsētā Zarahemlā.

25 Un citā vietā tos dzirdēja raudam un sērojam, sakot: Ak, kaut mēs būtu nožēlojuši grēkus pirms šīs lielās un briesmīgās dienas, un nebūtu nogalinājuši praviešus un izdzinuši tos; tad mūsu mātes un mūsu skaistās meitas, un mūsu bērni būtu tikuši saudzēti, un nebūtu tikuši aprakti šai lielajā pilsētā Moronihā. Un tā tautas kaukšana bija liela un briesmīga.