19. nodaļa
Atklāsme, dota caur Džozefu Smitu Mančestrā, Ņujorkas štatā, visticamāk 1829. gada vasarā. Savā vēsturē Pravietis to piesaka kā „pavēli Martinam Herisam no Dieva, un nevis no cilvēka, dotu no Tā, Kurš ir Mūžīgs”.
1–3, Kristum ir visa vara; 4–5, Visiem cilvēkiem ir jānožēlo grēki vai jācieš; 6–12, Mūžīgs sods ir Dieva sods; 13–20, Kristus cieta par visiem, lai tie varētu neciest, ja viņi nožēlotu grēkus; 21–28, Sludini grēku nožēlošanas evaņģēliju; 29–41, Dari zināmas priecīgas vēstis.
1 Es esmu Alfa un Omega, Tas Kungs Kristus; jā, patiesi Es esmu Viņš, Sākums un Gals, pasaules Pestītājs.
2 Es, būdams izpildījis un pabeidzis Tā gribu, kuram Es piederu, tieši Tēva, attiecībā uz Mani—būdams izdarījis to, lai Es varētu pakļaut Sev visas lietas—
3 saglabājis visu varu, pat Sātana un viņa darbu iznīcināšanai pasaules galā un pēdējā lielajā tiesas dienā, ko Es sūtīšu pār tās iedzīvotājiem, tiesādams ikvienu cilvēku pēc viņa rīcības un pēc darbiem, ko viņš ir darījis.
4 Un noteikti katram cilvēkam ir jānožēlo grēki vai jācieš, jo Es, Dievs, esmu bezgalīgs.
5 Tādēļ Es neatceļu spriedumus, ko Es izdošu, bet bēdas izplatīsies, raudāšana, gaudošana un zobu griešana, jā, uz tiem, kas tiks atrasti pie Manas kreisās rokas.
6 Tomēr, nav rakstīts, ka nebūs gala šīm mokām, bet ir rakstīts—bezgalīgās mokas.
7 Turklāt ir rakstīts—mūžīgā sodība; tādēļ tas vairāk izsaka nekā citi Svētie Raksti, lai tas varētu iedarboties uz cilvēku bērnu sirdīm, pilnīgi Mana Vārda godībai.
8 Tādēļ Es izskaidrošu jums šo noslēpumu, jo jums to ir derīgi zināt tāpat kā Maniem apustuļiem.
9 Es runāju uz jums, kas esat izraudzīti šai lietā, pat kā viens, lai jūs varētu ieiet Manā atdusā.
10 Jo lūk, dievišķības noslēpums, cik liels tas ir! Jo lūk, Es esmu bezgalīgs, un sods, kas tiek uzlikts no Manas rokas, ir bezgalīgs sods, jo Bezgalīgais ir Mans Vārds. Tādēļ—
11 mūžīgs sods ir Dieva sods.
12 Bezgalīgs sods ir Dieva sods.
13 Tādēļ Es pavēlu tev nožēlot grēkus un turēt tās pavēles, ko tu esi saņēmis no Mana kalpa Džozefa Smita, jaunākā, rokas, Manā Vārdā;
14 un tas ir ar Manu visvareno spēku, ka tu esi tās saņēmis;
15 tādēļ Es pavēlu tev nožēlot grēkus—nožēlo, lai Es nesistu tevi ar Savas mutes rīksti un ar Savām dusmām, un ar Savu niknumu, un tavas ciešanas nebūtu smagas—cik smagas, tu nezini, cik skaudras, tu nezini, jā, cik grūti būs paciest, tu nezini.
16 Jo lūk, Es, Dievs, esmu izcietis tās par visiem, lai viņi varētu neciest, ja tie nožēlos grēkus;
17 bet, ja viņi nenožēlos grēkus, viņiem nāksies ciest tāpat kā Man;
18 šīs ciešanas lika Man, tieši Dievam, lielākajam no visiem, trīcēt aiz sāpēm un asiņot katrā porā, un ciest gan miesā, gan garā—un gribēju, lai Es varētu nedzert to rūgto biķeri un izvairīties—
19 tomēr, gods lai ir Tēvam, un Es baudīju to un pabeidzu Savus sagatavošanas darbus cilvēku bērniem.
20 Tādēļ Es vēlreiz pavēlu Tev nožēlot grēkus, lai Es nepazemotu tevi ar Savu visvareno spēku; un lai tu atzītu savus grēkus, lai tu neciestu šos sodus, par kuriem Es runāju, no kuriem nelielā, jā, patiesi mazākajā mērā tu nobaudīji tai laikā, kad Es atņēmu Savu Garu.
21 Un Es pavēlu tev, lai tu nesludinātu neko citu, kā vien grēku nožēlošanu, un nerādītu šīs lietas pasaulei, kamēr tā ir gudrība Manī.
22 Jo viņi nevar tagad panest gaļu, bet piens tiem ir jāsaņem; tādēļ viņiem nevajag zināt šīs lietas, lai viņi neietu bojā.
23 Mācies no Manis un klausies Manos vārdos; staigā Mana Gara lēnprātībā, un tev būs miers Manī.
24 Es esmu Jēzus Kristus; Es nācu pēc Tēva gribas, un Es daru Viņa gribu.
25 Un vēl, Es pavēlu tev, ka tev nebūs iekārot sava tuvākā sievu; nedz meklēt pēc sava tuvākā dzīvības.
26 Un vēl, Es pavēlu tev, ka tev nebūs iekārot savu paša mantu, bet dot to brīvi Mormona Grāmatas drukāšanai, kas satur patiesību un Dieva vārdu—
27 kas ir Mans vārds citticībniekiem, lai drīz tā varētu iet pie jūdiem, no kuriem lamanieši ir atlikums, lai viņi varētu ticēt evaņģēlijam un neraudzīties pēc Mesijas, kam jānāk, kas jau ir atnācis.
28 Un vēl, Es pavēlu tev, lai tu lūgtu balsī tāpat kā savā sirdī; jā, pasaules priekšā tāpat kā slepenībā, publiski tāpat kā personiski.
29 Un tu darīsi zināmas priecīgas vēstis, jā, sludināsi tās kalnos un katrā augstā vietā, un starp visiem ļaudīm, ko tev būs ļauts redzēt.
30 Un tu darīsi to ar visu pazemību, uzticēdamies Manī, nezaimodams pret zaimotājiem.
31 Un par doktrīnām tu nerunāsi, bet tu darīsi zināmu grēku nožēlošanu un ticību Glābējam, un grēku piedošanu ar kristīšanu un ar uguni, jā, tieši ar Svēto Garu.
32 Lūk, šī ir liela un pēdējā pavēle, ko Es došu tev attiecībā uz šo lietu; jo ar to pietiks tavām ikdienas gaitām, pat līdz tavas dzīves galam.
33 Un bēdas tu saņemsi, ja tu nevērīgi izturēsies pret šiem padomiem, jā, tieši tevis un īpašuma iznīcināšanu.
34 Dod daļu no sava īpašuma, jā, pat daļu no savām zemēm un visu, izņemot savas ģimenes uzturēšanai.
35 Samaksā parādu, ko tu uzņēmies ar iespiedēju. Atbrīvo sevi no jūga.
36 Atstāj savu namu un māju, izņemot tikai, kad tu vēlēsies redzēt savu ģimeni.
37 Runā atklāti ar visiem, jā, sludini, skubini, dari zināmu patiesību, tieši skaļā balsī, ar prieka skaņu, saucot—Ozianna! Ozianna! Svētīts lai ir Dieva Tā Kunga Vārds!
38 Lūdz vienmēr, un Es izliešu Savu Garu pār tevi, un liela būs tava svētība—jā, pat vairāk, nekā, ja tu iegūtu zemes dārgumus un to samaitātību.
39 Lūk, vai tu vari lasīt šo bez priecāšanās un līksmošanās savā sirdī?
40 Jeb vai tu vari turpināt skraidīt apkārt kā akls pavadonis?
41 Jeb vai tu vari būt pazemīgs un lēnprātīgs, un izturēties gudri Manā priekšā? Jā, nāc pie Manis, tava Glābēja. Āmen.