Svētīgi ir sirdsšķīstie

Pirms daudziem gadiem, kādā saulainā rītā, mēs ar sievu staigājām pa Karību jūras piekrasti un pamanījām vairākas zvejas laivas, kas bija pietauvotas smiltīs. Kad mēs apstājāmies, lai tās apskatītu vērīgāk, es par zvejošanu uzzināju ko tādu, ko nekad neaizmirsīšu. Vietējie makšķernieki izmantoja nevis āķus vai tīklus, bet gan vienkāršus, no stieplēm izveidotus slazdus. Katrs slazds līdzinājās kastei. Zvejnieki bija izgriezuši vertikālus, apmēram 20 centimetrus garus atvērumus katrā slazda pusē, ieliekuši sagrieztās stieples kastes iekšpusē, tādējādi izveidojot šauru spraugu, pa kuru zivs var iekļūt iekšā.

Jūs droši vien varat iedomāties, kā lamatas darbojās. Zvejnieki ņēma līdzi izveidotos slazdus jūrā un nolaida tos jūras dibenā. Kad slazdam pietuvojas gana liela zivs, tā, saožot ēsmu, atrod ieeju slazda sānos un tajā iepeld, izspraucoties cauri stieplēm. Kad noķertā zivs mēģina izpeldēt ārā, tā saprot, ka, lai gan iekšā iespraukties bija viegli, izspraukties ārā caur stiepļu asajiem galiem nebūs iespējams, — un tā zivs tiek noķerta. Kad zvejnieki atgriežas, viņi izvelk slazdu no ūdens, un noķertā zivs drīz vien nokļūst uz vakariņu galda.

Vecajā Derībā ir stāsts par kādu cilvēku, kurš nokļuva līdzīgā situācijā. Šis cilvēks bija varenais ķēniņš Dāvids, un tas, kas ar viņu notika, ir viens no bēdīgākajiem stāstiem Svētajos Rakstos.

„Un … ap to laiku, kad ķēniņi mēdz iziet, lai karotu, Dāvids sūtīja Joābu un viņam līdzi savus kalpus un visu Israēla karaspēku, un tie [cīnījās pret Amonu]; bet Dāvids pats palika Jeruzālemē.

Un tad, kādā vakarā, notika, ka Dāvids piecēlās no savas guļasvietas un pastaigājās šurpu turpu pa ķēniņa nama jumtu, un viņš ieraudzīja no nama jumta zemāk lejā kādu sievu mazgājamies; šī sieva bija neparasti skaista izskata.” (2. Samuēla 11:1–2.)

Dāvids noskaidroja, ka sievietes vārds bija Batseba. Viņas vīrs Ūrija bija karavīrs un kopā ar pārējo karaspēku cīnījās pret amoniešiem, ko vajadzēja darīt arī viņu ķēniņam Dāvidam. Dāvids lika atvest Batsebu uz pili. Viņi pārkāpa laulību, viņa palika stāvoklī, un Dāvids sāka baiļoties, ka viņu pārkāpums varētu nākt gaismā. Cerēdams apslēpt grēku, Dāvids pavēlēja Ūriju sūtīt atpakaļ uz Jeruzālemi. Ūrija atgriezās, taču, tā kā viņa karabiedri joprojām turpināja cīnīties, viņš principa pēc atteicās doties uz mājām apciemot Batsebu. Tad Dāvids lika nogalināt Ūriju kaujā (skat. 2. Samuēla 11:3–17). Šīs daudzās, briesmīgās Dāvida izvēles atnesa nāvi Ūrijam un ciešanas viņam pašam, Batsebai un galu galā arī visai valstij. Bībelē ir skaidri pateikts: „Šī lieta, ko Dāvids bija darījis, gan nepatika Tam Kungam.” (2. Samuēla 11:27.)

Vai jūs redzat, kā Dāvids iekļuva šajās lamatās? Viņš atradās savas pils jumta pagalmā un, palūkojies zemāk, kaimiņu pagalmā, ieraudzīja ko tādu, ko viņam nekad nevajadzēja ieraudzīt. Tā bija sātana izliktā ēsma. Ja Dāvids būtu atturīgs, šķīsts un prātīgs, viņš nekavējoties novērstos un neturpinātu skatīties, taču viņš to nedarīja. Tā vietā viņš ļāvās aizliegtām fantāzijām, kas vēlāk viņam lika rīkoties, tāpēc situācija ātri vien kļuva arvien sliktāka, līdz kļuva liktenīga. Dāvids nokļuva slazdā ar mūžīgām sekām.

Mūsdienās ir kāds garīgais slazds, ko sauc par pornogrāfiju, un daudzi, kuri tiek tās provokatīvo ideju savaldzināti, nonāk šajās nāvējošajās lamatās. Kā ar jebkurām lamatām, tajās ir viegli iekļūt, bet grūti tikt ārā. Daži, mēģinot attaisnoties, saka, ka nejauša pornogrāfijas skatīšanās nespēj viņus negatīvi ietekmēt. Viņi sākumā saka: „Tas nav nekas slikts” vai „Kuru tas uztrauc? Tas neko nemainīs”, vai „Es skatos tikai ziņkārības pēc”. Bet viņi kļūdās. Tas Kungs mūs ir brīdinājis: „Un tas, kas uzlūko sievieti ar iekāri, aizliegs ticību; un tam nebūs Gara; un, ja viņš nenožēlos grēkus, viņš tiks padzīts.” (M&D 42:23.) Tieši tas notika ar Dāvidu — viņš paskatījās uz Batsebu, viņu iekāroja un pazaudēja Garu. Dāvida dzīve būtu pavisam citādāka, ja viņš vienkārši būtu novērsis skatienu.

Pornogrāfijas vērotāji zaudē ne tikai Garu, bet arī perspektīvu un mēra izjūtu. Līdzīgi kā ķēniņš Dāvids, viņi mēģina apslēpt savu grēku, aizmirstot, ka Dievam ir zināmi visi cilvēku darbi (skat. 2. Nefija 27:27). Īstās sekas par sevi liek manīt tad, kad sāk zust pašcieņa, pasliktinās attiecības ar tuviniekiem, sabrūk laulība un tiek nodarīts pāri nevainīgiem upuriem. Atskārstot, ka tas, ko viņi līdz šim ir skatījušies, viņus vairs neapmierina, viņi meklē daudz ekstrēmākus materiālus. Viņi pakāpeniski kļūst atkarīgi, pat ja paši to neapzinās vai to noliedz, un, līdzīgi kā ar Dāvidu, morāles standartiem pazeminoties, pasliktinās arī viņu uzvedība.

Visā pasaulē ir vērojama liela degradācija; plašsaziņas līdzekļi kļūst aizvien piesātinātāki ar neķītrību, tāpat arī dažādi izklaides veidi, reklāmas un internets. Taču pasaulē dominējošo standartu popularitāte ir ļoti riskants svaru kauss, ko likt lietā, lai izvērtētu, kas ir pareizi vai pat bīstami. Miljoniem cilvēku var skatīties un viņiem var patikt kāda filma vai televīzijas pārraide, neskatoties uz to, ka tajā tiek atainoti pornogrāfiski skati un uzvedība. Ja filmā kaut kas nav pārāk slikts, tad tas automātiski nozīmē, ka tajā nav arī nekas pārāk labs. Tādējādi, ja citi skatās filmas vai apmeklē interneta vietnes, kas nav piedienīgas, tas mūs neattaisno. Priesterības nesēju dzīvēm būtu jāatspoguļo Glābēja un Viņa Baznīcas, nevis pasaules standarti.

Glābējs mācīja: „Un svētīgi ir sirdsšķīstie, jo tie redzēs Dievu.” (3. Nefija 12:8.) Evaņģēlija apsolījumi ir pacilājoši, cildeni un pat paaugstinoši. Mēs tos saņemam caur derībām — ar nosacījumu, ka dzīvojam šķīsti un tikumīgi. Ja mēs dzīvojam taisnīgi un cenšamies šķīstīt savas sirdis, mēs tuvojamies Dievam un Svētajam Garam. Mūsu sirds stāvoklis nosaka to, cik daudz dievišķības mēs varam piedzīvot pasaulē jau tagad, un sniedz iespēju pieredzēt apsolījuma — sirdsšķīstie „redzēs Dievu” — īstenošanos. Mums ir jātiecas pēc šķīstības. Tāpēc apustulis Jānis rakstīja:

„Mīļie, tagad mēs esam Dieva bērni, un vēl nav atklājies, kas mēs būsim. Mēs zinām, ka, kad tas atklāsies, mēs būsim Viņam līdzīgi, jo mēs redzēsim Viņu, kāds Viņš ir.

Katrs, kam ir šī cerība uz Viņu, šķīsta sevi pašu, kā Viņš ir šķīsts.” (1. Jāņa 3:2–3.)

Ja jūs jau esat iekļuvuši pornogrāfijas slazdā, tad tagad ir laiks no tā atbrīvoties ar Glābēja palīdzību. Izeja ir, bet, lai izbēgtu, jums būs nepieciešama Viņa palīdzība. Jūs pilnībā atlabsiet, ja pilnībā nožēlosiet grēkus. Nekavējoties dodieties pie draudzes prezidenta. Lūdziet viņa iedvesmoto vadību. Viņš jums palīdzēs izveidot grēku nožēlošanas plānu, kas jūsos atjaunos pašcieņu un atkal jūsu dzīvē ieaicinās Garu. Tā Kunga, Jēzus Kristus, Izpirkšanas dziedinošais spēks palīdz tikt galā ar visām ciešanām, pat ar pornogrāfiju. Ja jūs ar visu sirdi vērsīsieties pie Glābēja un sekosiet draudzes prezidenta padomam, jūs saņemsiet jums nepieciešamo dziedinājumu. Glābējs jums palīdzēs atrast spēku pretoties kārdinājumiem un dos spēku pārvarēt atkarību. Moronijs mācīja:

„Nā[ciet] pie Kristus un tur[ieties] pie katras labas dāvanas, un nepieskar[ieties] nedz ļaunai dāvanai, nedz nešķīstai lietai. …

Jā, nāciet pie Kristus un topiet pilnveidoti Viņā, un noraidiet jebkādu bezdievību; un, ja jūs noraidīsiet jebkādu bezdievību un mīlēsiet Dievu ar visu savu spēku, prātu un sirdi, tad Viņa labvēlība ir pietiekama jums, lai ar Viņa labvēlību jūs varētu būt pilnīgi Kristū.” (Moronija 10:30, 32.)

Lai Dievs svētī mūsu patiesos pūliņus būt šķīstiem savās sirdīs un prātos, „lai tikumība [rotātu mūsu] domas nepārtraukti” (M&D 121:45). Es liecinu par Pestītāja dziedinošo mīlestību un Viņa Izpirkšanas attīrošo spēku. Jēzus Kristus Vārdā, āmen.