Vispārējā konference
Kā priesterība svēta jauniešus?
2020. gada aprīļa vispārējā konference


Kā priesterība svēta jauniešus?

Mums ir dota iespēja kalpot kā eņģeļiem, sludināt evaņģēliju visos zemes kontinentos un palīdzēt dvēselēm nākt pie Kristus.

Brāļi un māsas, es esmu patiesi pateicīgs par iespēju šajā vēsturiskajā vakarā jūs uzrunāt par svēto priesterības dāvanu un tās brīnumaino spēku — svētīt jauniešus šajā evaņģēlija atklāšanas laikmetā. Es lūdzu, lai, neskatoties uz manām nepilnībām, Gars palīdzētu man mācīt patiesību.

Augstākais prezidijs Ārona priesterības nesējiem ir atgādinājis, ka jūs „dzīvo[jat] lielu iespēju un izaicinājumu laikā — laikā, kad ir atjaunota priesterība. [Jums] ir pilnvaras izpildīt Ārona priesterības priekšrakstus. Ja jūs pielietosiet šīs pilnvaras cienīgi un ar lūgšanu, [jūs] ievērojami svētīsi[et] sev apkārtējo cilvēku dzīvi.”1 Mums, Baznīcas jaunajiem vīriešiem, tiek arī atgādināts, ka mēs esam „mīlēt[i] Dieva dēl[i] un Viņam ir darbs, kas [mums] ir jāpaveic”,2 un mēs palīdzam Viņa darbā „īstenot cilvēka nemirstību un mūžīgo dzīvi” (Mozus 1:39).

Priesterība ir pilnvaras izpildīt Glābēja evaņģēlija priekšrakstus un derības tiem, kuri ir cienīgi tos saņemt. Pateicoties šiem priesterības priekšrakstiem un svētajām derībām, mums ir pieejamas visas Glābēja īstenotās Izpirkšanas svētības, kas palīdz mums sasniegt mūsu dievišķo sūtību.

Džozefs Smits bija jaunietis, kuru Dievs aicināja atjaunot Jēzus Kristus evaņģēliju, un šim nolūkam viņam piešķīra priesterību, ko viņš izmantoja cilvēces svētīšanai. Mācības un Derību 135. nodaļā Džons Teilors dara zināmas daudzas svētības, ko Džozefs ir devis jauniešiem šajā evaņģēlija atklāšanas laikmetā. Mēs varam lasīt: „Džozefs Smits ir izdarījis vairāk cilvēku glābšanai šai pasaulē nekā jebkurš cits cilvēks, kas jebkad tanī ir dzīvojis, izņemot tikai Jēzu. … Viņš ir atklājis Mormona Grāmatu … ; sūtījis mūžīgā evaņģēlija pilnību … uz četrām zemes pusēm; saņēmis atklāsmes un pavēles, kas veido Mācības un Derību grāmatu … ; sapulcinājis daudzus tūkstošus pēdējo dienu svētos … un atstājis slavu un vārdu, kas nevar tikt iznīcināti” (Mācības un Derību 135:3).

Lai kalpotu tik efektīvi, kā Džozefs, mums ir jābūt cienīgiem pielietot Tā Kunga priesterības spēku. Tulkojot Mormona Grāmatu, Džozefs un Olivers Kauderijs vēlējās kristīties, taču viņiem nebija atbilstošu pilnvaru. 1829. gada 15. maijā viņi nometās ceļos lūgšanā, un tos apmeklēja Jānis Kristītājs, kurš tiem piešķīra Ārona priesterības atslēgas un pilnvaras, sacīdams: „Jums, mani kalpošanas biedri, Mesijas Vārdā es piešķiru Ārona priesterību, kas tur eņģeļu kalpošanas un grēku nožēlošanas evaņģēlija, un kristīšanas ar iegremdēšanu grēku piedošanai atslēgas” (Mācības un Derību 13:1).

Mums ir dota iespēja kalpot kā eņģeļiem, sludināt evaņģēliju visos zemes kontinentos un palīdzēt dvēselēm nākt pie Kristus. Šī kalpošana nozīmē vienotu darbu ar Jāni Kristītāju, Moroniju, Džozefu Smitu, prezidentu Raselu M. Nelsonu un citiem uzcītīgiem Tā Kunga kalpiem.

Mūsu kalpošana ar Viņa priesterību sapulcina tos, kuri ir apņēmušies uzticīgi un ar precizitāti sekot un dzīvot saskaņā ar Tā Kunga mācībām. Es personīgi zinu, ka tas var būt grūti paveicams, kad mēs, jaunieši, saskaramies ar izaicinājumiem. Taču apvienošanās ar Tā Kunga kalpošanas biedriem Viņa darba paveikšanā palīdzēs mums kļūt stiprākiem pret pretinieka kārdinājumiem un maldiem. Jūs varat būt par bākuguni visiem tiem, kas jūtas par sevi nepārliecināti. Gaisma jūsos spīdēs tik spoži, ka ikviens, ar kuru jūs saskarsieties, tiks svētīts tāpēc vien, ka atradīsies jūsu sabiedrībā. Dažkārt var būt grūti atzīt mūsu garīgo pavadoņu klātbūtni, taču es esmu pateicīgs, ka esmu biedrs uzticīgā priesterības kvorumā, ar ko es varu kopā strādāt, lai tuvotos Kristum.

Vēl bez mūsu draugiem un ģimenes, viens no mūsu visuzticamākajiem pāriniekiem ir Svētais Gars. Taču, lai saglabātu Viņa pastāvīgu klātbūtni, mums ir jāatrodas tādās situācijās un vietās, kurās Viņš vēlēsies atrasties. Mēs varam sākt ar pašu mājām, pūloties tās padarīt par svētu vietu, piedaloties ikdienas ģimenes Svēto Rakstu studēšanā un ģimenes lūgšanā, un vēl svarīgāk — individuāli studējot Svētos Rakstus un lūdzot.

Attēls
Enco un viņa māsa
Attēls
Enco un viņa ģimene

Šī gada sākumā man tika dota aizraujoša iespēja, kas ļāva man kļūt pazemīgākam, — iespēja palīdzēt manai mazajai māsai Oušenai virzīties uz priekšu pa derību ceļu, pieņemot aicinājumu kristīties un izpildot vienu no noteiktajām prasībām, lai ieietu celestiālajā valstībā. Viņa uz vienu mēnesi atlika savas kristības, līdz es tiku ordinēts par priesteri, lai dāvātu man privilēģiju izpildīt šo priekšrakstu, kamēr mūsu pārējās māsas arī bija privileģētas strādāt priesterības uzdevumā un būt par lieciniecēm. Stāvot baseina pretējās malās un gatavojoties ieiet ūdenī, es pamanīju viņas sajūsmu, kas saskanēja ar manām sajūtām. Un es jutos ar viņu vienots, redzot, ka viņa pieņem pareizu lēmumu. Lai es varētu pielietot priesterību, man bija jābūt rūpīgākam un mazāk paviršam savos centienos dzīvot saskaņā ar evaņģēliju. Lai sagatavotos, es ar mammas, vecmāmiņas un māsas atbalstu tajā nedēļā katru dienu devos uz templi, lai izpildītu kristīšanās priekšrakstus par mirušajiem.

Šī pieredze man daudz iemācīja par priesterību un to, kā es varu to cienīgi pielietot. Es zinu, ka visi priesterības nesēji var sajust to pašu, ko jutu es, ja viņi seko Nefija piemēram — „iet un darīt” (skat. 1. Nefija 3:7). Mēs nevaram laiski sēdēt un gaidīt, kad Tas Kungs mūs aicinās Savā varenajā darbā. Mēs nedrīkstam gaidīt, lai tie, kuriem nepieciešama mūsu palīdzība, mūs uzmeklētu; tas ir mūsu, priesterības nesēju, pienākums — rādīt piemēru un stāvēt kā Dieva lieciniekiem. Ja mēs pieņemam lēmumus, kas kavē mūsu mūžīgo pilnveidošanos, mums ir jāmainās. Sātans pieliks visas pūles, lai mūs noturētu miesīgajā stāvoklī, kas liek tiekties pēc vienkāršām baudām. Taču es zinu, ka, ja mēs pieliksim pūles, uzmeklēsim tos, kuri mūs atbalsta, un katru dienu nožēlosim grēkus, mēs saņemsim neticamas svētības, un mūsu dzīve uz visiem laikiem tiks izmainīta, mums dodoties uz priekšu pa derību taku.

Es zinu, ka šī ir patiesā Jēzus Kristus Baznīca, kurš ir mūsu Glābējs un ir deleģējis priesterības atslēgas Saviem apustuļiem, kuri tās izmanto, lai mūs vadītu, it sevišķi šajā sarežģītajā laikā, un lai sagatavotu pasauli Viņa atgriešanās laikam.

Es zinu, ka Džozefs Smits bija Atjaunošanas pravietis un ka prezidents Nelsons ir mūsu pravietis mūsdienās. Es aicinu mūs visus studēt par šo vareno priesterības nesēju dzīvi un censties sevi pilnveidot ik dienu tā, lai mēs būtu gatavi satikt mūsu Radītāju. Jēzus Kristus Vārdā, āmen.

Atsauces

  1. Augstākais prezidijs, Pildot savu pienākumu pret Dievu (brošūra, 2010. g.), 5. lpp.

  2. Ārona priesterības kvorumu lozungs, Vispārējā rokasgrāmata: kalpošana Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus Baznīcā, 10.1.2, ChurchofJesusChrist.org.