1 Un Ādams uzklausīja Dieva balsi un aicināja savus dēlus nožēlot grēkus.

2 Un Ādams atzina savu sievu atkal, un viņa dzemdēja dēlu, un viņš nosauca tā vārdu Sets. Un Ādams godināja Dieva Vārdu, jo viņš sacīja: Dievs ir nozīmējis man citu pēcnācēju Ābela vietā, kuru Kains nogalēja.

3 Un Dievs atklājās Setam, un viņš nesacēlās, bet ziedoja pieņemamu upuri, kā viņa brālis Ābels. Un viņam arī piedzima dēls, un viņš nosauca tā vārdu Ēnošs.

4 Un tad sāka šie cilvēki piesaukt Tā Kunga Vārdu, un Tas Kungs svētīja viņus;

5 un piemiņas grāmata tika vesta, kurā tika pierakstīts Ādama valodā, jo tik daudziem, cik piesauca Dievu, tika dots rakstīt ar iedvesmas garu;

6 un caur viņiem viņu bērni tika mācīti lasīt un rakstīt, un viņiem bija valoda, kas bija tīra un nepiesārņota.

7 Tad nu tā pati priesterība, kas bija sākumā, būs arī pasaules galā.

8 Tad nu šo pravietojumu Ādams teica, kad viņš bija Svētā Gara iedvesmots, un tika vesti Dieva bērnu ciltsraksti. Un šī bija Ādama paaudžu grāmata, kas sacīja: Tai dienā, kad Dievs radīja cilvēku, pēc Dieva līdzības radīja Viņš to;

9 pēc Sava ķermeņa tēla, vīrieti un sievieti radīja Viņš tos un svētīja viņus, un nosauca viņu vārdu: Ādams, tanī dienā, kad tie tika radīti un tapa par dzīvām dvēselēm zemē, uz Dieva kāju pamesla.

10 Un Ādams dzīvoja vienu simtu un trīsdesmit gadus un dzemdināja dēlu pēc savas paša līdzības, pēc sava paša tēla, un nosauca tā vārdu: Sets.

11 Un Ādama dienas pēc tam, kad viņš bija dzemdinājis Setu, bija astoņi simti gadu, un viņš dzemdināja daudzus dēlus un meitas;

12 un visas dienas, ko Ādams dzīvoja, bija deviņi simti un trīsdesmit gadi, un viņš nomira.

13 Sets dzīvoja vienu simtu un piecus gadus un dzemdināja Ēnošu, un pravietoja visās savās dienās, un mācīja savu dēlu Ēnošu Dieva ceļiem, tādēļ Ēnošs arī pravietoja.

14 Un Sets dzīvoja pēc tam, kad viņš dzemdināja Ēnošu, astoņus simtus un septiņus gadus un dzemdināja daudzus dēlus un meitas.

15 Un cilvēku bērni bija lielā skaitā uz visas zemes virsas. Un tanīs dienās Sātanam bija liela vara starp cilvēkiem, un tas plosījās viņu sirdīs, un no turienes nāca kari un asins izliešana; un cilvēka roka bija pret savu paša brāli, nesot nāvi dēļ slepenajiem darbiem, tiecoties pēc varas.

16 Un visas Seta dienas bija deviņi simti un divpadsmit gadu, un viņš nomira.

17 Un Ēnošs dzīvoja deviņdesmit gadus un dzemdināja Kānaānu. Un Ēnošs un pārējie Dieva ļaudis iznāca no tās zemes, kas tika saukta par Šulonu, un dzīvoja apsolītajā zemē, kuru viņš sauca pēc sava paša dēla, kam viņš bija devis vārdu Kānaāns.

18 Un Ēnošs dzīvoja pēc tam, kad viņš dzemdināja Kānaānu, astoņus simtus un piecpadsmit gadus un dzemdināja daudzus dēlus un meitas. Un visas Ēnoša dienas bija deviņi simti un pieci gadi, un viņš nomira.

19 Un Kānaāns dzīvoja septiņdesmit gadus un dzemdināja Mahalaleēlu, un Kānaāns dzīvoja pēc tam, kad viņš dzemdināja Mahalaleēlu, astoņi simti un četrdesmit gadus un dzemdināja dēlus un meitas. Un visas Kānaāna dienas bija deviņi simti un desmit gadi, un viņš nomira.

20 Un Mahalaleēls dzīvoja sešdesmit piecus gadus un dzemdināja Jaredu, un Mahalaleēls dzīvoja pēc tam, kad viņš dzemdināja Jaredu, astoņi simti un trīsdesmit gadus un dzemdināja dēlus un meitas. Un visas Mahalaleēla dienas bija astoņi simti un deviņdesmit pieci gadi, un viņš nomira.

21 Un Jareds dzīvoja vienu simtu un sešdesmit divus gadus un dzemdināja Ēnohu; un Jareds dzīvoja pēc tam, kad viņš dzemdināja Ēnohu, astoņi simti gadus un dzemdināja dēlus un meitas. Un Jareds mācīja Ēnohu visos Dieva ceļos.

22 Un šie ir Ādama dēlu ciltsraksti, Ādama—kurš bija Dieva dēls, ar kuru Dievs pats sarunājās.

23 Un viņi bija taisnības sludinātāji un runāja, un pravietoja, un piesauca visus cilvēkus visur nožēlot grēkus; un ticība tika mācīta cilvēku bērniem.

24 Un notika, ka visas Jareda dienas bija deviņi simti un sešdesmit divi gadi, un viņš nomira.

25 Un Ēnohs dzīvoja sešdesmit piecus gadus un dzemdināja Metuzālu.

26 Un notika, ka Ēnohs ceļoja tai zemē starp ļaudīm; un kad viņš ceļoja, Dieva Gars nolaidās no debesīm un palika uz viņa.

27 Un viņš dzirdēja balsi no debesīm, sakot: Ēnoh, Mans dēls, pravieto šiem ļaudīm un saki tiem—Nožēlojiet grēkus, jo tā saka Tas Kungs: Es esmu dusmīgs uz šiem ļaudīm, un Manas kvēlās dusmas ir iedegušās pret tiem; jo viņu sirdis ir nocietinājušās, un viņu ausis ir nedzirdīgas, un viņu acis nevar tālu redzēt;

28 un pa šīm daudzajām paaudzēm, vienmēr kopš tās dienas, kad Es viņus radīju, viņi ir nomaldījušies un nolieguši Mani, un paši meklējuši savus padomus tumsā, un savās negantībās viņi ir izdomājuši slepkavības, un nav turējuši tos baušļus, ko Es devu viņu tēvam Ādamam.

29 Tādējādi viņi paši ir nepatiesi zvērējuši, un ar saviem zvērestiem viņi ir nesuši sev nāvi; un elli Es tiem esmu sagatavojis, ja viņi nenožēlos grēkus;

30 un šis ir lēmums, ko Es esmu sūtījis no Savas paša mutes pasaules iesākumā, no tās radīšanas, un ar Savu kalpu, tavu tēvu, mutēm, Es to esmu nolēmis, tāpat kā to, ka tas tiks sūtīts pasaulē līdz tās galiem.

31 Un kad Ēnohs izdzirdēja šos vārdus, viņš noliecās līdz zemei Tā Kunga priekšā un runāja Tā Kunga priekšā, sakot: Kāpēc ir tā, ka es esmu atradis labvēlību Tavās acīs un esmu tikai zēns, un visi ļaudis ienīst mani, jo es esmu lēns runā; kāpēc es esmu Tavs kalps?

32 Un Tas Kungs sacīja uz Ēnohu: Ej un dari, kā Es tev esmu pavēlējis, un neviens cilvēks tevi necaurdurs. Atver savu muti, un tā tiks piepildīta, un Es došu tev ko runāt, jo visa miesa ir Manās rokās, un Es darīšu, kā Man šķitīs labi.

33 Saki uz šiem ļaudīm: Jūs izraugieties šo dienu, lai kalpotu Dievam Tam Kungam, kurš jūs ir radījis.

34 Lūk, Mans Gars ir uz tevis, tādēļ visus tavus vārdus Es attaisnošu; un kalni atkāpsies tavā priekšā, un upes novirzīsies no savas gultnes; un tu paliksi Manī un Es tevī, tādēļ staigā ar Mani.

35 Un Tas Kungs runāja uz Ēnohu un sacīja uz Viņu: Iezied savas acis ar pīšļiem un mazgā tās, un tu redzēsi. Un viņš tā darīja.

36 Un viņš redzēja garus, ko Dievs bija radījis; un viņš redzēja arī tās lietas, kas nav redzamas dabīgai acij; un no turienes radās teiciens tai zemē: Gaišreģi Tas Kungs ir cēlis Savai tautai.

37 Un notika, ka Ēnohs devās uz priekšu tai zemē starp ļaudīm, stāvēdams uz pakalniem un augstās vietās un saukdams skaļā balsī, liecinādams pret viņu darbiem; un visi cilvēki bija aizskarti viņa dēļ.

38 Un tie nāca, lai klausītos viņu, uz augstām vietām, sacīdami telšu sargiem: Palieciet šeit un sargājiet teltis, kamēr mēs iesim tur pāri skatīt gaišreģi, jo viņš pravieto, un tā ir dīvaina lieta šai zemē; traks cilvēks ir nācis mūsu starpā.

39 Un notika, kad tie viņu dzirdēja, neviens cilvēks neuzlika viņam rokas; jo bailes nāca uz tiem visiem, kas viņu dzirdēja; jo viņš staigāja ar Dievu.

40 Un pie viņa nāca kāds vīrs, kura vārds bija Mahija, un sacīja uz viņu: Pasaki mums skaidri, kas tu esi un no kurienes tu nāc?

41 Un viņš sacīja uz tiem: Es nāku no Kānaāna zemes, savu tēvu zemes, taisnības zemes līdz šai dienai. Un mans tēvs mācīja mani visos Dieva ceļos.

42 Un notika, kad es ceļoju no Kānaāna zemes gar jūru austrumos, es redzēju vīziju, un, raugi, debesis es redzēju, un Tas Kungs runāja ar mani un deva man pavēli; tādēļ šī iemesla dēļ, lai turētu šo pavēli, es runāju šos vārdus.

43 Un Ēnohs turpināja savu runu, sakot: Tas Kungs, kurš runāja ar mani, tas ir debesu Dievs, un Viņš ir mans Dievs un jūsu Dievs, un jūs esat mani brāļi, un kāpēc jūs paši dodat sev padomus un noliedzat debesu Dievu?

44 Debesis Viņš radīja; zeme ir Viņa kāju pamesls; un tās pamati ir Viņa. Lūk, Viņš tos ielika, un cilvēku pulkus Viņš ir atnesis uz tās virsas.

45 Un nāve ir nākusi pār mūsu tēviem; tomēr mēs tos zinām un nevaram noliegt, un pat pirmo no visiem mēs zinām, tieši Ādamu.

46 Jo piemiņas grāmatu mēs rakstām savā starpā, atbilstoši tam paraugam, kas dots ar Dieva pirkstu; un tas ir dots mūsu pašu valodā.

47 Un kad Ēnohs runāja Dieva vārdus, ļaudis trīcēja un nevarēja nostāvēt viņa klātbūtnē.

48 Un viņš sacīja uz tiem: Tāpēc, ka Ādams krita, mēs esam; un ar viņa krišanu nāca nāve; un mēs esam darīti par ciešanu un bēdu dalībniekiem.

49 Lūk, Sātans ir nācis starp cilvēku bērniem un kārdina tos pielūgt viņu; un cilvēki ir kļuvuši miesiski, jutekliski un velnišķīgi, un ir izdzīti no Dieva klātbūtnes.

50 Bet Dievs ir darījis zināmu mūsu tēviem, ka visiem cilvēkiem ir jānožēlo grēki.

51 Un Viņš piesauca mūsu tēvu Ādamu ar Savu paša balsi, sacīdams: Es esmu Dievs; Es radīju pasauli un cilvēkus, pirms tie bija miesā.

52 Un Viņš arī sacīja uz to: Ja tu pievērsīsies Man un uzklausīsi Manu balsi, un ticēsi, un nožēlosi visus savus pārkāpumus, un tapsi kristīts, tieši ūdenī, Mana Vienpiedzimušā Dēla Vārdā, kurš ir pilns labvēlības un patiesības, kurš ir Jēzus Kristus, vienīgais Vārds, kas tiks dots zem debesīm un ar ko glābšana nāks pie cilvēku bērniem, tu saņemsi Svētā Gara dāvanu, lūgdams visu Viņa Vārdā, un visu, ko tu lūgsi, tas tiks tev dots.

53 Un mūsu tēvs Ādams runāja uz To Kungu, un sacīja: Kāpēc tas ir, ka cilvēkiem jānožēlo grēki un jātop kristītiem ūdenī? Un Tas Kungs sacīja uz Ādamu: Lūk, Es esmu piedevis tev tavu pārkāpumu Ēdenes dārzā.

54 No turienes nāca teiciens starp ļaudīm, ka Dieva Dēls ir izpircis pirmo grēku, ar ko atbildību par vecāku grēkiem nevar prasīt no bērnu galvām, jo viņi ir tīri kopš pasaules radīšanas.

55 Un Tas Kungs runāja uz Ādamu, sakot: Tā kā tavi bērni ir ieņemti grēkā, patiesi tā, kad viņi sāk augt, grēks attīstās viņu sirdīs un viņi nobauda rūgtumu, lai viņi varētu mācēt novērtēt labo.

56 Un ir dots tiem atšķirt labu no ļauna; tādēļ viņi rīkojas paši, un Es esmu devis tev vēl vienu likumu un pavēli.

57 Tādēļ māciet to saviem bērniem, ka visiem cilvēkiem visur ir jānožēlo grēki, vai arī viņi nekādā ziņā nevarēs iemantot Dieva valstību, jo nekas netīrs nevar tur dzīvot jeb dzīvot Viņa klātbūtnē; jo Ādama valodā Svētuma Cilvēks ir Viņa Vārds, un Viņa Vienpiedzimušā Vārds ir Cilvēka Dēls, patiesi Jēzus Kristus, taisnīgais soģis, kurš nāks laika zenītā.

58 Tādēļ Es dodu tev pavēli mācīt šīs lietas brīvi saviem bērniem, sakot:

59 Ka pārkāpumu dēļ nāk krišana, šī krišana atnes nāvi, un kā jūs piedzimāt pasaulē ar ūdeni un asinīm, un garu, ko Es esmu radījis, un tā kļuvāt no pīšļiem par dzīvu dvēseli, tā jums ir jāpiedzimst no jauna debesu valstībā no ūdens un no Gara, un jātop attīrītiem ar asinīm, patiesi Mana Vienpiedzimušā asinīm; lai jūs tiktu iesvētīti pret visiem grēkiem un baudītu mūžīgās dzīves vārdus šajā pasaulē un mūžīgo dzīvi nākamajā pasaulē, patiesi nemirstīgo godību;

60 jo ar ūdeni jūs turat pavēli; ar Garu jūs tiekat attaisnoti, un ar asinīm jūs topat iesvētīti;

61 tādēļ tas ir dots, lai mājotu jūsos: debesu pieraksts, Mierinātājs, nemirstīgās godības miermīlīgās lietas, tas, kas atdzīvina visas lietas, kas dod dzīvību visam, tas, kas zina visas lietas un kam ir visa vara atbilstoši gudrībai, žēlsirdībai, patiesībai, taisnībai un tiesai.

62 Un tagad, lūk, Es saku tev: Šī ir glābšanas iecere visiem cilvēkiem, caur Mana Vienpiedzimušā asinīm, kurš nāks laika zenītā.

63 Un lūk, visām lietām ir sava līdzība, un visas lietas ir radītas un izveidotas, lai liecinātu par Mani, gan lietas, kuras ir laicīgas, gan lietas, kuras ir garīgas; lietas, kuras ir debesīs augšā, un lietas, kuras ir uz zemes, un lietas, kuras ir zemē, un lietas, kuras ir zem zemes, gan augšā, gan apakšā: visas lietas liecina par Mani.

64 Un notika, kad Tas Kungs bija runājis ar Ādamu, mūsu tēvu, ka Ādams piesauca To Kungu, un viņš tika Tā Kunga Gara aizrauts, un viņš tika ierauts ūdenī un tika palikts zem ūdens, un tika iznests no ūdens.

65 Un tā viņš tapa kristīts, un Dieva Gars nolaidās uz viņu, un tā viņš piedzima no Gara un tapa atdzīvināts iekšējā cilvēkā.

66 Un viņš dzirdēja balsi no debesīm, sakot: Tu esi kristīts ar uguni un ar Svēto Garu. Tā ir liecība par Tēvu un par Dēlu no šī brīža un mūžīgi;

67 un tu esi pēc Tā kārtas, kurš ir bez dienu sākuma vai gadu gala, no visas mūžības uz visu mūžību.

68 Lūk, tu esi vienots Manī, Dieva dēls; un tā visi var kļūt par Maniem dēliem. Āmen.