Dievs paveiks kaut ko neiedomājamu

Ja tas izklausās pazīstami, ņemot vērā apstākļus, kādos mēs šodien atrodamies, tad tas ir tāpēc, ka tā ir.

Es šaubos, vai ir kāds cilvēks, kas dzird manu balsi vai lasa manus vārdus, kuru nav skārusi pasaules mēroga pandēmija.

Tiem, kas sēro par tuvinieku un draugu zaudējumu, mēs sērojam jums līdzi. Mēs lūdzamies, lai Debesu Tēvs jūs atbalsta un mierina.

Šī vīrusa ilglaicīgās sekas sniedzas tālāk par fizisko veselību. Daudzas ģimenes ir zaudējušas ienākumus, un tās apdraud bads, neziņa un bažas. Mēs apbrīnojam tik daudzu cilvēku pašaizliedzīgos centienus novērst šīs saslimšanas izplatīšanos. Mēs jūtamies pazemīgi to cilvēku nemanāmo upuru un cēlo centienu dēļ, kuri ir riskējuši ar savu drošību, lai palīdzētu, dziedinātu un atbalstītu cilvēkus, kuri nonākuši grūtībās. Mūsu sirdis ir pilnas ar pateicību par jūsu labestību un līdzjūtību.

Mēs dedzīgi lūdzam, lai Dievs atvērtu debesu logus un piepildītu jūsu dzīvi ar Dieva mūžīgajām svētībām.

Par šo vīrusu vēl ir daudz nezināmā. Bet, ja ir kaut kas, ko es tiešām zinu, tad tas ir, ka šis vīruss nepārsteidza nesagatavotu Debesu Tēvu. Viņam nevajadzēja sapulcināt papildu eņģeļu bataljonus, sasaukt ārkārtas sanāksmes vai novirzīt resursus no pasaules radīšanas nodaļas, lai tiktu galā ar šo negaidīto vajadzību.

Mans vēstījums šodien ir tāds, ka, lai arī šī pandēmija nav tas, ko mēs vēlējāmies vai gaidījām, Dievs ir sagatavojis Savus bērnus un Savu Baznīcu šim laikam.

Jā, mēs to pārcietīsim. Taču mēs darīsim vairāk, nekā tikai sakodīsim zobus, turēsimies un gaidīsim, lai viss atgrieztos ierastajās sliedēs. Mēs virzīsimies uz priekšu, un gala iznākumā mēs būsim labāki.

Savā ziņā mēs esam kā sēklas. Un, lai sēklas varētu sasniegt savu potenciālu, tās pirms dīgšanas ir jāierok. Mana liecība ir tāda — lai gan reizēm mēs jūtamies ierakti dzīves pārbaudījumos vai ieskauti emocionālā tumsā, Dieva mīlestība un Jēzus Kristus atjaunotā evaņģēlija svētības sniegs kaut ko neiedomājamu, kas īstenosies.

Katrā atklāšanā ir bijuši savi pārbaudījumu un grūtību laiki.

Ēnohs un viņa tauta dzīvoja ļaunuma, karu un asinsizliešanas laikā. „Bet Tas Kungs nāca un dzīvoja ar Saviem ļaudīm.” Viņš tiem bija paredzējis kaut ko neiedomājamu. Viņš palīdzēja tiem nodibināt Ciānu — „vienas sirds un viena prāta” ļaudis, kas „dzīvoja taisnībā”.⁴

Jāzeps, Jēkaba dēls, jaunībā tika iemests bedrē, pārdots verdzībā, nodots un pamests.⁵ Jāzeps droši vien prātoja, vai Dievs nav viņu aizmirsis. Dievs Jāzepam bija paredzējis kaut ko neiedomājamu. Šo pārbaudījumu laiku Viņš izmantoja, lai nostiprinātu Jāzepa raksturu un nostādītu viņu tādā stāvoklī, lai izglābtu viņa ģimeni.⁶

Attēls

Džozefs Libertī cietumā

Padomājiet par pravieti Džozefu Smitu, kad viņš bija ieslodzīts Libertī cietumā, — par to, kā viņš lūdzās, lai tiktu atvieglotas svēto ciešanas. Viņš droši vien domāja, kā šādos apstākļos varētu nodibināt Ciānu. Taču Tas Kungs iedvesa viņam mieru, un vēlāk dotā brīnišķīgā atklāsme sniedza mieru svētajiem — un tā turpina sniegt mieru gan jums, gan man.⁷

Cik gan reižu Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus Baznīcas agrīnajos gados svētie krita izmisumā un prātoja, vai Dievs viņus nav aizmirsis? Taču visās vajāšanās, briesmās un iznīcināšanas draudos Tam Kungam, Israēla Dievam, bija padomā vēl kaut kas attiecībā uz Viņa mazo ganāmpulku. Kaut kas neiedomājams.

Ko mēs mācāmies no šiem piemēriem — un simtiem citu piemēru Rakstos?

Pirmais, taisnīgajiem netiek dota brīvbiļete, kas ļauj tiem izvairīties no tumšām ielejām. Mums visiem ir jāiziet cauri grūtiem laikiem, jo tieši šajās likstās mēs apgūstam principus, kas stiprina mūsu raksturu un liek mums tuvināties Dievam.

Otrais, mūsu Debesu Tēvs zina, ka mēs ciešam, un tāpēc, ka mēs esam Viņa bērni, Viņš mūs nepametīs.⁸

Padomājiet par līdzjūtīgo Glābēju, kurš tik daudz laika no Sava mūža pavadīja, kalpodams slimajiem, vientuļajiem, šaubu pārņemtajiem, izmisušajiem.⁹ Vai jūs domājat, ka Viņš šodien ir mazāk norūpējies par jums?

Mani dārgie draugi, mani mīļotie brāļi un māsas, Dievs sargās un vadīs jūs šajos neskaidrības un izbaiļu laikos. Viņš jūs pazīst. Viņš dzird jūsu lūgšanas. Viņš ir uzticīgs un uzticams. Viņš izpildīs Savus solījumus.

Dievam ir kaut kas neiedomājams jums personīgi un Baznīcai kopumā — brīnumains darbs un brīnums.

Mūsu labākās dienas vēl ir priekšā, nevis aiz mums. Tāpēc Dievs dod mums mūsdienu atklāsmi! Bez tās dzīve varētu līdzināties riņķošanai nelielā augstumā, gaidot, kad pacelsies migla, lai varētu droši nolaisties. Tā Kunga nolūki mums ir daudz augstāki par to. Tāpēc, ka šī ir dzīvā Kristus Baznīca, un tāpēc, ka Viņš vada Savus praviešus, mēs virzāmies uz priekšu un uz augšu, uz vietām, kur mēs nekad neesam bijuši, uz augstumiem, kurus mēs tikpat kā nevaram iedomāties!

Tad nu tas nenozīmē, ka mēs nepiedzīvosim turbulenci savā lidojumā cauri mirstībai. Tas nenozīmē, ka nebūs negaidītu ierīču kļūmju, mehānisku defektu vai nopietnu laikapstākļu izaicinājumu. Patiesībā viss var pasliktināties, pirms kļūs labāk.

Būdams militārās lidmašīnas pilots un lidmašīnas kapteinis, es mācījos, ka, lai gan nevaru izvēlēties, ar kādām problēmām sastapšos lidojuma laikā, es varu izvēlēties, kā sagatavojos un reaģēju. Krīzes brīžos ir vajadzīga mierīga un modra paļaušanās.

Kā lai mēs to izdarām?

Mēs pieņemam faktus un atgriežamies pie pamatiem, pie evaņģēlija pamatprincipiem — pie tā, kas ir pats svarīgākais. Jūs nostiprināt savu personīgo reliģisko uzvedību, piemēram, lūgšanu un Svēto Rakstu studēšanu, un Dieva baušļu turēšanu. Jūs pieņemat lēmumus, balstoties uz vislabāk pārbaudīto praksē.

Koncentrējieties uz to, ko jūs varat darīt, nevis uz to, ko nevarat.

Jūs sakopojat savu ticību. Un jūs uzklausāt Tā Kunga un Viņa pravieša vadošos vārdus, kas virza jūs uz drošību.

Atcerieties, ka šī ir Jēzus Kristus Baznīca — Viņš to vada.

Padomājiet par tik daudziem iedvesmotiem panākumiem, kas notikuši tikai pēdējās desmitgades laikā vien. Pieminēšu tikai dažus:

• Svētais Vakarēdiens tika no jauna uzsvērts kā mūsu sabata pielūgsmes galvenā daļa.

• Nāciet, sekojiet Man! tika nodrošināta kā mājās balstīta un Baznīcā atbalstīta programma, lai stiprinātu indivīdus un ģimenes.

• Mēs uzsākām augstāku un svētāku kalpošanas pieeju visiem.

• Visā Baznīcā ir izplatījusies tehnoloģiju izmantošana, lai dalītos evaņģēlijā un veiktu Tā Kunga darbu.

Pat šīs vispārējās konferences sesijas nebūtu iespējamas bez lieliskajiem tehnoloģiju rīkiem.

Brāļi un māsas, esot Kristus vadībā, viss būs ne tikai kārtībā — tas būs neiedomājami.

Sākumā varēja likties, ka pasaules mēroga pandēmija būs šķērslis Tā Kunga darbam. Piemēram, tradicionālās metodes, kā dalīties evaņģēlijā, nav bijušas iespējamas. Tomēr pandēmija atklāj jaunus un radošākus veidus, kā sasniegt sirdī godīgos. Israēla sapulcināšanas darbs pieņemas spēkā un sparā. To apliecina simtiem un tūkstošiem stāstu.

Kāds labs draugs, kas dzīvo skaistajā Norvēģijā, Herietai un man rakstīja par neseno kristību pieaugumu. „Vietās, kur Baznīca ir maza,” viņa rakstīja, „grupas pārtaps draudzēs un draudzes pārtaps bīskapijās!”

Latvijā kāda sieviete, kura bija atklājusi Baznīcu, uzklikšķinot uz interneta reklāmas, bija tik sajūsmināta, uzzinot par Jēzus Kristus evaņģēliju, ka ieradās uz savu tikšanos stundu agrāk, un, pirms misionāri beidza pirmo mācību stundu, viņa lūdza, lai tiek noteikts kristību datums.

Austrumeiropā kāda sieviete, kurai piezvanīja misionāres, iesaucās: „Māsas, kāpēc jūs agrāk nezvanījāt? Es gaidīju!”

Daudzi no mūsu misionāriem ir aizņemtāki nekā jebkad. Daudzi māca vairāk cilvēku nekā jebkad. Ir pastiprināta saikne starp Baznīcas locekļiem un misionāriem.

Agrāk mēs, iespējams, bijām tik cieši pieķērušies tradicionālajām pieejām, ka vajadzēja pandēmiju, lai atvērtu mūsu acis. Iespējams, mēs joprojām cēlām ar smilšakmeni, kad granīts jau bija pieejams. Vajadzības dēļ mēs tagad mācāmies izmantot dažādas metodes, arī tehnoloģijas, lai aicinātu cilvēkus — ierastos un dabiskos veidos — nākt un skatīties, nākt un palīdzēt, nākt un piederēt.

Šis ir Tā Kunga darbs. Viņš aicina mūs atrast Viņa veidus, kā to paveikt, un tie var atšķirties no mūsu pagātnē pieredzētā.

Tas notika ar Sīmani Pēteri un citiem mācekļiem, kuri devās zvejot Tiberijas jūrā.

„Tanī naktī [viņi] nekā nedabūja.

Rītam austot, Jēzus stāvēja krastā. …

Viņš tiem sacīja: „Izmetiet tīklu laivas [citā] pusē, tad jūs dabūsit!”

Tad tie izmeta savus tīklus citā pusē un „vairs nevarēja [to] izvilkt aiz zivju daudzuma””.¹⁰

Dievs ir atklājis un turpinās atklāt Savu visvareno roku. Pienāks diena, kad mēs atskatīsimies atpakaļ un zināsim, ka šajā dzīves likstu laikā Dievs mums palīdzēja atrast labākus veidus — Viņa veidus —, lai celtu Viņa valstību uz stingra pamata.

Es sniedzu savu liecību, ka šis ir Dieva darbs un Viņš turpinās darīt daudz neiedomājama starp Saviem bērniem, Saviem ļaudīm. Dievs tur mūs Savās gādīgajās un līdzjūtības pilnajās rokās.

Es liecinu, ka prezidents Rasels M. Nelsons ir Dieva pravietis mūsu dienām.

Būdams Tā Kunga apustulis, es jūs aicinu un svētu — „[darīt] priecīgi visu, kas ir [jūsu] spēkos; un tad lai [jūs] varētu stāvēt mierīgi, ar pilnīgu pārliecību, lai redzētu Dieva glābšanu un kā Viņa elkonis tiks atsegts”.¹¹ Un es apsolu, ka Tas Kungs paveiks neiedomājamo, pateicoties jūsu taisnīgajiem darbiem. Jēzus Kristus Vārdā, āmen.