Tie nevar uzvarēt; mēs nevaram krist

Mūsu dārgais pravietis, prezidents Rasels M. Nelsons, mūsu pēdējā vispārējā konferencē teica: „Šajos bīstamajos laikos, par ko pravietoja apustulis Pāvils, Sātans pat vairs necenšas slēpt savus uzbrukumus Dieva iecerei. Apkārt ir pa pilnam pamudinājumu uz ļauno. Līdz ar to, vienīgais veids, kā garīgi izdzīvot, ir apņemties — ļaut Dievam mūsu dzīvē gūt virsroku —, mācīties sadzirdēt Viņa balsi un veltīt savu enerģiju tam, lai palīdzētu sapulcināt Israēlu.”¹

Kad mēs apdomājam pravieša aicinājumu — mācīties sadzirdēt Dieva balsi —, vai mūsu sirdis ir apņēmības pilnas vai nocietinātas? Atcerēsimies padomu, kas dots Jēkaba gr. 6:6: „Jā, šodien, ja jūs gribat dzirdēt Viņa balsi, nenocietiniet savas sirdis; jo kamdēļ jums mirt?” Būsim apņēmības pilni — ļaut Dievam gūt virsroku mūsu dzīvē.

Kā mēs varam ļaut Dievam, nevis pretiniekam gūt virsroku mūsu dzīvē? Mācības un Derību 6:34 mēs lasām: „Tādēļ, nebīsties, mazais ganāmpulciņ, dari labu; lai zeme un elle apvienojas pret jums, jo, ja jūs esat celti uz Manas klints, tie nevar uzvarēt.” Tas ir nozīmīgs apsolījums. Lai gan zeme un elle var apvienoties pret mums, tās nevar uzvarēt, ja mēs izvēlamies ļaut Dievam gūt virsroku, ceļot savu dzīvi uz Viņa klints.

Runājot ar Saviem mācekļiem, Jēzus Kristus mācīja par gudro vīru un ģeķi, kas ir pierakstīts Jaunās Derības Mateja evaņģēlija 7. nodaļā. Daudzi no jums ir dzirdējuši Sākumskolas dziesmu „Gudrais un muļķīts”.² Ja esat veltījuši laiku, lai salīdzinātu šīs dziesmas četrus pantus, jūs atklāsiet, ka 1. un 2. pants ir ļoti līdzīgi 3. un 4. pantam. Gan gudrais, gan muļķīts cēla māju. Viņi vēlas nodrošināt savu ģimeni ar drošām un ērtām mājām. Viņi vēlas dzīvot laimīgi kopā kā ģimene mūžīgi — tāpat kā jūs un es. Apkārtējā situācija abos gadījumos bija tāda pati: „No ilgā lietus plūdi aizsākās.” Mēs to nodziedam sešas reizes, kad dziedam šo dziesmu. Vienīgā atšķirība ir tāda, ka gudrais uzcēla savu māju uz klints un māja stāvēja stabili, kamēr muļķīts uzcēla savu māju uz smiltīm un tā tika aizskalota. Tādēļ mūsu pamats patiešām ir svarīgs, un tam ir izšķiroša ietekme uz iznākumu šajā dzīvē un mūžībā.

Es ceru un lūdzu Dievu, lai, veidojot savu turpmāko dzīvi, mēs visi atrastu drošu pamatu un paliktu uz tā. Helamana 5:12 mums tiek atgādināts: „Un tad, mani dēli, atcerieties, atcerieties, ka tas ir uz mūsu Pestītāja klints, kurš ir Kristus, Dieva Dēls, kur jums jāceļ savs pamats, lai, kad velns sūtīs savus stipros vējus, jā, savas bultas virpuļvējā, jā, kad visa viņa krusa un viņa spēcīgā vētra gāzīsies uz jums, tai nebūtu spēka jūs ievilkt tai ciešanu un bezgalīgo bēdu bezdibenī, tādēļ ka jūs esat cēluši uz klints, kas ir drošs pamats, pamats, uz kura cilvēki, ja tie ir cēluši, vairs nevar krist.”

Tas ir Dieva apsolījums! Ja mēs ceļam savu pamatu uz Jēzus Kristus, mēs nevaram krist! Ja mēs uzticīgi pastāvēsim līdz galam, Dievs mums palīdzēs izveidot savu dzīvi uz Viņa klints, un elles vārti mūs neuzvarēs (skat. Mācības un Derību 10:69). Mēs, iespējams, nespēsim mainīt visu, kas notiks, bet mēs varam izvēlēties, kā sagatavoties turpmākajam.

Daži no mums, iespējams, domā: „Evaņģēlijs ir labs, tāpēc mums to vajag iekļaut savā dzīvē — varbūt reizi nedēļā.” Lai celtu uz klints, nepietiek tikai ar baznīcas iknedēļas apmeklējumu. Visai mūsu dzīvei vajadzētu būt piepildītai ar Jēzus Kristus evaņģēliju. Evaņģēlijs ir nevis daļa no mūsu dzīves, bet patiesībā mūsu dzīve ir daļa no Jēzus Kristus evaņģēlija. Padomājiet par to. Vai tā nav patiesība? Mūsu mirstīgā dzīve ir tikai daļa no visa pestīšanas un paaugstināšanas plāna.

Dievs ir mūsu Debesu Tēvs. Viņš mīl mūs visus. Viņš zina mūsu potenciālu daudz labāk, nekā mēs pazīstam paši sevi. Viņš zina ne tikai par mūsu dzīves sīkumiem. Dievs zina visus mūsu dzīves sīkumu sīkumus.

Lūdzu, uzklausiet mūsu pašreizējā pravieša, prezidenta Nelsona, gudro padomu. Kā ir pierakstīts Mācības un Derību 21:5–6:

„Jo viņa vārdu jūs pieņemsit kā no Manas paša mutes, visā pacietībā un ticībā.

Jo jums tā darot, elles vārtiem nebūs jūs uzvarēt; jā, un Dievs Tas Kungs izklīdinās tumsības spēkus jūsu priekšā un satricinās debesis jūsu labumam un Sava Vārda godībai.”

Tamdēļ tie nevar uzvarēt un mēs nevaram krist!

Es jums liecinu, ka Kristus atnāks otrreiz, kā Viņš atnāca pirmoreiz, bet šoreiz tas būs lielā godībā un varenībā. Es ceru un lūdzu Dievu, lai es būtu gatavs satikt Viņu — vai nu šajā dzīvē, vai otrpus priekškaram. Svinot šo brīnišķīgo Lieldienu laiku, es ceru, ka, pateicoties Jēzus Kristus īstenotajai Izpirkšanai un Viņa Augšāmcelšanās spēkam (skat. Moronija 7:41), es varēšu doties augšup un satikt savu Radītāju, un pateikt: „Paldies!” Jēzus Kristus Vārdā, āmen.